Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. oktobris, 2014
Drukāt

Divi Zariņi Jūrmalā

Kristaps_Zarins_4

Līdz 26. oktobrim Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma divu Zariņa uzvārdu nesošu mākslinieku izstāde – tie ir Kristaps un Augusts Zariņi.

Abu mākslinieku rokraksti ir atšķirīgi, bet viņus vieno patiesa mīlestība pret glezniecību. Mākslas darbi rodas paši no sevis, it kā bez piepūles. Viņi savos darbos cenšas ienest kaut ko jaunu, nebijušu. Viņu darbi audzina skatītāju, pārliecina to. Nekas nestāv uz vietas, viss mainās arī mākslā. Abu mākslinieku darbos centrālajā daļā ir figūras un visu pārējo pakārto tām. Augusta Zariņa darbos pārsvarā ir ģeometriskas figūras, bet Kristapa Zariņa darbos viņa figūras izplūst un pārvēršas par abstrakcijām.

K. Zariņš lielākoties savus darbus – gan lielos, gan mazos – veltījis sievietei, attēlojot to dažādās pozās un situācijās. Šīs sievietes nav vientuļas figūras, bet apskatāmas vienoti ar iedomātas krāsas un formas ziediem, kuri kopā ar sievieti sniedz pārliecinošu iespaidu, ne mazāk iespaidīgi ir darbi, kur sievietes apvienotas ar savstarpēji saskaņotiem krāsu laukumiem. Un šī krāsu spēle padara darbu vēlreiz un vēlreiz skatāmu, protams, ievērojot zināmu distanci starp gleznu un skatītāju. Krāsu spēle, to dažādie sajaukumi ir K. Zariņa panākumu atslēga, lai arī kādos izmēros būtu darbi. Ir skatītāji, kuri K. Zariņa darbus vērtē kā “neērtus” mākslas darbus. Kāds cits skatītājs uz šo jautājumu atbild: “Kas teicis, ka glezniecībai jābūt ērtai un patīkamai?”

Otrs izstādes dalībnieks ir A. Zariņš, kas par savu darbību teicis: “Manas figūras ir ģeometrija, mērenība un nogrieznis. Operēju ar līniju, jo, manuprāt, konstrukcijas, režģi, pārnesumi, apļi, līknes, ko veido līnija, vilkta gan ar tušu un rapitogrāfu, gan ar ogli un zīmuli, vislabāk stāsta par manis saredzamo pasauli, manām un laikabiedru attiecībām, tas ilustrē manas domas un manus sapņus. Krāsainajos darbos izmantoju laku vairākos slāņos, spilgtas un luminiscējošas krāsas, ar kurām izgaismoju savas radošās teritorijas stūrus, mijiedarbību starp mākslinieku un apkārtējo cilvēku fantāziju jūkli.”

Izstādes skatītājiem piedāvātie darbi izpildīti dažādās tehnikās, ar kurām mākslinieks strādā vienlīdz pārliecinoši. Ir tušas zīmējumi, kurus var apbrīnot par to pacietību un precizitāti, ar ko tie veikti. Ir arī eļļas un vinila krāsu sajaukumu darbi, kuri izpildījuma ziņā ir apbrīnas vērti. Tas pats sakāms arī par digitālās izdrukas darbiem. Abu mākslinieku devums mākslā ir meklējumi, ar kuriem tie piesaista apmeklētāju uzmanību un neliek tiem garlaikoties.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+