Divi moto smagsvari – kurš kuru? 0
“BMW K 1600 Grand America” un “Honda Gold Wing 1800 Tour DCT” nav vienīgie lieljaudas luksusa tūrisma motocikli uz pasaules. Taču, šķiet, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka tie kopā ar “Harley-Davidson” lielajiem motocikliem vismaz Eiropā veido lielo trijotni, par kuriem domājot, mototūristiem (un ne tikai – arī tiem, kam gribas vislielāko, visspēcīgāko, vissmagāko…) iedegas acis. Konkrētais vācu un japāņu modelis ir arī pieteikti šā gada konkursam “Latvijas Gada Motocikls” un savā kategorijā cīnīsies par pirmo vietu. Izredzes pagaidām, aprunājoties ar konkursa žūrijas locekļiem, liekas līdzīgas. Arī paši motocikli ir gan līdzīgi, gan atšķirīgi.
It kā garāka vēsture ir “Gold Wing”, kas kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem izkopis savu līniju, pamazām pieaudzējot dzinēja kubatūru no 1000 līdz 1800 kubikcentimetriem. Bet arī BMW visu šo laiku nav snaudis un tam bijuši lielie tūrisma motocikli ar dažādiem dzinējiem, un pēdējais “Grand America” tapis uz veiksmīgā K 1600 bāzes. Jau pats nosaukums vēsta, ka skats vērsts uz Amerikas tirgu (cik tad tur hārļi un japāņi var saimniekot!). Skaidrs: ja patiks amerikāņiem, tad patiks visiem pārējiem uz pasaules.
“BMW K 1600 Grand America”
“BMW K 1600 Grand America”: liels, skaists, detaļās nostrādāts kā jebkurš BMW izstrādājums un smags. Tāds ir pirmais iespaids. Dienu šo motociklu testēju. Kad uz tā pārsēdos no savas pietiekami lielās “Honda Africa Twin”, sākumā likās, ka starp kājām ir automobilis uz diviem riteņiem (dzinēja jauda jau arī ir tāda kā vidusmēra autiņam…). Kad pa dienu biju jau apradis un vakarā sēdos atpakaļ uz savas hondas, likās, ka manējais ar saviem 750 kubikcentimetru dzinēju ir mopēds. Tātad: viss ir relatīvi un pierašanas jautājums.
Braukšanas komfortu nosaka ne tikai jauda – 1649 kubikcentimetru sešu cilindru rindu dzinējs. Arī griezes moments: jau pie 1500 apgriezieniem pieejama 70% maksimāles griezes. Praksē tas nozīmē, ka pirmo ātrumu var aizvilkt līdz 100 km/h un ar sesto ātrumu braukt uz 50 km/h. Ātrumus var pārslēgt, neizspiežot sajūgu, jāveic taisni pretēja darbība – jāuzdod gāzi, kas liek mainīt gadiem nemainīgos refleksus, kas izstrādājušies, braucot ar parastiem motocikliem. Atpakaļgaita, ko nodrošina starteris pie ieslēgta dzinēja – tas ir svarīgi motociklam, kura pašmasa ir 364 kg, pilna masa – 560 kg. Pamēģiniet pustonnu pastumt uz aizmuguri, īpaši pret kalniņu…
“Grand America” veidots tā saucamā “bagger” jeb – latviski – bagara, upes arkla stilā. Var tikai piekrist, ko BMW dizaineri saka par savu lolojumu: motocikls šķiet saplūstam ar ceļu; neatvairāmais priekšgals un satriecošā aizmugure ar LED pagriezienu rādītājiem un koferos integrētajām bremžu gaismām izceļas jebkurā vietā un situācijā; papildus krāsai “Blackstorm Metallic” ekskluzīvais krāsojums “Austin Yellow Metallic” simbolizē milzu ainavu no saullēkta līdz rietam. Tieši dizains un detaļu, agregātu nostrādātība ir tas, ar ko BMW cer pārtrumpot konkurentus. Protams, tās nav vienīgās lietas, no kā sastāv motocikls, bet pietiekami svarīgas.
