Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. maijs, 2016
Drukāt

Franks Gordons: Divi tilti un divi kanāli (6)

A handout picture released by the Egyptian Presidency on April 8, 2016 shows Egyptian President Abdel Fattah al-Sisi (R) standing next to Saudi King Salman bin Abdulaziz after he awarded him with the Nile Collar, Egypt's highest decoration, during a meeting at the Presidential Palace in Cairo. 
Saudi King Salman announced plans to build a bridge over the Red Sea to Egypt, in a lavish show of support for the government of President Abdel Fattah al-Sisi. Foto - AFP/LETAA handout picture released by the Egyptian Presidency on April 8, 2016 shows Egyptian President Abdel Fattah al-Sisi (R) standing next to Saudi King Salman bin Abdulaziz after he awarded him with the Nile Collar, Egypt's highest decoration, during a meeting at the Presidential Palace in Cairo. Saudi King Salman announced plans to build a bridge over the Red Sea to Egypt, in a lavish show of support for the government of President Abdel Fattah al-Sisi. Foto - AFP/LETA

Varbūt ir lasītāji, kas vēl atceras, kā Padomju Savienība pastiprināja savu ietekmi Ēģiptē, Hruščova valdīšanas gados palīdzot iegrožot vareno Nīlu ar Lielo Asuānas dambi.

Tagad no tās pašas Ēģiptes nāk ziņa par grandiozu ieceri, kuras īstenošana iezīmēs jaunu posmu Tuvo Austrumu ģeopolitiskajās “spēlēs”: Saūda Arābijas karalis Salmans, kurš bija ieradies Kairā valsts vizītē, noslēdzis ar Ēģiptes prezidentu – ģenerāli Sisi – vienošanos, kas paredz pāri Tirānas jūras šaurumam, kas Akabas līci savieno ar Sarkano jūru, uzcelt 15 kilometrus garu tiltu, ko varēs šķērsot 20 minūšu laikā. Šis tilts pāri jūrai simboliski savienos Āfriku ar Āziju un ļaus ne tikai islāmticīgajiem dievlūdzējiem no Āfrikas ātrāk tikt uz Mekas un Medīnas svētvietām, bet arī kalpos par transporta maģistrāli un atvieglos preču apmaiņu, ieskaitot naftas un gāzes pārvedumus. Un galvenais – šis tilts “apzīmogos” stratēģisko aliansi starp Ēģipti ar tās 90 miljoniem iedzīvotāju un ar naftu un naudu pārbagāto Saūda Arābiju. Runa ir, var teikt, par “Salmana – Sisi paktu”, kas šīs abas sunnītu valstis savedīs kopā cīņā pret visai spēcīgo sāncensi – Irānas šiītu teokrātiju, kas lūko kļūt par izšķirošo spēku reģionā. Šis tilts sāksies tur, kur divas mazas saliņas – Tirāna un Sanāfīra – skaidri redzamas no Sīnāja pussalas liedaga. Tas būs tehnisks brīnums apvidū, kur, ja ticam Bībelei, netrūka dievišķas izcelsmes brīnumu…

Jau tagad politiski eksplozīvs ir cits 19 kilometrus garš tilts pār Kerčas jūras šaurumu, kas atdala 2014. gadā Ukrainai atņemto Krimas pussalu no Tamanas pussalas, kas ietilpst Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā – auglīgajā Kubaņā. Šo tiltu, kura būvi kontrolē pats Putins, paredzēts atklāt 2018. gada 18. decembrī. Krievijai pievienotā Krima ir teritoriāli atdalīta no “bezgala plašās” parējās Krievijas, un Ukrainas valdībai ir pamats būt nemierā ar šā tilta būvi, kas laupa Ukrainai brīvu izeju no Azovas jūras un “cementē nekaunīgo laupījumu”. Te vēl jāpiebilst, ka jau izzagti daudzi miljoni no tilta būvei paredzētās naudas. Krimas tatāru līderis Mustafa Džemiļevs, kurš mīt Kijevā, teicis, ka Kerčas tilts “aizskar Ukrainas teritoriālo veselumu” un Ukraina būtu pilnīgi tiesīga šo tiltu sabumbot.

