Dobeles paraugsētā dārzeņu dobes sacenšas ar košumaugiem 0
Dobelniekiem LĪGAI un AIVARAM BEŅĶIEM nedēļas nogalēs ciemiņu netrūkst. Sevišķi vasaras sākumā, kad ekskursanti, dodamies baudīt ceriņu krāšņumu Upīša dārzā, iegriežas arī darbīgās ģimenes sakoptajā īpašumā.
Pērnvasar Beņķu ģimenes dārzs Liepu ielā 5 atzīts par Dobeles paraugsētu, un tagad iekļauts ekskursiju maršrutos tāpat kā sen zināmie daiļdārzi – Štelmaheru akmeņu dārzs un Klūgu plašais ainaviskais dārzs. Neko darīt – gods uzliek pienākumus!
Nekā slēpjama!
Beņķiem ir kāds ļoti interesants apskates objekts, kas apmeklētājus pievelk kā magnēts. Ciemiņi pazūd mājas aizmugurē, staigā un pēta, ir grūti viņus no turienes dabūt laukā. Īpaši tur patīk ārzemniekiem. Varbūt tur ierīkota kāda oranžērija ar eksotiskiem augiem, baseins ar košām zivīm vai kāda cita ekstra? Nē, tas ir kas tāds, ko svešiniekiem parasti nerāda… Parasts sakņu dārzs!
Nez kādēļ daudzi domā, ka saimniecības zona jānobēdzina no citu acīm. Līga un Aivars uzskata, ka akurāts sakņu dārzs nav slēpjams, jo tur nekā neglīta nav. Tāpat kā pārējā īpašumā viņiem tur valda ideāla kārtība – izskatās, ka nezāles vispār neaug. Aivars ar lielo kapli un grābekli katru dienu pārstaigā celiņus, un, ja kāda pa nakti izdīgusi, tā jau rīta agrumā ņem bēdīgu galu.
– Mēs esam īsti latvieši, tādēļ dārzā jābūt ēdamām lietām! – saka Līga un Aivars. Saimnieki izaudzē dārzeņus gan sev, gan draugiem un radiem. Gurķi, tomāti, kabači, ķirbji, burkāni, dilles, loki, maurloki, daudzgadīgie sīpoli, salāti, skābenes, spināti, pupiņas… Augi stādīti un sēti pietiekami lielos attālumos, starp dobēm ir plaši celiņi, lai visu var ērti apkopt. Turpat rindojas arī lilijas un citas puķes, kam nav pieticis vietas daiļdārzā. Sakņu dārzā ir arī pavairošanas dobes. Līga nopērk pa vienam ziemciešu stādam, pagaida, līdz sakuplo, un tad sadala, lai daiļdārzā var veidot augu grupas.
Ir arī trīs nelielas neapkurināmas siltumnīcas. Maija beigās, kad tur viesojāmies, tomāti bija jau vidēja ābola lielumā! Siltumnīcās izaudzē arī puķu dēstus, paaudzē dālijas. Līga saglabā arī vasaras dāliju gumus, pavasarī nes siltumnīcā un pēc salnām stāda laukā. Maija beigās dālijas ir izaugušas lielas, zied jau jūnija vidū.
Mājai piebūvētajā saimniecības ēkā Aivars ierīkojis nelielu vasaras virtuvi – akurātu kā pilsētas dzīvoklī, ar flīžu grīdu un sienām, halogēnspuldzītēm griestos. Tur Līga konservē un marinē.
Dārzā ir veselas divas kūpinātavas: viena mūrēta no laukakmeņiem un atrodas sakņu dārza zonā, bet otra – daiļdārzā. Tā vienlaikus ir kūpinātava un plīts: izmantota vecā plīts virsma, uz tās var cept gaļu vai zivis. Dūmi iet caur skursteni, uz tā uzlikts režģis, var nokūpināt kādu vistiņu, zivtiņu vai cūkas stilbiņu.
Aktrises māja
Šo īpašumu Beņķu ģimene iegādājās pirms desmit gadiem. Agrāk mituši daudzstāvu mājas dzīvoklī un kopuši mazdārziņu Dobeles tuvumā. Tur mūždien sirojuši zagļi, tādēļ nolēmuši iegādāties māju ar zemi. Iepatikās šī vieta, jo blakus tikpat kā neredz daudzstāvu mājas, aizmugurē – mežs.
Nelielā māja celta pirms kara un savulaik bijusi aktrises Emmas Ezeriņas vasaras mītne. Vēlākie īpašnieki dārzu piestādījuši ar ābelēm un plūmēm, taču ļāvuši tur augt visam, ko daba devusi, arī vārpatai, gārsai, usnēm un tīteņiem…
Vecos un slimos augļu kokus Beņķiem nācies izzāģēt. Saglābuši vien ‘Cukuriņu’, kam ļoti gardi āboli, un ‘Sīpoliņu’ (tagad zem šīs ābeles ierīkots atpūtas sols). Uz izgāztuvi aizceļojušas četras piekabes ar kultūrslāni. Divus gadus cīnījušies, līdz attīrījuši augsni. Bez ķīmijas, tikai ar savām rokām – rakuši, purinājuši velēnas, lasījuši ārā saknes. To nav izturējis pat tīruma tītenis, ko dziļo sakņu dēļ uzskata par neiznīdējamu nezāli.
