Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
23. novembris, 2016
Drukāt

Dobelē atklāta ražotne, kas spēj pārslās pārstrādāt visas Latvijā izaudzētās auzas (6)

Foto Ivars BušmanisFoto Ivars Bušmanis

Lentītes griešanas vietā VIP viesi Mārtiņa Sirmā uzraudzībā kopīgi vāra putru: no kreisās Līga Meņģelsone, Andrejs Spridzāns, Kristaps Amsils, Andris Ozols un Ieva Vīgante.

Kad dzirnavas griežas, musli ražošanas tehnoloģiskās līnija uzstādīta, auzas novāktas un pārstrādātas pārslās, un jau parādījušās veikalā, – tikai tagad, kad viss izdevies, AS “Dobeles dzirnavnieks” oficiāli atklāj jauno pārslu ražotni, un viesus sagaidīja ar pārslām pildītās paciņās. Jaunajā ražotnē ražo 13 dažādus produktus – ne tikai auzu, bet arī rudzu, kviešu, miežu, rīsu un griķu pārslas. Tostarp trīs ir ekoloģiskie – pilngraudu pārslas, ātri vārāmās auzu un griķu pārslas.

“Pārslas ir nākotnes produkts, kura nepieciešamību nosaka pasaules un arī Latvijas cilvēku pārtikas patēriņa tendences. Arvien vairāk vēlamies lietot uzturā funkcionālu un tīru ēdienu, kas sniedz enerģiju, tāpat – dodam priekšroku mājās gatavotām maltītēm. Vienlaikus gribam to pagatavot ātri, jo laiks ir vērtība. Pārslas šajā kontekstā ir ideāls produkts, jo vērtīgos graudaugus ļauj pagatavot ievērojami ātrāk,” saka AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

No to lieluma – pilngraudu, “parastās” vai ātrvārāmās – nav atkarīgs veselīgums, bet tikai vārīšanās ātrums, ko atklāšanā nodemonstrēja Mārtiņš Sirmais. Pārslas ir nolobīti un saplacināti graudaugi, un lai no graudiem tās varētu pagatavot, ieguldīti 6,4 miljoni eiro, trešdaļa ERAF līdzfinansējums.

Patiesībā Kristaps Amsils, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, nemaz nevarēja uzrādīt, kur ir tā jaunā ražotne. Pārslu ražošanas iekārtas izvietotas visos sešos stāvos, pamīšus ar miltu malšanas un makaronu veidošanas iekārtām. Kādreizējā graudu elevatoru ēkā Dobelē izveidota unikāla ražotne, kura atšķirībā no Rietumeiropas lielākajām rūpnīcām, kur iekārtas ir izvietotas konveijera virknē viena aiz otras, tās atrodas viena virs otras. “Mums savienotas 150 iekārtas, kas spēj saražot trīs tonnas stundā. Tas, kas iekārtas izvietotas pa stāviem un kopā vienai dod iespēju speciālistiem tās ātrāk un vieglāk apkalpot. Viens un tas pats speciālists var vienlaikus strādāt vairākās ražotnēs, un tā ir ekonomija.” Katrā stāvā vairākas iekārtas, gan dzirnavas, gan attīrīšanas un sijāšanas drebelīgie skapji, visas tās savieno krustu šķērsu caurules. “Mūsu džungļi,” smejas Kristaps Amsils, pa katru iet atšķirīga maluma milti vai pārslas, dažas sūta graudu frakcijas atpakaļ otrreizējai pārmalšanai.

Beigu beigās visi nonāk pirmajā stāvā, kur miltu, mušļu un makaronu iepakošana notiek pilnībā automātiski. Kaut arī ar rokām vairs nav jāpako, darbinieku skaits sešu gadu laikā, kopš modernizācijas sākuma ir pieaudzis no 145 līdz 235 cilvēkiem, par ko publiski priecājas Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns.

Auzas “Dobeles dzirnavniekam” piegādā Latvijas zemnieki, kopumā kādi 40 piegādātāji, bet zemnieku ir vairāk. Spriežot pēc šī gada ražības, 13 tūkstošus tonnu varēja novākt no 4000 hektāriem. “Auzas nav tik viegli izaudzēt,” stāsta lielākais auzu piegādātājs Rūjienas novada Jeru pagasta kooperatīvā kooperatīva “Daiva” valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers. “60 mūsu kooperatīva biedri pamēģināja, vajag daudz mitruma un siltuma, bet jāuzmanās no pelējuma, turpretim ražas laikā vajag sausu laiku. Šogad pirms lietavām paspējām, jo iesējām agro šķirni ‘Peppe’, raža – tā ap 3 tonnām no hektāra.”

Auzu audzēšanu zemnieki uztver gan kā augu seku rapsim un graudiem, gan kā jaunu biznesa iespēju “Es vēl tikai mēģinu,” atzīst Bauskas rajona Codes pagasta zemnieku saimniecības “Līvāni” īpašnieks Edgars Latūns. “Neiznāca, kā gribējās, tikai trīs tonnas no hektāra. Labi, ka „”Dobeles dzirnavnieka” speciālisti konsultē, kā labāk. Tas, ka kaimiņam izdevās iegūt 6 tonnas, liecina, ka var.” Taču, lai šogad pārstrādātu 20 tūkstošus, trūkstošās auzas iepirka Igaunijā un Zviedrijā. “Jaunā ražošanas līnija ļaus jau nākamgad palielināt kopējos graudaugu pārstrādes apjomus apmēram par aptuveni 10%, sasniedzot 220 tūkstošus tonnu gadā.” Sagaidāms, ka 70% pārslu varētu eksportēt.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tās nav EKO, jo 1.raundaps un 2. ātri vārāmās nav dabīgas, bet ķimjas ietekmē ātri šķīstošas. Nožēlojami melīgi apgalvojumi ar kādu mērķi???

  2. Kas tas par EKO, ja miglots ar Raundapu? Vai BIOR ir pārbaudījis uz atliekvielām? Un ko dara tie , kam jārūpējas par veselīgu pārtiku???

  3. Rūpnīca tapa ciešā sadarbībā ar Monsanto, tāpat kā Vintera ĢMO sēklu audzētava?

  4. Cik raundapa sagāzts virsū ??? Te kaimiņos 2x miglo. Kā ir citur ?

  5. Pārstrādāt [ar ķīmiju piesātinātās] auzas.
    Kā 99 % visas Latvijā audzētās labības.
    Labu apetīti !

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+