Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. novembris, 2012
Drukāt

Divi varianti

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Gribu maksāt par sevi ienākuma nodokli un sociālo nodokli, taču nezinu, kā labāk rīkoties. Mums ir neliela piemājas (zemnieku) saimniecība (9 ha zemes). Tā reģistrēta uz manas mātes, pensionāres, vārda.

Lielāko daļu darbu saimniecībā veicu es: turam lopus, pārdodam dārzeņus, tirgojam arī kūtsmēslus, saņemam ES platību maksājumus, atbalstu par jaunlopiem un zīdītājgovīm. Gada ieņēmumi ir ap 2000 latiem. Vai es varu reģistrēties kā pašnodarbinātā vai arī mātei mani jāpieņem darbā kā strādnieci un jāmaksā par mani nodokļi? 
Madara Ventspils novadā

 

 

Ja izvēlēsieties kļūt par zemnieku saimniecības īpašnieci, tā jāpārreģistrē uz sava vārda. Par šo procedūru jāinteresējas Uzņēmumu reģistrā.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli aplikti ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, ja tie nepārsniedz 2000 latu gadā, ņemot vērā šā panta 3.1, 3.2 un 3.5 daļas nosacījumus. Šie ienākumi ietver arī valsts atbalsta vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietvaros saņemtos maksājumus līdz 2000 latiem gadā.

Fiziskās personas ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas neapliekamo apmēru piemēro attiecīgās fiziskās personas gada kopējiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Ienākumi veidojas no ieņēmumiem (saņemtās naudas) atņemot izdevumus (samaksāto naudu). Ja ienākums gada laikā pārsniedz 2000 latu, no pārsnieguma summas jāmaksā 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis (no 2013. gada tas būs 24 %).

Lauksaimnieciskā ražošana likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē ir augkopības (arī koku stādu audzēšana, sēņu audzēšana, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības (zivju audzēšana privātajās ūdenstilpēs vai fiziskajai personai lietošanā nodotajās ūdenstilpēs) un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas ražošana.

Par maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas produkciju šā likuma izpratnē uzskata augu vai dzīvnieku valsts produkciju, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrādātā) veidā vai pēc pirmapstrādes.

Maksātāja saimniecībā pārdošanai sagatavotā lauksaimnieciskās ražošanas produkcija var būt ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušanu) ir veikta pašā saimniecībā.

Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 3. punktu zemnieku saimniecības īpašnieks ir pašnodarbinātā persona. Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz 200 latus mēnesī, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, bet pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.

Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektā netiek ietverts valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī vienreizēja dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai. Tātad, ja mēneša ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas (nevis ES atbalsta) neveido 200 latu, sociālās iemaksas nav jāveic.

Obligāto iemaksu likme pašnodarbinātajam ir 32,46 % no obligāto iemaksu objekta vai minimālā ienākuma (200 latiem). Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem ir šāds:

• pensiju apdrošināšanai – 26,74 %;

• invaliditātes apdrošināšanai – 2,52 %;

• maternitātes un slimības apdrošināšanai – 2,20 %;

• vecāku apdrošināšanai – 1 %.

Otrajā variantā māte var jūs pieņemt darbā par zemnieku saimniecības pārvaldnieci un maksāt algu. Alga nedrīkst būt zemāka par 200 latiem mēnesī, ja strādā astoņu stundu darba dienu. No algas maksā 11 % darba ņēmēja sociālās iemaksas un 25 % iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Savukārt zemnieku saimniecība no saviem ienākumiem vēl maksā par jums 24,09 % darba devēja sociālās iemaksas.

Ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, obligāto iemaksu likmes sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem ir šāds:

• valsts pensiju apdrošināšanai – 26,74 %;

• sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam – 1,50 %;

• sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām – 0,41 %;

• invaliditātes apdrošināšanai – 3,16 %;

• maternitātes un slimības apdrošināšanai – 2,28 %;

• vecāku apdrošināšanai – 1 %.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+