Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. jūnijs, 2012
Drukāt

Divi mirušie, bet vainīgo nav

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Latgale” Kalupes filiālē 12. jūnija vakarā asinis otrā stāva gaitenī pirmais pamanījis apsardzes dežurants. Sekojot tām, viņš nonācis medpunktā, kur medmāsa un aprūpētājs jau snieguši pirmo palīdzību kaklā sadurtajam pansionāta klientam, 73 gadus vecajam Jānim Kūliņam.

 

Tūlīt izsaukta arī policija un neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušo aizvedusi uz slimnīcu. Otra neatliekamā medicīniskās palīdzības brigāde uz slimnīcu aizvedusi sadurtā pensionāra istabas biedru Juri Šiveļovu, kuru tur aizdomās par notikušo traģēdiju.

“Vēl pirmdien šķita, ka Jānis izdzīvos, jo veselības stāvoklis, pēc ārstu atzinuma, esot bijis apmierinošs. Aizvedām uz slimnīcu higiēnas preces, uzklausījām ārstu viedokli. Taču nākamajā dienā saņēmām vēsti, ka Jānis pulksten piecos no rīta pēkšņi miris,” stāsta Kalupes pansionāta sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Valentīna Melāne. Tagad varot tikai minēt, vai klienta nāvē vainojams tieši smagais ievainojums, vai tas pasliktinājis veselības stāvokli tiktāl, ka iestājusies nāve. Šajās dienās tiks veikta sekcija, tad arī būs zināms nāves iemesls, paskaidro nodaļas vadītāja.

Kas bijis iemesls notikušajai traģēdijai, pansionāta vadība neņemas spriest. Tā nebija pensijas diena, un neviens neesot lietojis alkoholu. Juris uz Kalupi pārcelts no Rēzeknes psihoneiroloģiskā pansionāta 2009. gadā. Bet viņam šeit bija brīvais režīms – devās uz pastu, veikalu, brauca ciemos pie māsas. Nekas bīstams uzvedībā netika manīts.

Kā apgalvo aptaujātie četrvietīgās istabiņas biedri, tāpat kaimiņi no blakus istabām, neviens neko neesot ne dzirdējis, ne redzējis. Ap pulksten 22 daudzi jau gulējuši. Jāņem vērā, ka klientiem ir smagas diagnozes, un atbilstoši tām viņi saņem arī medikamentus. Iepriekš abi incidentā iesaistītie neesot ne strīdējušies, ne kā citādi pauduši kādas savstarpējas antipātijas. Juris iepriekš neko sliktu neesot kādam nodarījis. Policija izņēmusi aso priekšmetu, iespējams, tas ir nazis, ar ko Jānis Kūlītis sadurts.

 

Dažkārt notiek tā, ka klienti sastrīdas, ir tādi gadījumi, nenoliedz V. Melāne. Tad parasti vienu no strīdniekiem pārceļ uz citu istabu, ņemot vērā gan iemītnieku vecumu, gan psihisko stāvokli. Pēc šīs traģēdijas pansionāta darbinieki sasaukti uz sapulci un notikušais pārrunāts. Arī ar klientiem runāts, un visi pārdzīvojot, ka Jāņa vairs nav viņu vidū.

 

Ne mazāk traģiski notikumi 12. jūnija vakarā risinājušies VSAC “Zemgale” Jelgavas filiālē. 66 gadus vecs klients izdarījis pašnāvību pakaroties. Filiāles vadītājs Gaismonis Žilinskis ir neizpratnē, jo vīrieša uzvedība nav liecinājusi par tāda soļa iespējamību. Tiesa, neilgi pirms notikušā viņš palūdzis nopirkt viņam vēstuļpapīru, it kā grasītos kādam rakstīt…

Tovakar klients nav atnācis pēc obligātās zāļu devas, un darbiniece, kā to paredz noteikumi, uzreiz arī cēlusi trauksmi. “Izstaigājām visas telpas, teritoriju, bet bez rezultātiem. Laukā jau metās tumšs. Apzvanījām slimnīcu, morgu, psihoneiroloģisko slimnīcu, taču nekā. Nākamajā dienā meklējumus atsākām un pulksten 9.30 tūju pudurī atradām pakārušos savā siksnā. Izsaucām policiju. Iepriekšējās dienas vakarā šīm tūjām gājām garām, bet pustumsā nekas nebija manāms,” stāsta pansionāta vadītājs.

Traģiski bojā gājušais ilgus gadus pavadījis šāda tipa sociālās aprūpes centros, bet uz Jelgavas pansionātu pārvests pirms apmēram diviem gadiem. Ģimene esot šķirta, ne bijusī sieva, ne meita, kas dzīvojot Lietuvā, neesot interesējušās par vīrieti. Tikai attālāki radi dzīvojot Zemgalē, tiem arī paziņots par tuvinieka nāvi.

Vai līdzīgi gadījumi notikuši iepriekš? G. Žilinskis atbild, ka viens mēģinājums pirms daudziem gadiem esot piedzīvots, taču toreiz tas neesot beidzies letāli. Cilvēks izglābts. Bet esot klienti, kuru saslimšana saistīta tieši ar tendenci uz pašnāvību. Tad pacients tiek nogādāts atbilstošajā slimnīcā. “Žēl, ka tā gadījās,” teic G. Žilinskis, un piebilst, ka aprūpes centra darbinieki notikušajā neesot vainojami.

Arī Labklājības ministrija (LM) atzīst, ka abos gadījumos klientu nāve nav saistīta ar sociālo aprūpi.

 

Aprūpes centru darbinieki rīkojās nekavējoties, izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī atbilstoši ārstu norādījumiem sniedza profesionālu un savlaicīgu palīdzību. No abām VSAC direktorēm LM pieprasījusi paskaidrojumus, abus nāves gadījumus izmeklēs policija.

 

Ņemot vērā arī iepriekš notikušos gadījumus, ministrija izstrādājusi informatīvo ziņojumu valdībai “Par situācijas stabilizēšanu valsts sociālās aprūpes centros”. Secināts, ka centros nepietiek darbinieku, darba samaksa esot par mazu, klienti bieži vien istabiņās dzīvojot pārāk saspiesti.

Ministrija aicinājusi arī nevalstiskās organizācijas izvērtēt sociālās aprūpes institūcijās esošo klientu dzīves kvalitāti. Kustības “Par neatkarīgu dzīvi” pārstāve Inga Šķestere uzskata, ka nākotnē lielākā daļa pašreizējo centru iemītnieku pārceltos uz tā saucamajiem grupu dzīvokļiem, bet lielajos centros dzīvotu tikai ārkārtas gadījumos. Pagaidām gan tas neesot iespējams dzīvokļu trūkuma un pašvaldību neatsaucības dēļ. Kamēr par grupu dzīvokļiem var tikai sapņot, Inga Šķestere uzskata, ka tomēr ir jāuzlabo arī personāla attieksme pret aprūpes centru iemītniekiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+