Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. septembris, 2014
Drukāt

Dižciltīgās skaistules gladiolas krāšņā galerijā

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Tuvplānā ‘Oranžā Saule’

Katram mēnesim un gadalaikam ir sava puķe. Piemēram, maijā valda tulpes, jūnijā – īrisi, tad nāk plaukšanas prieks lilijām. Augustam un septembrim piestāv gladiolas. Šīm karaliski cēlajām puķēm ziedu kausi ir daudzveidīgās krāsās: no tīri baltiem līdz melniem, no zaļiem līdz sarkaniem, kā arī daudzkrāsainiem. Bezgala dažāds ir ziedu lielums – sākot no miniatūrgladiolām (zieda lielums nepārsniedz 6 cm) un beidzot ar gigantziedu gladiolām, kam zieda diametrs ir vairāk nekā 14 cm.

Kāpēc tieši sīkziedu


– Sīkziedu gladiolas ir izturīgākas pret vēju, lietu un karstumu, ziedi arī ļoti eleganti izskatās pušķos. Mazās gladioliņas ir īsti piemērotas galdu rotāšanai sabiedriskās vietās, kur lielziedu gladiolu buķetes varētu traucēt. Prasmīgi izvēloties šķirnes no visagrīnākajām līdz vidēji vēlīnajām un stādot dažādu izmēru bumbuļsīpolus, gladiolu ziedēšanas sezonu dārzā var paildzināt pusotra mēneša garumā, – saka Juris Bāze, gladiolu selekcionārs no Jūrmalas, kurš šai kultūrai veltījis 30 gadu, no tiem selekcijai – 15 gadu. Puķu mākslinieks savā darbā ir sasniedzis atzīstamu līmeni, veidojot mūsu apstākļos labi augošas šķirnes, kas neatpaliek no labākajiem pasaules standartiem.

– Gan Latvijā, gan Krievijā ziedu tirgū ļoti pieprasītas ir lielziedu un gigantziedu gladiolas. Lai gan tām ir daudz skaistu šķirņu, stingras un blīvas ziedkopas, puķes lielākoties nespēj pretoties stipriem vējiem, lietum un bieži vien nogāžas. Tātad nav īsti piemērotas audzēšanai dārzā, – skaidro puķkopis.

Juris Bāze kopumā radījis 46 gla­diolu šķirnes. Daļa no tām pazīstamas ārpus mūsu valsts robežām, galvenokārt Krievijā. Selekcionārs lepojas, ka izdevies iegūt ļoti kruzuļotas un superkruzuļotas gladiolas (piemēram, šķirnes ‘Ulla’, ‘Jūras Putas’) ar ļoti biezu ziedlapiņu faktūru. Izveidotas arī līdz šim neredzētu krāsu salikumu gladiolas (piemēram, šķirnes ‘Plīvurdeja’, ‘Jokdaris’). Piedaloties Latvijas Gladiolu un īrisu biedrības rīkotajās izstādēs, viņa radītās šķirnes regulāri iegūst izstāžu līdera un čempiona godu. Piemēram, šogad izstādē Dabas muzejā visaugstāko novērtējumu saņēma šķirnes ‘Oranžā Saule’, ‘Jokdaris’, ‘Plīvurdeja’ un ‘Sapņotājs’.

Selekcionāra mīlestības puķes ir sīkziedu gladiolas un augstie bārdainie īrisi, kam viņš veltījis dzīves gadus, strādājot pie jaunu šķirņu radīšanas. Gladiolu selekcija sākumā bijusi kā vaļasprieks, bāzes materiālam izmantojot šķirnes no gladiolu selekcionāru Aldoņa Vēriņa, Visvalža Vinķeļa un Laimoņa Zaķa kolekcijas.

– Radīt šķirni ir tikpat grūti, kā gudrot tai nosaukumu. Tam jābūt intriģējošam, nevis atbaidošam, jo tad šķirne var neiemantot popularitāti. Dažas paša radītās šķirnes nosaucu par godu sievai, meitai un citiem mīļiem cilvēkiem. Daudzām šķirnēm vārdus izvēlējos pēc to īpašībām, galvenokārt zieda krāsas, – stāsta ziedaudzētājs.

 

 

Kā izvēlēties šķirnes


Tikai savam un ģimenes priekam Juris Bāze iesaka izvēlēties šķirnes, kas patīk un izraisa pozitīvas emocijas. Šīs puķes audzējot tirgum, jāņem vērā gan pircēju gaume, gan ziednešu un ziedu noturība. Ziediem jābūt ar stingrām un blīvām ziedlapām, kas labi pacieš pārvadāšanu.

Šķirnes var izvēlēties katalogos, izstādēs, bet vislabāk apmeklēt kāda gladiolu audzētāja dārzu puķu ziedēšanas laikā. Vēlams pēc spēcīgām lietavām, tad varēs redzēt ne tikai ziedu skaistumu, bet arī izturību.

Atzinību ir guvušas vairākas Jura Bāzes izveidotās šķirnes.

‘Sapņotājs’ – skaista raib­ziedu šķirne. Tumšas ceriņu un krēmbaltas krāsas apvienojums. Ziedkopā daudz (23–24) pumpuru. Gladiolu izstādēs ‘Sapņotājs’ arvien piesaista apmeklētāju uzmanību.