Ameriku neiekaroju, bet līdz Saldum aizbraucu. Bauda gandrīz pilnīga. Nepatika tikai Rīgā, kad grūti manevrēt intensīvā satiksmē un spraukties garam sastrēgumiem. Bet tā ir jebkura liela, plata un smaga motocikla nelaime. Jaudīga audio sistēma, kuru var dzirdēt arī lielā ātrumā un vējā – tas esot arī pludlīnijas un priekšējā stikla nopelns. Ļoti ērts sēdeklis un vispār sēdpozīcija. Regulējama stūre. Kāpšļus iespējams pasūtīt kā čoperim un kājas turēt izstieptas priekšā. Lieliskas, domājošas bremzes: spied tikai priekšējās vai aizmugurējās, bet bremzēsies maksimāli droši un efektīvi abas. Dažādi gaitas un citi regulējumi, kruīzkontrole jau šāda ranga motocikliem ir norma. Unikāla priekšējā dakša “Duolover”, kā arī aizmugurējā riteņa piekare “Paralever”, kuras speciāls stienis pie slodzes spiež aizmugures riteni vienlaikus uz leju un priekšu, radot īpašu gaitas komfortu. Rokkturu un sēdekļa apsilde. Bagāžas tilpums – virs simts litriem. Cena ar pilnu aprīkojumu: 28 000 eiro.
“BMW Motorrad” zīmola vadītājs Jurģis Bergs, jautāts, kad tad beidzot motociklam būs žiroskops (pašbalansējoša sistēma), smaidot atbild: vai tad gribi uz motocikla gulēt? Bet nopietni piebilst: nākotnes koncepcijā tas jau paredzēts, bet kad būs ieviests tirgū, nezinot, jo pagaidām neesot pieprasījuma. Iespējams, ka tas arī tehniski nav vienkārši un ir dārgi. Modelis, kas darbojas, gan jau esot gatavs. Bet patiesībā jautājums ir nopietns: žiroskops būtu tas, kas noturētu motocikla līdzsvaru līdzīgi tiem divriteņu elektriskajiem braucamajiem ielās, kuriem riteņi ir paralēli un kuri jau labu laiki ir nopērkami. Šāds žiroskops būtu vajadzīgs tieši smagajiem motocikliem, kad tie stāv, piemēram, pie krustojuma vai lēnu kustas: tieši šādos brīžos tiem sasveroties tos nereti ļoti grūti noturēt ar kājas pielikšanu pie zemes un notiek kritieni. Pustonnas sānsvere tomēr ir pustonnas sānsvere. Godīgi sakot, dažas reizes esmu bijis tuvu kritienam, no kā izbēdzis, maksimāli sasprindzinot kājas muskuļus un brīnīdamies par tās kaulu stiprumu…
“Honda Gold Wing 1800 Tour DCT”
“Honda” motociklu dīleru SIA “H33” pārdevējs konsultants Mārtiņš Lukjanovičs atklāj, ka “Honda” žiroskopu jau izstrādājusi, bet ražošanā tomēr nelaiž, jo, iespējams, dārgi un kaut kas līdz galam varbūt nav nostrādāts, arī svars tad noteikti nākšot klāt. Ko lai saka: jaunais “Gold Wing” pat “svarīgāks” par BMW konkurentu ar saviem 383 kg. Ja mazākas klases močiem papildus svars dod papildus stabilitāti, tad laikam tad, kad tuvojas pustonnai, svars jau kļūst par ienaidnieku. Tāpēc “Honda” lepojas, ka jaunais “Gold Wing” ir par 40 kg vieglāks par iepriekšējo modeli. Tas panākts dažādiem tehnoloģiskiem un viltīgiem paņēmieniem, piemēram, starteris iemontēts iekšpusē ģeneratoram, kā saka, divi vienā korpusā. Nedaudz kompaktāks un īsāks 1833 kubikcentimetru dzinējs. Cits sadales mehānisms un degvielas ieplūdes sistēma. Lieliska parkošanās sistēma ar podziņu uz priekšu un atpakaļu, izmantojot elektromotoru. Rokas bremze kā automašīnai. Drošības spilvens.
