Mobilā versija
Brīdinājums +17.8°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
23. marts, 2017
Drukāt

Franks Gordons: Divkopienu valsts rēgs (7)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Maķedonija ir maza – nepilni 28 tūkstoši kvadrātkilometru, t. i., mazāk nekā puse Latvijas. Iedzīvotāju skaits – 
akurāt divi miljoni tāpat kā Latvijā. Dibināta 1991. gada 8. septembrī – tātad gandrīz vienlaikus ar Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Maķedonijas “ģeopolitiskā apkārtne” ir, var teikt, problemātiska: tā robežojas ar Grieķiju (kura apstrīd tai tiesības uz valsts nosaukumu), Serbiju (kuras sastāvā šī zeme bija kā tās dienvidu daļa), Bulgāriju (kur valda uzskats, ka maķedonieši tie paši bulgāri vien ir) un ar “abām albāņu valstīm” – Kosovu un Albāniju.

Šāda apkārtne nav sevišķi iedvesmojoša. Un te, uzmanību, Maķedonijas etniskais sastāvs: pamattautas – pareizticīgo slāvisko maķedoniešu – īpatsvars ir 64 procenti (salīdziniet ar latviešu īpatsvaru Latvijā), bet otras lielākās kopienas – lielākoties islāmticīgo albāņu – īpatsvars ir 25 procenti – mazāks nekā “krievvalodīgajiem” Latvijā. Pārējie 11% ir turki, romi (čigāni) un serbi. Ņemot vērā šo proporciju, pievērsīsimies tam, kas tad šobrīd notiek šai gleznainajā zemē, ko šķērso likteņupe Vardara.

Maķedonija ir, var teikt, pusceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un paudusi vēlmi kļūt par NATO dalībval­sti. Tīri labas izredzes, vai ne? Diemžēl patlaban Maķedoniju plosa iekšpolitiska krīze, kas saasinājusies kopš pagājušā gada decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām. Kaut gan līdzšinējā varas partija – nacionāldemokrāti ar Nikolu Grajevski priekšgalā – ieguva visvairāk balsu, taču to nepietika stabilas koalīcijas izveidošanai. Tagad nu galvenajai opozīcijas partijai – sociāldemokrātiem – izdevās vienoties ar lielāko albāņu minoritātes partiju “DUI” par koalīcijas sastādīšanu, kas varētu nomainīt nacionāldemokrātu ilggadējo valdīšanu. Šai Maķedonijas albāņu partijai “DUI” ir zināma līdzība ar mums labi pazīstamo “Saskaņu”.

Minētā “DUI” savu piekrišanu kopīgai koalīcijai ar sociāldemokrātiem saistīja ar ultimatīvu prasību: pasludināt albāņu valodu par otru valsts valodu! Sociāldemokrāti šai prasībai piekrita un kopā ar “DUI” sarīkoja masu mītiņus zem saukļa “Par kopīgu Maķedoniju!”. Tas nu izraisīja milzīgu sašutumu nacionāldemokrātu partijas piekritēju vidū, kuri prata sapulcināt vēl plašākas masas zem saukļa “Maķedonija ir mūsu sarkanā līnija!”. Valdības kā nav, tā nav, un galvaspilsētas Skopjes ielās lieta nonāca līdz kautiņiem. Kaislības virmo! Dažos provinces nostūros, kur albāņu procents ir lielāks, albāņu valodai jau ir īpašs statuss. Taču padarīt albāņu valodu par otru valsts valodu visas Maķedonijas mērogā – tas nu būtu divkopienu valsts iedīglis, un, tā kā gan Kosovā, gan Albānijā negaist sapnis par “Lielalbāniju”, varam saprast Maķedonijas prezidentu Džordže Ivanovu, kurš atteicās uzticēt socialdemokrātam Zoranam Zajevam jaunas valdības sastādīšanu, uzsverot, ka valsts valodas statuss albāņu valodai ir pretrunā ar Maķedonijas konstitūciju un apdraudētu šīs valsts nacionālo vienotību.

Lai darītu galu šim haotiskajam stāvoklim, Eiropas Savienības vadība nāca klajā ar priekšlikumu – sarīkot atkārtotas vēlēšanas, līdz kurām provizoriski darbotos valdība, kurā būtu pārstāvētas visas parlamenta frakcijas.

Baltija, protams, nav Balkāni, Daugava nav Vardara, bet divkopienu valsts rēgs, kā zināms, apdraud ne tikai Maķedoniju.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. nacionālais ekstrēmisms = nacisms Atbildēt

    No tā sirgst vairākas valstis, to starpā Krievija, Serbija un albāņi. Latvija šo draudu no krievu puses var novērst, apvienojot abas skolu sistēmas vienā, ar valsts valodu kā mācībvalodu.

  2. Kāpēc rēgs? Latvija ir divkopienu valsts kopš padomju laikiem.

  3. Albāņi, tie tomēr nav krievi.

  4. vēl tikai oficiāli nav atzīta divkopienu valsts ! De facto ir sen !

  5. Brīvību Palestīnai!

Juris Lorencs: Mazā valsts un lielā bumba (3)Sodot Ziemeļkoreju ar militāru spēku, sekas var būt neprognozējamas un traģiskas, bet arī piekāpšanās šim režīmam var novest pie slikta gala.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mani lūdzu uz 2028. gadu, uz Latviju ar 30 apriņķiem!

Pareģojumi

Saglabājoties pašreizējai ekonomiskajai situācijai, uz Latvijas 110. gadadienu 2028.gadā valstī būs 20 – 30 pašvaldības (apriņķi), piektdien Latvijas Pašvaldību savienības kongresā prognozēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Patlaban Latvijā ir 119 pašvaldības.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Draugiem Facebook Twitter Google+