×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
14. jūnijs, 2018
Drukāt

Divi kaimiņi nevar sadalīt vienu ceļu (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

"Šā ceļa dēļ esam nostādītas muļķa lomā. Atliek vien noskatīties, kā izdangātā ceļa un izpostītās meliorācijas dēļ mūsu zeme pārpurvojas un aiziet bojā sējumi," saka Talsu novada Īves pagasta zemes īpašnieces Laima Strazdiņa (no kreisās) un viņas māsa Zaiga Kalniņa.

Īves pagasta “Zvirgzdiņu” māju un zemes īpašniece Laima Strazdiņa ir pārliecināta, ka ap 800 metru garais ceļa posms ir viņas īpašums, kuru šķērsot bez vienošanās ar viņu nav atļauts nevienam. Toties dažus kilometrus attālu dzīvojošais “Stirniņu” māju īpašnieks Andris Mierkalns uzskata, ka arī viņam esot tiesības izmantot šo ceļu, ko par spīti kaimiņienes iebildumiem līdz šim viņš darījis. Strīda risinājums kaimiņiem jāmeklē tiesā, jo ceļa servitūtu regulē Civillikums. Vides aizsardzībs un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), neraugoties uz to, ka regulāri saņem Īves pagasta iedzīvotāju sūdzībām līdzīgas, šo regulējumu mainīt neplāno.

 

Applūst pagalms un lauki

“Zvirgzdiņu” saimniece Laima Strazdiņa man stāsta, ka kaimiņš ar smago lauksaimniecības tehniku izdangājis ceļu tā, ka nosēdušās zemē ieraktās meliorācijas caurules un aizgruvuši ceļa malās izraktie novadgrāvji. Tā kā palu ūdenim noteces vairs nav, ik gadu pavasaros un rudeņos māju pagalms un viņas iekoptie lauki applūst un pamazām pārpurvojas tā, ka vairs nav izmantojami sējumiem.

Kad šonedēļ aizbraucu tos apskatīt, ilgais sausums ceļu gan bija izžāvējis. Tomēr dažviet plūdu sekas vēl bija labi redzamas. Laimas Strazdiņas izmantotais traktors, pavasarī stigdams mālainajā augsnē, bija izdzinis tik dziļas vagas, ka kaut ko iesēt tur patiešām vairs nav bijis iespējams.

“Mēs vēlamies tikai kopt un uzturēt kārtībā sējumus, vairāk neko,” apgalvo Laima Strazdiņa un Zaiga Kalniņa, kurai piederošā zeme turpat līdzās un kuru tāpat skāris šis ceļa strīds. “Bet šā ceļa dēļ esam noliktas muļķa lomā. Mums atliek vien noskatīties, kā izdangātā ceļa un izpostītās meliorācijas dēļ mūsu zeme pārpurvojas un aiziet bojā sējumi. Kur lai tagad meklējam aizstāvību?”

Cenzdamās to atrast, Laima Strazdiņa vairākkārt vērsusies pēc palīdzības vietējā pašvaldībā. Bet tur viņai atbildējuši, ka šis ceļš, kas agrāk gan vēl esot bijis pašvaldības īpašums, tagad tai vairs nepieder. Tāpēc pašvaldībai par to nav nekādas atbildības.

Laima Strazdiņa vērsusies policijā, prasot uzsākt kriminālprocesu par to, ka Andris Mierkalns patvaļīgi braukā pa viņai piederošo zemi. Policijas atteikumu pēc tam pārsūdzējusi Talsu rajona prokuratūrā, kas to atstājusi negrozītu, Mierkalna uzvedībā nesaskatot neko noziedzīgu. Prokuratūras atzinumā cita starpā turklāt teikts, ka Mierkalnam ir tiesības izmantot šo ceļu.

Bet, kā domā Laima Strazdiņa, visi tikai atrakstās un atkratās, neiedziļinoties būtībā un pat necenšoties palīdzēt.

Pēc viņai sūtītajām atbildēm spriežot, patiešām rodas iespaids, ka līdz šim nevienā iestādē lāgā nav vēlējušies iejaukties šajā jau gadiem ilgušajā divu kaimiņmāju un zemes īpašnieku strīdā, ko, visticamāk, tagad var izšķirt vienīgi tiesā.