Kopumā jāsaka, ka vēl zinātnieki strīdas, kuram no šiem modeļiem – “BMW K 1600 Grand America” vai “Honda Gold Wing 1800 Tour DCT” – ir labākās gaitas, pretbuksēšanas, jaudas regulēšanas, ABS, amortizācijas un vadības (hondai, piemēram, ir interesanta centrālā vadības poga kā moderniem automobiļiem), bremžu un citas sistēmas. Tomēr ir viena lieta, ar ko “Honda” iepretim BMW un citiem motociklu ražotājiem ir gaismas gadu priekšā – tā ir automātiskā ātrumkārba. Tā parādījās japāņu motocikliem pirms dažiem gadiem un nemitīgi tiek pilnveidota un konkrēti “Gold Wing” tā ir septiņpakāpju (iespējams pasūtīt arī mehānisko – tāpat kā citiem motocikliem). “Honda” pie automāta strādāja gadiem un rezultāts ir izcils. To novērtējuši arī daudzi mani paziņas, rūdīti motociklisti, kuri teica, ka ne mūžam ne ko tādu nepieņems, jo kā var motobraukšanai atņemt tik dabisku un vīrišķīgu sastāvdaļu kā ātrumu pārslēgšanu ar kāju?! Kad pamēģināja, neviens nespļaudījās, īpaši salīdzinot ar braukšanu ar lieljaudas motocikliem, kuriem jaudas rezerve tik liela, ka ātrumu pārslēgšana ar kāju ir tāda kā formāla, sešu vietā mierīgi pietiktu ar trijiem. Bet “Honda” ātrumus pārslēdz pats, turklāt to var pieregulēt savam braukšanas stilam. Man pat brīžiem liekas, ka pats to daru, tikai kloķa nav un kāja stāv uz vietas, bet kāds kolēģis teica, ka viņam pat kāja kustoties līdzi klikšķim…
Kāpēc BMW un citiem ražotājiem nav automāta, īstas atbildes nav. Vai tas ir patenta jautājums vai kādi principi, man nav zināms. Dzirdēts, ka ASV tie, kas vēlas, lielajiem hārļiem varot pasūtīt un pielikt automobiļu automātiskās ātrumkārbas. Iespējams, konkurenti vienkārši nogulēja un neticēja, ka būs pietiekami daudz motobraucēju, kas vēlēsies motociklus kā motorollerus (tiem arī nepārslēdz ātrumus, ir speciāls variators, bet tas strādā pēc citiem principiem). Savulaik jau arī mobilo telefonu flagmanis “Nokia” bija pirmais vai vismaz viens no pirmajiem, ka izstrādāja mobilajiem telefoniem skārienjūtīgos ekrānus, taču nosprieda, ka cilvēki nebūs tik dumji, ka nemitīgi ar pirkstiem glāstīs ekrānu, un palika pie pogām. Kas notika ar cilvēku paradumiem un “Nokia”, mēs labi zinām. Protams, BMW un citiem motoražotājiem aiziešana nebūtībā nedraud, jo motociklu pasaulē tomēr prevalē citas kvalitātes.
Kas tomēr labāks: “BMW K 1600 Grand America” vai “Honda Gold Wing 1800 Tour DCT”? Pateikšu godīgi, ka nepateikšu. “Honda” ir nedaudz lielāka, jaudīgāka un arī dārgāka nekā konkurents no BMW – pilnā ekipējumā ap 35 000 eiro. Arī “Gold Wing” zīmols leģendārs. Savukārt BMW šķiet tāds kā mīļāks, jaukāks izskatā un detaļās precīzāks. Ja man nebūtu jādomā par naudu, vienkārši jāizvēlas viens no šiem diviem, galva kūpētu un domātu ilgi. Varbūt pat lozētu.