Bet kas gan ir šis Kerčas tilts salīdzinājumā ar gandrīz vai neprātīgu, pārdrošu plānu, ko tagad perina Krievija un Irāna: izrakt kuģniecībai piemērotu kanālu, kas savienotu – uzmanību! – Kaspijas jūru ar Persijas līci. Par šo ieceri pastāstīja Irānas vēstnieks Maskavā Mendi Snaji, tiekoties ar Pēterpils universitātes studentiem. Ja šī iecere īstenotos, Krievijai un Austrumeiropas valstīm vairs nevajadzēs kuģot pa Bosforu un Dardaneļiem, Suecas kanālu un Sarkano jūru, lai sasniegtu Persijas līci un Arābijas jūru, t. i., Indijas okeānu. Bet – lielais “bet”: Kaspijas jūras līmenis ir zemāks par Pasaules okeāna līmeni, kanāla garums būtu veseli 2000 kilometri, un kā izrakties, izlauzties, pārvarot kalnus, lejas un tuksnesi?

Sakarā ar t. s. Panamas “ofšoru” skandālu ļaužu prātos atdzimst priekšstats par šo mazo Centrālamerikas valsti un Panamas kanālu, kas savieno Atlantijas un Kluso okeānu. Tad nu vērts pakavēties pie paralēla kanāla būves caur Nikaragvu, kas gan sākta, taču pat ne pusceļā iestrēgusi. Nikaragvā varas grožus stingri tur kādreizējais kreisais revolucionārs Daniels Ortega, kurš, nemainot marksistisko frazeoloģiju, atskārtis brīva tirgus priekšrocības un perspektīvas. Viņš par šāda kanāla būvi, kas tilpumu caurlaides spējas ziņā pārspētu Panamas kanālu, vienojies ar vienu no Ķīnas bagātākajiem cilvēkiem – mulitimiljardieri Vang Jingu, kurš solījis “to lietu paveikt”. Jaunais kanāls būšot trīs reizes garāks (280 km) un divas reizes dziļāks par Panamas kanālu. Šim nolūkam, kā raksta amerikāņu laikraksts “The New York Times”, nāktos pārvietot zemi tādos daudzumos, kam neesot precedenta cilvēces vēsturē! Ak vai – 16 mēnešus pēc svinīgā “pirmā lāpstas dūriena” nav pat veikti pirmā posma priekšdarbi. Ķīniešu miljardierim radušās finansiālas grūtības, racējiem aiztur algu, un vilšanās Nikaragvas tautas masās aug: tika taču solīts, ka radīsies simttūkstoš darba vietu un valsts kopprodukts dubultosies. Interesanti, ka Ķīnas valdība jau pašā sakumā, 2014. gada decembrī, brīdināja: tai nav nekāda sakara ar šo plānu un šo darījumu – viss notiekot pēc Vang Jinga kunga privātās iniciatīvas. Varbūt šoreiz taisnība Marksam, kura gudrības reizēm citē Daniels Ortega: paļauties uz privāto kapitālu reizēm ir riskanti.

 

(Raksts publicēts avīzē “Laiks”/”Brīvā Latvija”)

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. CIA nīkoņi iesūkā Atbildēt

    Jā, šoreiz gordons vismaz neļurina tik plānprātīgas dumības kā parasti, bet atsevišķi trūkumi problēmu izpratnē ir vērojami visnotaļ uzskatāmi . Panama ir veca Kolombijas teritorija un Pentagona-Volstrītas salašņu laiks jau beidzas- to redz katrs. Kanāls caur Niklaragvu ir laba doma- dubults neplīst, bet Kaspijas jūru vajag savienot ar Arāla purviņu, tad to varēs ātri nolaist un Ziemeļkaspijas naftas’gāzes resursus tūkstošu miljardu eiro vērtībā ērti apgūt.

  2. О чём статья этого старого еврея? Да ни о чём! Стандартный плевок в сторону арабов, ещё более привычные плевки в сторону России, и плохо скрытая насмешка над планируемыми (всего лишь) инфраструктурными проектами. А ведь в своё время и проект Суэцкого канала и проект Панамского канала казались многим нереализуемой фантастикой. Но они были построены и действуют до сих пор. Возможностям человека нет предела!

    • О чём очередной комментарий этого старого чекиста? Да ни о чём! Стандартный плевок в воздух.

  3. tilti ir dārga izprieca Atbildēt

    Vismaz spriežot pēc mūsu “zelta tilta” izmaksām 🙂

  4. Sarkanā jūrā Ķīna ir uzcēlusi garāko tiltu!

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+