Ekonomika
Bizness

Dizaina krekli ar tautastērpa elementiem. Jūrmalniece īsteno neparastu ideju2


No attāluma raugoties, šķiet, ka valkātāja uzģērbusi īstā tautastērpa augšdaļu.
No attāluma raugoties, šķiet, ka valkātāja uzģērbusi īstā tautastērpa augšdaļu.
Foto: Anda Krauze un no privātā arhīva

Pērn, tuvojoties Latvijas simtgadei, jūrmalniece Andra Rektiņa radīja tautiskā stilā ieturētu apģērbu līniju Tautkrekls. Šajā laikā īpaši pieauga latviešu vēlme pēc sava tautastērpa, lai to uzvilktu nozīmīgos valsts, gadskārtu un ģimenes svētkos. Taču ikdienā lina kreklu un vilnas ņieburu, kā arī sudraba saktas nav diez cik praktiski un ērti valkāt.

Tad nu Andra piedāvā alternatīvu – no kvalitatīva auduma šūtus krekliņus, uz kuriem uzdrukāti konkrēta novada tautastērpa elementi.

 

Ideja, ko īsteno

Kopš bērnības enerģiskā sieviete ir dejojusi tautiskās dejas – vispirms Zelta sietiņā, tad citos kolektīvos, bet tagad, kopš kļuvusi jūrmalniece, dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā Jūrmaldancis. “Dejojot bieži jāvelk dažādu novadu tautastērpi. Man to patīk darīt, tam manā dzīvē ir pietiekami nozīmīga loma. Ir arī pašai savs. Manas dzimtas saknes stiepjas arī Kurzemē, tāpēc izvēlējos košo Bārtas tautastērpu,” stāsta Andra Rektiņa.

Gatavojoties Latvijas simtgadei veltītajiem Dziesmu un deju svētkiem, kurā piedalījusies ar Jūrmaldanci, sapratusi, ka gribētu tautastērpu ienest ikdienā.

“Man dzima doma, ka varētu radīt dizaina kreklus ar tautastērpu elementiem,” ne tik senus notikumus atceras Andra.

“Man ideju nekad nav trūcis, bet par šo ir īpašs gandarījums, jo es to īstenoju, nevis atstāju sapņu līmenī.”

Pirmie 250 krekliņi bijuši gatavi pirms pagājušā gada Jāņiem. Tie ugunskristības pieredzējuši pirmssvētku tirdziņā Daugavas krastmalā. Cilvēku interese bijusi liela, bet mazliet mulsinājusi cena.

Taču Dziesmu svētku laikā visi krekliņi pārdoti, jo bija īstā mērķauditorija: dziedātāji, dejotāji, vietējie un klaida latvieši.

“Man tas bija liels pārsteigums un iedrošinājums iesākto turpināt. Varēju atdot brālim un vīram naudu, ko viņi bija iedevuši man starta kapitālam, lai varu realizēt savu ideju.”

 

Meklē, līdz atrod

Patlaban apritē ir astoņi dažādi tautkrekli: sievietēm ar Kurzemes (Bārtas un Rucavas), Vidzemes (Valmieras), Zemgales un Latgales tautastērpu elementiem, kā arī divas apdrukāto krekliņu versijas vīriešiem.

“Pagāja kāds laiciņš, kamēr atradu piemērotāko audumu, no kā šūt krekliņus.

Mēģinājums izmantot kokvilnu un linu izrādījās neveiksmīgs, jo šie dabīgie materiāli nav tik plastiski, kā manam izstrādājumam nepieciešams, un arī slikti pieņem krāsu.

Apdruka uz krekliņiem bija ļoti blāvā krāsā, turklāt nebija telpiska efekta, tāpēc ņieburs līdzinājās bruņām,” stāsta Andra un uzsver, ka nav arī vēlējusies, lai darinājums izskatītos pēc apdrukāta sporta krekla.

Cītīgi meklējot, atradusi jaunākās paaudzes sintētiskās šķiedras audumu, kam piemīt kokvilnas īpašības, taču nestaipās, ir plastisks, tāpēc labi piegulst krekliņa valkātājas augumam un rada gandrīz autentiska tautastērpa izskatu. Šis audums arī nesviedrē un mazgājot nezaudē formu un krāsu.

Krekliņu tapšanas secība ir šāda. Izvēlas tautastērpa kreklu, ņieburu un saktas, uzvelk mugurā (modele lielākoties ir Andra) un nofotografē. “Tas nepieciešams, lai apdruka nebūtu plakana, bet telpiska,” skaidro tautkreklu autore.

Nākamais solis – izvēlētās tautastērpa detaļas pārceļ uz auduma, izmantojot sublimācijas metodi. Ar datoru sagatavo drukas failus, tad attēlus nodrukā uz speciāla sublimācijas papīra, pēc tam, izmantojot speciālu ierīci, ar lielu spiedienu un augstā temperatūrā šis attēls tiek pārnests uz poliestera, kas labi uzsūc krāsu.

Tā iesūcas auduma šķiedrās, tāpēc nenobružājas un neizbalē. Vēl viens pluss – iespējams attēlot smalkas detaļas un veidot niansētas krāsu pārejas.

Kad audums nokrāsots, to piegriež pēc īpašas piegrieztnes, lai maksimāli piegultu valkātājas augumam, kā arī izceltos uzdrukātās saktas un lina kreklu apkaklītes.

 

Tautkrekli arī igauņiem

Veiksmīgais starts Andru iedrošinājis palūkoties pāri robežām, vai tur kāds nekāro viņas tautkreklus. “Šovasar Igaunijā notika Dziesmu un deju svētki, kas bija valsts simtgades zīmē. Man izdevās nokārtot nepieciešamās formalitātes, lai varētu šā pasākuma laikā tirgot savus tautkreklus, tikai nu jau ar igauņu tautastērpu elementiem. Jāatzīst, kaimiņiem ir daudz bagātīgāk izšūti krekli un vairāk rotu – saktas kārtu kārtām.”

Dizaina krekli ar tautastērpa elementiem

 

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Palielina ar komandējumiem saistītos izdevumus: kādas ir jaunās likmes?
14 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Rosina pielāgot fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā 1
14 stundas
MK
Mārtiņš Kalaus
Ekonomika
Kad motivācijas sistēmas darbiniekus nevis motivē, bet izdedzina
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Anglijā tādus stāstus nedzirdēsiet. SARUNA ar britu žurnālistu Vinsentu Hantu
Intervija 5 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Es rokas nejūtu! Lūdzu, palīdziet…” Rīgā pēc svētku salūta Daugavā iekrituši divi pusaudži
3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
FOTO, VIDEO: Tas ir noticis – Latvijas futbola izlase pārtrauc deviņu zaudējumu sēriju un uzvar Austriju
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Gontarevs: “RNP” valdes atlaišana ir politisks un nepamatots lēmums
6 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Plūdi Venēcijā nodarījuši nopietnu kaitējumu Svētā Marka bazilikai
3 stundas