Zemāko vietu bija pārņēmuši mārrutki, kas arī ir gandrīz vai mūžīgi. Lai tiktu vaļā no tiem, šajā vietā izrakuši bedri un izveidojuši dekoratīvu baseiniņu.
Iztīrītajā zemē sākumā stādījuši burkānus un kartupeļus. vēlāk, kad tā jau bija ielabota, sākuši veidot košumdārzu, bet sakņu dārzs pārcēlies mājas aizmugurē.
Košums dārza vidiņā
Līga saka – viņu dārzs atšķiras no citiem, jo tajā nav tradicionālā plānojuma, kur dobes gar malām, zāliens pa vidu. Tagadējo plānojumu noteicis zemes gabala nelielais izmērs un konfigurācija. Zemes gabals ir šaurs un garš, apmēram 1300 m2 (vēl 300 m2 nomā no pašvaldības).
Gar sānu malām plaši stādījumi nav veidoti, no kaimiņiem daiļdārzu abās pusēs norobežo akurāts koka žogs. Malkas šķūnis par pusmetra tiesu iespraucies sābru daļā – kaimiņš laipni atļāvis aizņemt brīvo spraugu aiz viņa saimniecības ēkas.
Lai nesadrumstalotu platību, celiņš veidots pagalma vienā pusē. Mājas priekšā ir samērā liels bruģēts laukums – gan automašīnu var nolikt, gan darīt dažādus darbus, gan iznest ārā vasaras mēbeles un pasēdēt, raugoties uz krāšņo dārzu.
Ienākot pagalmā, acis priecē samtainais zāliens (to pļauj divreiz nedēļā) un dažādu toņu skuju svārki. Ja nepaskrien garām un vērīgi ieskatās, redz maigi salātzaļus jaunos dzinumus un brīnumainus dabas veidojumus – mazus, sārtus čiekuriņus. Maijā zied egles, pēc tam priedes… Puķu dobēs pirmais pavasara ziedēšanas vilnis ir pāri, tagad koši rozā laukumus veido aslapu flokši, maigi ziliem ziediem zied veronikas, plaukst peonijas, Sibīrijas īrisi… Pēc nelielas pauzes dārzs atkal slīgs puķu košumā, jo ziedēs diktamnes, dienziedes, un daudzas citas ziemcietes, bet brīvajās vietās, kur pavasarī ziedēja krokusi, hiacintes un citas sīpolpuķes, iemirdzēsies dažādas vasaras puķes.
Dēls Uldis vecākiem šogad uzdāvinājis speciāli viņiem izgatavotu kalendāru, kurā izmantotas pašu dārza fotogrāfijas: aprīlī – vizbulītes ar sārtiem, pildītiem ziediem, maijā – tulpes un hiacintes… Attēli papildināti ar trāpīgiem parakstiem. Jūniju pušķo Jāņu vainags un devīze: “Līgo, līgo, Līga, Līga!”, jo saimniece tad svin gan vārda, gan dzimšanas dienu. Jūlijā bagātīgi zied vīteņhortenzija, bildes paraksts: “Līksme dārza vidiņā!” Augustā, kad puķes brangi saaugušas, Uldis dārzu raksturojis divos vārdos: “Dobeles mūžameži”…
Skaistums, kā zināms, mīl darbu. Aivara tēvs bija galdnieks, arī viņš pats iemācījies visus celtniecības darbus un tagad strādā kā pašnodarbinātais – būvē un remontē, flīzē, pieprot arī santehniķa darbus. Mājā un sētā ik uz soļa redz Aivara veikumu, piemēram, saimniecības ēkā uz stalažām novietoti dziļi plaukti, tajos ideālā kārtībā salikti darba rīki. Līga ir grāmatvede, ārēji smalka un trausla, taču ar spēcīgu rokasspiedienu (tas no ravēšanas – viņa nosmej). Kad tāds tandēms ķeras pie darba, jebkurš mūžamežs pārvēršas par košu dārzu.
PADOMI • Lietotas celiņu plāksnes var izmantot – ielikt siltumnīcā pa vidu vai izveidot celiņus saimniecības zonā, lai tīrāka un patīkamāka staigāšana. • Vecas plīts virsmas rāmi un citas metāla daļas nokrāsojot ar bronzas krāsu, plīts iegūst aristokrātisku un dārgu izskatu. • Ja gatavo pamatīgus ziemas krājumus, vērts izbūvēt vasaras virtuvi. To var ierīkot garāžā vai saimniecības ēkā. Dārza raža nebūs jānes mājā, un lielie konservēšanas darbi netraucēs pusdienu gatavošanu. |
{gallery id=”1818″}