 

Karā lieto citus ieročus

Kamēr tiesas diena vēl nav pienākusi, gadiem ilgušais kašķis par tiesībām izmantot ceļu, kā šķiet, jau pārvērties karadarbībā, kurā abas puses, uz likumu varu vairs lielas cerības neliekot, izmēģinājušas pavisam citus ieročus, lai ātrāk piespiestu pretinieku padoties.

Šā gada pavasarī Laima Strazdiņa vairākās vietās pārrakusi viņai piederošā ceļa posmu. Andris Mierkalns nepalicis kaimiņienei parādā, aprokot ceļā viņai piederošo metāla šļūci, ar kuru pavasaros un rudeņos viņa līdzinājusi Mierkalna izdangāto ceļa posmu.

Mierkalns stāsta, ka kaimiņiene mēģinājusi pārrakt vai citādi aizšķērsot ceļu arī agrāk. Pirms dažiem gadiem ceļam priekšā esot bijuši savelti akmeņi.

Talsu novada pašvaldības administratīvajā komisijā, kur šomēnes Laima Strazdiņa uzaicināta, viņa paskaidrojusi, ka pārrakusi ceļu, lai aizvadītu ūdeni no pārplūdušajiem laukiem.

Tomēr komisija šiem paskaidrojumiem nenoticēja un par ceļa tīšu bojāšanu īpašniecei uzlikusi naudas sodu 100 eiro.

 

Servitūts ir, līguma nav

Zemesgrāmatā redzams, ka īpašumam “Zvirgzdiņi” noteikts apgrūtinājums – ceļa servitūts 770 metru garumā par labu Mierkalnam piederošajām “Stirniņām” un vēl pieciem citiem nekustamiem īpašumiem. Pēc Civillkuma, zemes īpašnieku un lietotāju starpā jānoslēdz līgumi par lauku apvidū ierīkota ceļa servitūta izmantošanu. Bet par to abiem strīdniekiem nekā nav izdevies vienoties.

Laima Strazdiņa ir pārliecināta, ka bez līguma Mierkalnam nav tiesību šķērsot viņai piederošo zemi, turklāt izdangājot ceļu, sapostot meliorāciju un sagādājot viņai zaudējumus.

“Zvirgzdiņu” saimniece rāda man jau pirms četriem gadiem Mierkalnam rakstītu uzaicinājumu noslēgt šādu līgumu. Bet, atsaukdamies uz Civillikumu un ierakstu Zemesgrāmatā, Mierkalns rakstiski atbildējis, ka pat bez šāda līguma viņai neesot tiesību neko viņam aizliegt. Viņasprāt, ja līgums nav noslēgts, tad servitūta ceļu viņas īpašumā neviens neesot ieguvis.

Laima Strazdiņa apgalvo, ka kaimiņš tīšām izbraukā viņas zemi, cenšoties atspēlēties par pašvaldībai un policijai rakstītajām sūdzībām. Viņš varot nokļūt savā īpašumā, braucot apkārt pa citu ceļu.

Kurš kuram sariebis vairāk un kurš no tā ir lielāks ieguvējs, to tagad no malas grūti noteikt. Bet “Stirniņās” patiešām varēju nokļūt arī citādi, turklāt pa platāku un pat labāku ceļu nekā to, kas šķērso Strazdiņai piederošos “Zvirgzdiņus”.

Andris Mierkalns gan apgalvo, ka, lai nokļūtu līdz savai zemei un mežam, viņam esot vajadzīgs arī “Zvirgzdiņu” ceļš.

Kad Andrim jautāju, kāpēc nenoslēdz līgumu, lai pārtrauktu šo ieilgušo ķīviņu, viņš atbild, ka pret to neiebilstu. Bet Strazdiņa par ceļa izmantošanu prasot 500 eiro, kurus viņš negribot maksāt.

Laima Strazdiņa man apstiprina, ka šādu summu patiešām prasījusi Mierkalnam par pārbraucieniem ar smagsvara tehniku, atlīdzība par to esot paredzēta Civilllikumā. Pēc viņas teiktā, šāda vienreiz samaksājama summa esot pieticīga prasība. Šo naudu viņa izmantotu izpostītās meliorācijas atjaunošanai.

