Agris Liepiņš: Divu ātrumu Eiropa… Kurš saprata? 14
Ja breksita nebūtu, to vajadzētu izdomāt! Tā gribas iesaukties, vērojot ziņas tālrādī. Plaši tiek atspoguļota Briselē nogādātā Lielbritānijas valdības vēstule, tāpat akcentēts vēsturiskais mirklis, pēc kura Eiropa vairs nekad nebūs tā, kas bijusi. Tiek lēsts, cik viens otram parādā un kādu rēķinu nāksies samaksāt angļiem. Viss teiktais breksita sakarā ir taisnība, bet saceltā trokšņa aizsegā piemirsies kāds cits, ne mazāk nozīmīgs, varbūt Eiropas nākotnei pat būtiskāks lēmums, kura īstenošanās gadījumā Eiropa pavisam noteikti nekad vairs nebūs tāda, kāda bijusi. Sešas ES dibinātājvalstis – Vācija, Francija, Itālija, Luksemburga, Beļģija un Nīderlande – nākušas klajā ar priekšlikumu, ka tuvākajā nākotnē ES ietvaros jāveido divu ātrumu Eiropa.
Publiski pieejamā informācija par šo projektu ir skopa. Negribas ticēt, ka, pieņemot tik atbildīgu lēmumu, politiķi balstījās vienīgi uz tādiem argumentiem kā – sešas ES dibinātājvalstis apliecinājušas uzticību “vēl ciešākai savienībai”, atzīstot, ka tas nozīmē atbalstu “divu ātrumu Eiropai”. Kurš saprata teiktā jēgu? Es atzīstos, ka nesapratu. Vai mūsu ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atziņa – viņš esot skeptisks, jo viena ātruma Eiropa varētu būt ātrāka, bet otra – lēnāka. Tas taču nosaukumā pateikts!
Neviļus rodas sajūta, ka, izvērtējot lietu patieso stāvokli (migrantu krīze, Grieķijas mūžīgā glābšana, Krievijas agresīvā ārpolitika, varbūt vēl citi apstākļi) un veicot nopietnu ekonomisko analīzi, Eiropas augstāko vadītāju starpā ir pieņemts grūts lēmums, kura īstenošanai nav atlicis daudz laika. Dižķibelei gāžoties pār dižķibeli, aiz viena izaicinājuma parādoties nākamajam izaicinājumam, pašiem politiķiem lāgā nav priekšstata, kā iecerēto lēmumu īstenot un, galvenais, kā to paskaidrot ES pilsoņiem.
Bet skaidrot vajag! Lai cik rūgta būtu patiesība, skaidrot vajag! Tas ir ļoti svarīgi kaut vai trīs apsvērumu dēļ. Pirmkārt – ignorēt ideju par divu ātrumu Eiropu nevar, nav iespējams izlikties to nedzirdējušam, jo teicējas ir Eiropas vadošās ekonomikas ar ES dibināšanas celmlauzi Vāciju priekšgalā. Otrkārt – neziņa vairo neuzticību un ir bezgala pateicīga augsne baumām. Tenkas un politiķu izvairīšanās no skaidrām atbildēm veicina nedrošības sajūtu iedzīvotāju vidū un populistisku noskaņu vairošanos. Treškārt – cik noprotams, otrā ātruma Eiropā, lai ko tas nozīmētu, vieta atradīsies padomju impērijas okupētajām bijušajām republikām Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, kā arī bijušajām PSRS satelītvalstīm, piemēram, Polijai. Ņemot vērā lielo krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu un, vismaz Latvijā, brīvi pieejamos Krievijas kanālus, cīņa par iedzīvotāju prātu ietekmēšanu kļūst primāra.
Pretēji Rietumeiropas politiķiem Kremļa propagandas kanāli jautājumu par divu ātrumu Eiropu apmuļļā aizgūtnēm un ar lielu prieku. Putina režīma demagoģijas mērcē, protams. Ieslēdzot Krievijas televīzijas kanālus, dzirdam par otrās šķiras eiropiešiem, par reģioniem, kuriem nolemta ekonomiskā nīkuļošana un Eiropas nomales statuss, par otrās šķiras eiropiešu bēgšanu no savām valstīm un centieniem nokļūt pirmā ātruma Eiropā un tā tālāk. Gribētos to atspēkot, gribētos ticēt, ka tā nebūs, bet paša zināšanas pietrūkst, savukārt pašmāju politiķi klusē. Šādos apstākļos izlīdzēties ar paziņojumu – es neskatos Krievijas kanālus, jo man ir alerģija pret meliem, – ir stipri par maz. Tāpēc man būtu aicinājums Latvijas politiķiem – izturieties atbildīgi pret saviem vēlētājiem, saņemiet drosmi un skaidrojiet, skaidrojiet, skaidrojiet.
