Divi radoši talanti mākslā 0
Līdz 22. maijam Jūrmalas pilsētas muzejā Majoros būs apskatāma divu radošu mākslinieku: Andra Bērziņa un Mairas Veisbārdes personālizstāde “Klasiskā līnija”.
Izstādē vienkopus redzams padarītais radošais darbs glezniecībā un tēlniecībā vairāku desmitu gadu garumā. Izstāde atklāj daudz ko jaunu par minētiem māksliniekiem, mazāk zināmu par mākslas nozarēm, kurās viņi strādājuši. Abus māksliniekus vieno ne vien ģimeniskās attiecības un līdzīgais pasaules redzējums, bet arī tas, ka viņi ilgus gadus darbojušies blakus. Viņu mēraukla ir labi nostrādāts darbs jebkurā nozarē, kurā viņi strādājuši.
Andris Bērziņš ir viens no vadošiem tēlniekiem – medaļniekiem latviešu mākslā. Viņa iecienītākā tēma medaļās pasaules un Latvijas kultūras darbinieki. Sevišķi viņš iecienījis pasaules mēroga komponistus, ziemeļnieku literatūras dižgarus. Arī ceļojumos redzētais ir viņa redzeslokā. Medaļas atlietas bronzā, forma klasiski apaļa. Izstādes vitrīnās pārstāvētas tikai niecīga daļa no Andra bagātā devuma. Tikai ieskatam. Mākslinieks ir regulārs visu medaļnieku izstāžu dalībnieks. Šajā izstādē bez tradicionālajām medaļām, mēs redzam viņa veidotas nelielas apaļskulptūriņas, kas daudziem viņa mākslas cienītājiem būs jauns atklājums mākslinieka daiļradē. Tās atlietas no tradicionālā materiāla – bronzas, bet ir arī no terakota. Šīs nelielās skulptūriņas ar lielu pietāti un to radītāja mīlestību atklāj attēloto sieviešu ķermeņa neatkārtojamo formu.
Tikai viena skulptūriņa “Sievietes galviņa” ar vārpu vainagu ir darināta no šamota. Šī figūra visai apaļskulptūru grupai piešķir patīkamu akcentu. Jauns atklājums mākslinieka daiļradē ir sanginas un zīmuļa tehnikā zīmētie akti. Tas liecina, ka mākslinieks labi pārzina cilvēka uzbūvi un var savas zināšanas un prasmi demonstrēt, nododot skatītāju vērtējumam pārliecinoši izpildītus aktus un portretus. Par zīmējumiem pats mākslinieks izteicies: “Ja runājam par klasisko līniju – zīmējumu, tad vēl šodien mani izbrīna šī līnija – akadēmiskais zīmējums. Tas nav pat pusē izsmelts, iespējas ir milzīgas.”
Maira Veisbārde mākslas pazinējiem nav sveša. Viņa pārsvarā glezno ainavas, klusās dabas, pa retam arī portretus, bet kailfigūriņas, kas demonstrētas šajā izstādē daudzus skatītājus pārsteidza. Viņu nav daudz, bet ir iespaidīgas. Par šiem gleznojumiem māksliniece teikusi: “Man vienmēr patikusi cilvēka ķermeņa plastika, gaismēnu spēle, refleksi, pretgaismas. Šeit ir tik lielas bagātas gleznieciskās iespējas. Mani interesē cilvēks un portretiskā līdzība. Šī interese nāk no vismīļākajiem pedagogiem Konrāda Ubāna un Borisa Bērziņa. Tuvs man ir arī Ģederts Eliass, Voldemārs Tone.” Kailfigūra mākslinieci interesējusi jau studiju gados. Nav palaidusi nevienu gadījumu, lai varētu skicēt cilvēku jebkurā pozā. Viņai bija iespēja mācīties pie labiem pedagogiem, savas profesijas meistariem un izstādē redzamie darbi pierāda to, ka viņiem nav jākaunas par savu bijušo studenti. Visi izstādē redzamie darbi izceļas ar augstu profesionalitāti, kas iegūta nemitīgā darbā. Pārliecinoša kompozīcija, gleznā lietota krāsu gamma un pareizi izvēlēta tēma. Gleznojot portretus, māksliniece ir izvēlīga – glezno tikai sev tīkamus un pazīstamus cilvēkus, par kuriem caur viņas gleznoto portretu var izteikt daudz. Tai skaitā par portretējamā domu pasauli, raksturu u. c. Gleznot portretu gleznošanas pēc nav viņas dabā. Māksliniece lielāko tiesu glezno eļļas tehnikā, jo tai ir zināmas priekšrocības, šī krāsa lēni žūst, un mākslinieks pārdomājot un iedziļinoties attēlotā vajadzības gadījumā vēl var labot, pretstatā akvareļu krāsām, kuras ātri žūst un labot ir neiespējami.
Šī mākslinieku ģimenes kopizstāde ir vērā ņemams ieguldījums latviešu mākslā. Mākslas vēsturniece Sarmīte Sīle par izstādi ir teikusi: “Šī izstāde aicina iedziļināties, baudīt nesteidzoties klasisko reālismu tādu, kādu to izjutuši divi talantīgi mākslinieki.”