 

Vienīgais ceļš uz tiesu

Uz jautājumu, ko darīt, lai izbeigtu šo karu, Andris Mierkalns atbild, ka no sarunām vairs neredzot lielas jēgas, tāpēc esot noskaņots pats celt prasību tiesā. Viņam labvēlīgs tiesas spriedums aizstātu šo līgumu, nostiprinot viņa tiesības izmantot “Zvirgzdiņu” ceļu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kurā pašlaik īpaši izveidota darba grupa gudro par zemes lietderīgas izmantošanas stratēģiju, gatavojot grozījumus Zemes pārvaldības likumā, jautāju, vai uzmanības lokā ir arī īpašumu piekļūšanas un servitūtu problēma un vai to plānots atrisināt tā, lai Īves pagastā diviem zemes īpašniekiem nebūtu gadiem ilgi savā starpā jākaro.

VARAM pārstāvis Kaspars Rūklis atbild, ka ministrija diezgan bieži saņemot iedzīvotāju iesniegumus par servitūtu ceļiem un piekļuves nodrošināšanu. Cik tādu iesniegumu esot pavisam, to viņš nemācēja teikt.

Bet, pēc viņa skaidrotā, ne valsts pārvaldes ie-stādēm, ne vietējām pašvaldībām nebūtu lietderīgi meklēt vēl kādus jaunus risinājumus ceļa servitūtu regulējumam, ja to jau regulē Civillikums. Personām, kuras nespēj vienoties par servitūta nodibināšanu, viņu strīdu izšķir tiesā.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Kas par murgu! Nu noslēdz līgumu, zemes īpašnieks, ja grib, sanem saprātīgu kompensaciju un nodoklu atlaides, bet lietotājs ceļu uztur . Nu esam tak cilvēki.

  2. Miers baro, nemiers(karš) posta ! Acīmredzot kundzes to nav vēlējušās ņemt vērā ! Ceļa servitūta tēma labi regulēta civillikumā un nav ko meklēt palīdzību pie tiem kas to nevar sniegt !

  3. Šitāds gadījums bija. Un caur tiesu. Beigās kaimiņš uzbūvēja sev jaunu ceļu un tagad brauc svilpodams.

  4. Lai kaimiņš varētu lietot servitūtes ceļu , viņam ir vai nu par to jāmaksā, vai pašam jāuztur kārtībā. Un tas ir jādara pat bez līgumiem, jo to paredz likums. Un tas ir tikai normāli. Kundzes lielākā kļūda ir nepareiza savu tiesību saprašana. Tā vietā, lai bojātu ceļu liekot šķēršļus to lietot, par ko pamatoti pēc civillikuma 1140 panta viņa saņem sodu, viņai bija nevis jāsūdzas, par ceļa nelikumīgu lietošanu, bet gan jāsūdzas, ka kaimiņš neievēro civillikuma 1151 pantu, kas nosaka, ka ceļu ir jāuztur tā lietotājam (1151. Ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tad tas jādara servitūta izlietotājam). Man nav saprotams kāpēc vietējās varas un pārvaldes institūcijas nevar to normāli paskaidrot lieta iejauktajām pusēm. Par ko tad viņi saņem algu, ja nespēj dot padomu, kā šo lietu atrisināt, tā vietā vienkārši tautas valodā runājot “atrakstās” lai tikai neko nedarītu!

  5. Rakstā nav minēts,ka ceļš bez saskaņošanas ar VMSP,nevis ceļš,bet tikai uzbērums izveidots 1989.gadā,lobējot atsevišķu Breša zemnieku intereses,izmantojot ceļa projektu ar tādu pašu sākuma un beigu punktu,350 m garumā šķērsojot 17 drenas bez atbilstoša materiāla zem ceļa seguma,tai skaitā 3 lielāka diametra drenas,kurās satek ūdens no atzariem.Interesanti,kas parakstīja pieņemšanas-nodošanas aktu,lai ceļš tiktu kolhoza ”Tiņģere”bilancē,pēc tam SIA Tiņģere,un tai likvidējoties-pagasta bilancē.Interesantākais ir tas,ka pēc Īves pagasta pārvaldes atzinuma,ceļš NAV reģīstrēts kā BŪVE

  6. Nevajag tikai iedomāties, ka īpašumā esošais servitūta ceļš tev ir par velti. Tev par to jāmaksā zemes nodoklis.

  7. latvieši

  8. Tas nav tikai starp privātpersonām. Man pašvaldība noraka servūta ceļa virskārtu un vēl pateica gribi braukt – pērc traktoru.

Draugiem Facebook Twitter Google+