‘Jokdaris’ – zaļziedu gladiola. Šķirnes īpatnība: pirmais zieds atveras tikai tad, kad ir iekrāsojies pēdējais augšējais pumpurs (jebkurai citai gladiolu šķirnei augšējais ziedpumpurs parasti ir nīkulīgs, tas neatplaukst). Sīkie ziedi ir salātzaļi ar sārtu augšējo ziedlapiņas maliņu. Plaukstošie pumpuri – zaļgani. Šai šķirnei, iespējams, pasaulē nav līdzīgas, spriež autors.

‘Plīvurdeja’ – slaida trīskrāsu gladiola. Gaiši dzeltena, augšējās iekšējās ziedlapiņas sārtas, bet uz apakšējām ziedlapiņām spilgts sarkanīgs plankums. Vienlaikus atvērti 6–7 ļoti kruzuļoti ziedi. Aug teicami, pavairojas apmierinoši.

‘Oranžā Saule’ – ļoti slaidajai, stipri kruzuļotajai trīskrāsu gladiolai no 22–23 ziedpumpuriem vienlaikus atveras 13–14 ziedu. Tie ir spilgti oranži, ar lielu, gaiši dzeltenu plankumu uz apakšējām ziedlapiņām. Autors to iesaka kā izcilu šķirni griezto ziedu tirgum.

‘Evija’ – ziedkopas tīrā lašrozā krāsā ar krēmīgu plankumiņu. Stalti, stingri ziedneši. Izcila veselība, ļoti labi pavairojas.

‘Zeltainā Jūrmala’ – visspil­gtākā un zeltainākā sīkziedu gladiolu grupā.

‘Jūras Putas’ – ļoti gaišas ceriņkrāsas gladiola ar mazu, baltu plankumiņu uz apakšējās ziedlapiņas. Selekcionāra pūrā šī ir viskruzuļotākā gladiola.

‘Zaļā Jūrmala’ – šai šķirnei ir izcila zaļās krāsas noturība un auga veselība – tumši zaļas lapas līdz vēlam rudenim. Vienlaikus atvērti 8–9 ziedi.

‘Zilais Taurenis’ – zili violeta sīkziedu gladiola, kam apakšējā ziedlapiņa ir balta, bet rīklītē divi kontrastējoši tumši zili plankumiņi. Viegli kruzuļotās ziedlapiņas no tālienes atgādina taureņus. Izaug kārtīgas lielziedu gladiolas vērā ņemamā augstumā (155–160 cm garas). Labi aug un pavairojas.

‘Ulla’ – meitai veltītā šķirne. Gaiši dzeltenie, biezie, ļoti kruzuļotie ziedi sakārtoti blīvā divrindu vārpā.

‘Zelta Cauna’ – slaida auguma, stipri kruzuļota, dzeltena gladiola ar tumšāk dzeltenām apakšējām ziedlapām, kuru vidū rozīgi sarkans plankums. Ļoti biezas ziedlapiņas. Vienlaikus atveras līdz 10 ziedu. Aug lieliski, labi pavairojas. Rīgas izstādes čempione 2011. gadā.

‘Zilais Lutausis’ – pagaidām vienīgā selekcionētā lielziedu gladiola. Ziedi zilganvioleti, apakšējās ziedlapas zaļgani krēmīgas.

Hibrīds H113 – pagaidām pirmā selekcionētā miniatūrziedu (zieds 5,5 cm diametrā) gladiola. Augšējā ziedlapiņa krēmbalta, apakšējā dzeltena ar košu sarkanrozā plankumiņu centrā.

Kā audzēt gladiolas


Gladiolas nav nedz kaprīzas, nedz slimīgas puķes. Tās nīkuļo tikai tad, ja tiek nemākulīgi koptas. Pirms ķeras pie šo sīpolpuķu audzēšanas, der ievērot vairākas prasības.

• Audzē tikai saulainā un atklātā vietā.

• Stāda tādā augsnē un vietā, kur gladiolas nekad nav augušas. Mazdārzā, kur tas nav iespējams, bumbuļsīpolus ieteicams stādīt, apberot ar sterilu substrātu – granti.

• Stāda tikai veselus bumbuļsīpolus, bez ārējām slimību pazīmēm. Ik pēc trim gadiem šķirni atjauno ar vairsīpoliņiem.

• Nedrīkst stādīt zemās, mitrās vietās, kas vasaras lietavās var pārplūst, jo tur gladiolas slimos.

• Ilgstoši turpinoties sausam laikam, gladiolas ieteicams laistīt. To vajag apvienot ar papildmēslošanu.

• Visu veģetācijas periodu rūpīgi jāseko līdzi gladiolu veselībai. Bīstamākā slimība ir gladiolu fuzarioze. Vizuāli lapas ir līkas kā turku zobens. Tā nav ārstējama slimība. Vienīgais risinājums – izrakt un iznīcināt. Nedrīkst likt kompostā!

• Rudenī bumbuļsīpolus laikus (aptuveni mēnesi pēc noziedēšanas) norok un apžāvē – tos vēlams vismaz pāris dienu paturēt saulē un vējā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+