Redinga nākotnē gribētu redzēt Eiropas Savienoto Valstu izveidi 8
Iepriekš Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Barozu vairākkārt apspriestā federālās Eiropas ideja, spriežot pēc viņa politiskās līdzgaitnieces EK viceprezidentes Vivianas Redingas gada pirmajās dienās sacītā, būs “vislabākais ierocis pret eiroskeptiķiem”, kas tiks izmantots pēc nepilna pusgada gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas nozīmē, ka līdzšinējās Eiropas Savienības augstākās amatpersonas pirmsvēlēšanu kampaņu grasās būvēt tieši ap iepriekš eirokrātu un akadēmiskajās aprindās ķidāto ideju par Eiropas Savienoto Valstu izveidi.
Redinga cer uz Eiropas supervalsti
“Mums ir vajadzīga īsta politiskā savienība. Man tas nozīmē, ka nepieciešams veidot Eiropas Savienotās Valstis ar komisiju kā valdību un divām likumdevēju palātām – Eiropas Parlamentu un dalībvalstu senātu,” paziņoja Redinga. Savā jaunā gada pirmajā uzrunā EK viceprezidente sacīja, ka pie šādiem secinājumiem viņa nonākusi, redzot, ka “brutālā krīze, kuru sākam pārvarēt, ekonomisko un finanšu politikas integrāciju pacēlusi līmenī, kāds pirms pāris gadiem šķita neiedomājams”. “Šādas reformas ir obligātas, lai mēs Eiropas Savienību izveidotu stabilāku un novērstu satricinājumus nākotnē,” sacīja Redinga, vienlaikus piebilstot, ka šis ir tikai viņas redzējums un ka viņa labprāt uzklausītu arī citu ieskatus par Eiropas nākotni. “Un tā tam ir jābūt. Mums nepieciešamas plašas debates, pirms sākt lielās pārmaiņas,” paziņoja Redinga.
EK viceprezidentes spriedumi izpelnījušies visnotaļ pretrunīgus vērtējumus starptautiskajos medijos. Redingas izklāstītos ieskatus par Eiropas nākotni īpaši asi kritizējusi britu prese. “Saskaņā ar Redingas kundzes vīziju ES tiktu pārveidota supervalstī, kur nacionālajām valdībām un parlamentiem tiktu atvēlēta pavisam niecīga loma,” komentējis britu konservatīvais laikraksts “The Daily Telegraph”. Sarunā ar to kāda vārdā neminēta britu amatpersona izteicās, ka “mēs pieņemam, ka Britānija pametīs ES, tāpēc šobrīd nemaz nepūlamies domāt par britu jutīgumu [attiecībā uz šo jautājumu]”. Britānijas izdevums norāda, ka arī citviet Eiropā valda iebildes pret šādām idejām. “Francijā, Nīderlandē un Grieķijā eiroskeptiķu partijas ir aptauju pirmajās vietās,” uzsver “The Daily Telegraph”. Uz šādu tendenci sarunā ar Grieķijas izdevumu “Ta Nea” norādījis arī Vācijas ārlietu ministrs Franks Šteinmeiers. Tiesa, viņaprāt, šādu partiju popularitāte ir satraucoša. “Ekonomiskā situācija varētu būt aktivizējusi centr- bēdzes politiskos spēkus, kas kopumā varētu izrādīties bīstami ES. Mēs nedrīkstam izvairīties no konfrontācijas ar populistiem, nacionālistiem, ar šiem bezsmadzeņu radījumiem, kuri sevi dēvē par eiroskeptiķiem,” sacīja Vācijas ārlietu ministrs.
Barozu biedē ar karu
Kā Redingas, tā citu ES augstāko amatpersonu pēdējā laikā sacītais apliecina, ka Brisele pirms gaidāmajām EP vēlēšanām varētu sākt vēl nepieredzēti plašu priekšvēlēšanu kampaņu. “Šo vēlēšanu rezultāts turpmākajos gados veidos Eiropu. Uz likmes ir daudz likts,” uzrunā paziņoja Redinga, solot ES dalībvalstu pilsoņiem skaidrot, kāpēc viņu balsis ir svarīgas. “Eiropas Savienoto Valstu ideja būs mūsu spēcīgākais arguments eiroskeptiķiem,” apgalvoja EK viceprezidente.
Iepriekš Eiropas federālisma ideju vairākkārt aktīvi aizstāvējis arī EK prezidents Barozu, kurš šodien kopā ar Eiropas Padomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompeju ierodas Rīgā. Jau aizpērnajā septembrī viņš paziņoja, ka personīgi rūpēsies par to, lai Eiropā atdzīvinātu debates par federālisma ideju. Vēlāk virknē uzrunu un paziņojumu Barozu apstiprinājis šo savu gatavību. Vienā no tiem EK prezidents pagājušā gada rudenī aizrādīja Britānijas premjerministram Deividam Kemeronam, ka viņa eiroskeptiskā retorika var atkal kontinentu ieraut karā, raksta britu “The Mirror”. “Tiem, kuri grib atkāpties no dziļākas eirointegrācijas, gribu sacīt, ka sašķeltība, tranšejas un karš nav tas, ko cilvēki vēlas un ir pelnījuši,” prātoja EK prezidents.
Šonedēļ, piedaloties ceremonijā par godu Grieķijas kļūšanai par Eiropas Padomes prezidējošo valsti, Barozu atkārtoti izspēlēja vēstures kārti savos draudos par karu. “Līdz šim neviens cits politisks veidojums nav pierādījis labākas spējas pasaulē mazināt barbarismu. ES ir spēcīgs iedvesmas avots tiem daudzajiem cilvēkiem visā pasaulē, kuri cīnās par brīvību, demokrātiju un cilvēka cieņu,” uzrunā Atēnās sacīja Barozu. Šogad aprit simt gadi, kopš sākās Pirmais pasaules karš, un EK prezidenta ieskatā šī gadskārta ir jāizmanto arī EP vēlēšanās, lai brīdinātu, ka eiroskeptiskas un populistiskas partijas Eiropu atkal var ieraut karā, komentējis “DT”.
