Diži vīri latvju spēļu kārtīs 0
Iespējams, daudzi pat nenojauš, ka viens no populārākajiem latviešu folkloras tēliem – Lāčplēsis – ir iemūžināts arī spēļu kārtīs. Tā veidols kreiču kalpa izskatā pirmoreiz parādījās jau drīz pēc mūsu valsts dibināšanas – 1923. gadā. To konkursa kārtībā bija veidojis sudrabkalis Stefans Bercs, un šis Lāčplēsis ir drukāts latvju kārtīs vairākas reizes – no 1923. līdz 1944. gadam un arī 1959. gadā Zviedrijā.
Kā pīķa kalpu Lāčplēsi uzzīmēja mākslinieks Vilnis Rasa 1995. gadā izdevumam ”Rīgas Suvenīrs Nr. 2” .
Savukārt par grezni ģērbtu ercenu kungu Lāčplēsi izveidoja Larisa Kovalass-Kovaļevska eposam ”Lāčplēsis” veltītajā kāršu kavā 2003. gadā.
Cienīgs konkurents Lāčplēsim kārtīs ir hercogs Jēkabs. Pirmoreiz spēļu kāršu kavā ”Kuldīga” visu vienādi zīmēto kungu izskatā hercogu iemūžināja Rolfs Vitals 1999. gadā. Savukārt Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs šo tēlu par džokeri savās Kuldīgas ainavu kārtīs izraudzījās 2007. gadā un otrreiz – Ventspils ainavu kārtīs 2008. gadā.
Jaunākais hercoga Jēkaba attēlojums ir 2011. gadā izdotajās Ilzes Tolas Karaliskajās kārtīs, tajās viņš ir pīķa kungs.
Spēļu kāršu pasaulē ”apgrozījies” arī mūsu mūzikas grupas ”Prāta vētra” solists Renārs Kaupers. No piedāvājuma būt par kādu kalpu Jūlijas Bulikinas zīmētajās ”Slavenību kārtīs” 2001. gadā viņš bija atteicies, jo gribēja būt kopā ar visu grupu.
Vēlme īstenojās – viņu (kreiča astoņnieks) kopā ar visu grupu kārtīs iemūžināja Liepājas 1. vidusskolas augstāko klašu audzēkņi, kuri kopā ar vienaudžiem no Vācijas, Anglijas un Polijas piedalījās starptautiskā ”Comenius” projektā (no 2004. līdz 2006. gadam). Šīs sadarbības rezultātā izveidoja unikālu spēļu kāršu kavu ”Ar ko mēs lepojamies”, kur kreiča mastā bija parādītas Latvijas vērtības.
Kā ercena kalps Renārs atgriezās kopējā ”Prāta vētras” kāršu kavā ”Mītava” (”Vīriem ir jāatpūšas” ) 2011. gadā.
