Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. februāris, 2015
Drukāt

Divreiz “Arheoloģija un etnogrāfija”

Etnografija_7

Arheoloģija un etnogrāfija. Red. Andrejs Vasks, Antonija Vilcāne. Rīga: LVI, 2014., 27., 28. laidieni, 207 lpp.

Latvijas Vēstures institūta (LVI) rakstu krājums “Arheoloģija un etnogrāfija” iznāk kopš 1957. gada, bet līdzīgi kā citi periodiskie akadēmiskās vēstures izdevumi pēdējos gados sastopas ar finansēšanas grūtībām, kādēļ 2013. gadā “Arheoloģija un etnogrāfija” vispār izpalika. Šogad, pateicoties ES naudai, vienā laikā iznākuši veseli divi gadagājumi – attiecīgi 27. un 28. sējums.

Paši LU LVI ļaudis reizē priecājas un ironizē, ka šis ir pirmais “Arheoloģijas un etnogrāfijas” laidiens, kas drukāts uz krītpapīra. Tas noticis, pateicoties dalībai Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmā Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros. Nelaime vai laime, ka institūts tādus par Eiropas naudu tapušus iespieddarbus nav tiesīgs pārdot, vien dāvināt pret parakstu, kas nozīmē, ka abiem sējumiem ir lielas iespējas nonākt bibliotēkās, bet vispār tos var uzskatīt par savdabīgu retumu.

“Arheoloģija un etnogrāfija” uz nosaukumā minēto tematiku raugās izteikti akadēmiski un padziļināti, tādēļ par vairākumu tajos atrodamo rakstu varētu sacīt, ka tie domāti attiecīgi izglītotam lasītāju lokam. Bet, kā zināms, “Arheoloģija un etnogrāfija” tīk, piemēram, rotkaļiem un tiem, kas aizraujas ar seno tērpu un dzīvesstila rekonstrukciju. Vienlaikus iznākušie sējumi nav vienlīdz biezi – 27. sējums ir aptuveni uz pusi plānāks par 28. sējumu, un pirmajā ievietoti pieci, bet otrajā – jau piecpadsmit raksti. Divas 27. sējuma publikācijas pieder arheoloģei Ilzei Lozei un veltītas neolīta laikmeta zvejas ierīču un slānekļa prestiža lietu atradumiem Lubāna ezera mitrājā un apkaimē. Ar prestiža lietām tiek saprasti no slānekļa pagatavoti bultu uzgaļi, naži un citi sadzīvē noderīgi instrumenti, kādus tolaik varēja atļauties tikai elites pārstāvji. Zemgaļu vēstures pētnieks un Tērvetes pils rekonstruētājs arheologs Normunds Jērums skatījis arheoloģiskajos izrakumos Latvijā visai bieži uzieto krustadatu daudzveidīgās formas, Arturs Tomsons – zobenu izplatību Austrumlatvijā 9. – 14. gadsimtā. Zobeni ir visai labs avots, lai izdarītu secinājumus par zemes tirdznieciskajiem sakariem, sabiedrības attīstības īpatnībām un arī amatniecību. 28. sējumā apkopoti 2013. gada septembrī notikušās arheologam Adolfam Stubavam (1913 – 1986) veltītās starptautiskās konferences materiāli, kas to tematiski vērš plašāku par iepriekšējo sējumu.

Arheoloģija un etnogrāfija. Red. Andrejs Vasks, Antonija Vilcāne. Rīga: LVI, 2014., 27., 28. laidieni, 207 lpp.Arheoloģija un etnogrāfija. Red. Andrejs Vasks, Antonija Vilcāne. Rīga: LVI, 2014., 27., 28. laidieni, 207 lpp.

Pēckara gados Stubavs bija viens no tiem, kam nācās uzņemties arheoloģijas zinātnes atjaunošanu padomju okupētajā Latvijā un audzināt arheologu jauno paaudzi. Īpaši uzsverami viņa nopelni Latvijas pilskalnu un piļu pētniecībā. Līdz ar to daudzi šajā krājumā ievietotie pētījumi veltīti pilskalniem. Tā Guntis Zemītis raksta par pilskalna kā nocietinātas dzīvesvietas nozīmi Latvijā līdz pat 14. gadsimtam. Normunds Jērums analizē Tērvetes pilskalna aizsardzības konstrukcijas, kamēr lietuviešu arheologu grupa iepazīstina ar apbūves evolūciju Žagares jeb Žvelgaiču pilskalnā un tajā atrasto dzīvnieku kaulu klāstu. Savukārt Rūdolfs Brūzis raksta par 14. – 16. gadsimta tuvcīņas ieroču atradumiem izrakumos Kokneses pilī.

Tā kā 28. sējumā ir runa par starptautisku konferenci, tad tajā atrodami arī lietuviešu, baltkrievu un krievu arheologu pētījumi angļu valodā ar kopsavilkumu latviski.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+