Dizaina parādē – filcs un amatniecība 0
Stokholmas mēbeļu un gaismekļu gadatirgus un “Dizaina nedēļa 2012” Zviedrijas galvaspilsētā pagājušonedēļ bija pulcējusi profesionāļus no Skandināvijas un Eiropas.
Arī Latvija bija pārstāvēta abās mēbeļu gadatirgus sadaļās – profesionālajā un studentu “Greenhouse” (siltumnīca) stendos, tādējādi demonstrējot spēju iziet ārpus savas valsts robežām nevis ar masu produkciju, bet ar idejām un produktiem, kuriem piemīt estētiska un funkcionāla vērtība. Turklāt Latvijas dizaineru stendi neatradās malā, bet gan apmeklētāju plūsmas epicentrā, tāpēc jau pirmās izstādes dienas rīta pusē par intereses trūkumu Latvijas dizaineru produkti nevarēja sūdzēties. Ziemeļvalstu slavenajā dizaina parādē ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aizgādniecību piedalījās “Ab virtuves”, bērnistabu mēbeļu ražotāju zīmols “Kukuu”, zīmoli “Mint” (Rauzas mēbeles), “An&Angel” (stikla trauki), “Munio Candela” (sveces), “R&F Design” (plaša spektra mēbeles), “Beanbags Factory” (sēžammaisi). Zīmolu nosaukumi, protams, neizklausās īpaši latviski, taču jārēķinās ar starptautisko auditoriju un tās pieprasījumu.
Profesionāļu sacensība
Jauni spēlētāji mēbeļu tirgū rodas ne katru gadu, arī plašas novatoriskas kolekcijas ražotāji nespēj katru gadu radīt. Bet, nepiedaloties izstādēs, tiek bruģēts ceļš uz attālināšanos no aprites un pat aizmirstību. Uzmanības piesaistīšanai stendos tiek izmantoti atraktīvi un interaktīvi noformējuma sniegumi, izstādot jau zināmas, aprobētas kolekcijas un pa kādam jaunumam. Un publikai patīk, ja stends uzrunā emociju un sajūtu līmenī un tiek saņemts profesionāls skaidrojums vai leģendām piepildīts stāsts par izstādītajiem dizaina priekšmetiem. Latvieši šajā jomā neskopojās, izrādot, piedāvājot testēt un izskaidrojot savas produkcijas lietošanas daudzveidīgumu. Piemēram, sēžamspilveni – tā ir lieta, kas kārtīgi un bez kautrēšanās jāpamēģina. Uz tā var gulēt, sēdēt, atlaisties, ērti strādāt ar datoru un to var pārvērst par omulīgu sofu diviem. Izbaudot bumbiņu pildījuma iedarbību uz personīgo mugurkaulu, šķita, ka katrs skriemelis tiek saudzīgi atbalstīts, ļaujot atslābt visiem muskuļiem. Pilnīga relaksēšanās. Maiss pieņem manu formu, nevis es esmu spiesta pieņemt krēsla vai dīvāna formu.
Šveices kompānija “Swiss eForm” orientējusies uz otrreiz pārstrādājamiem materiāliem, piemēram, šķiedru cementu, no tā radot ērtus un funkcionālus priekšmetus, kas nebūt nav cieti kā cements, bet elastīgi. Lieki piebilst, ka mēbeles ir nenolietojamas. No citu stendu piedāvājuma uzrunāja tie, kas bija veltīti filca iespējām, kas, izrādās, var būt ciets, formēts, dekoratīvs elements un lielisks apdares materiāls. Īsti skaidras nav materiāla attiecības ar putekļiem un to uzkrāšanos, taču domāju, ka moderno putekļusūcēju tehnoloģijas noteikti ļauj virsmu uzturēt tīru. Modē nāk filca sienas un griesti, norobežojošās starpsienas un pārvietojamās sienas. Formēts filcs kā apdares elements ir dekoratīvs ar plašām krāsu gammas iespējām, turklāt svarīgi, ka tas ir skaņu slāpējošs materiāls. Skaņa atduras un tālāk neiet. Nepatīk biroja trokšņi? Paslēpies filca elementiem apdarinātu starpsienu gūstā. Filcs ir tik krāsains un košs un pēc taustes silts materiāls, ka, to uzlūkojot vien, organiski rodas omulības sajūta.
Pasaule mainās, domāšana mainās, ļoti uzskatāmi tas bija vērojams gaismekļu stendos. Aptuveni puse piedāvāto modeļu bija aprīkoti ar LED spuldzēm vai arī mazāk taupīgām spuldzēm, kas tomēr ,salīdzinot ar kvēlspuldzēm, krietni ekonomē enerģiju. Pasaulē to dēvē par izdomu un spēju saglabāt komfortu, patērējot daudz mazāk enerģijas. Jo kurš gan ir gatavs kopēja labuma dēļ attiekties no savām ērtībām? Toties ļoti daudzi zaļi domājoši cilvēki spēj nedaudz mainīt ieradumus un iegādāties tās pašas preces, bet ar optimizētu enerģijas patēriņu. Piemēram, nevis ar vieglu roku izvēloties kvēlspuldzes, kā tas darīts gadiem, bet gan papētot daudzveidīgo piedāvājumu lielveikalu plauktos un kalkulējot, kura spuldzīte būtu efektīvāka.
Jaunajiem idejas neizsīkst
“Greenhouse” sadaļa izstādē bija īpaša – tur varēja redzēt studentu un jauno dizaineru vingrinājumus produktu radīšanā. Varbūt te bija ne tik glancētas lietas, šis tas pat krietni robusts, tomēr priecē neizsīkstošais ideju un radīšanas prieka turpinājums jaunajā paaudzē. Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina apakšnozares stendam šā gada tēma bija tradicionālā amatniecība. Stendā bija pārstāvēti studentu Gitas Deksnes, Indras Mercas, Baibas Lingas-Bērziņas, Inta Neiberta, Lienes Podiņas, Agneses Pundiņas, Lauras Danilānes un Jekaterinas Stakles darbi. Varbūt gribētos elegantāku un dizainiski modernāku stenda noformējuma sniegumu, kas vairāk ļautu izcelt vienu otru labu darbu… Pieminēšanas vērta ir Jekaterinas Stakles izstrādātā suvenīru līnija Daugavpils cietoksnim. Ķieģeļu formu atgādina daudzfunkcionālie trauciņi izmantojami gan kā vāzes, gan rakstāmpiederumu, piezīmjpapīru vai citu saimniecībā derīgu sīkumu uzglabāšanai, atkarībā no tā, uz kuras skaldnes tiek novietoti. Simpātiski un atraktīvi un pats būtiskākais – pielietojami. Jekaterina Stakle arī ierosina uzglabāt ābolus klūgu pinumos. Ja ābolu ir daudz, no klūgām viegli var izgatavot apjomīgus tilpumus, kuros pamīšus kārtām ievieto ābolus un klūgas.
Skaistas lietas iedvesmo un mēbeļu gadatirgū to bija daudz, tāpēc vien varbūt ir vērts doties uz izstādēm, jo katrs dalībnieks cenšas publikai parādīt to labāko.
