Asnāte Ziemele, LLTA “Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja
Asnāte Ziemele, LLTA “Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja
Foto – LETA

Dodamies zaļajās brīvdienās! 1

Tālajā 1999. gadā ārzemēs noskatījos, ka tūrisma mītnēm ir eko sertifikāts. Tas, atgādināšu, Latvijā bija laiks, kad polietilēna maisiņus mazgājām un ar tiem vēlreiz gājām uz veikalu. Un tad atkritumu radās tik daudz, ka pēkšņi vairs nesapratām, ko ar tiem lai darām, un bija, kas tos vienkārši izgāza mežā.  Tas bija piemērots laiks, lai lauku tūrismu pagrieztu uz zaļo saimniekošanu.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Kopš tā laika lauku tūrisma mītnēm Latvijā piešķiram Zaļo sertifikātu, kas ir vides kvalitātes zīme un apliecina, ka te saimnieko videi draudzīgi, neizmantojot vienreizējos traukus, izvēloties energoefektīvāku apgaismojumu un sadzīves tehniku, liek galdā produktus, kas audzēti tuvākajā apkaimē. Šogad plānots atvērt Zaļo sertifikātu arī “Lauku labumu” saimniecībām.

Zaļā sertifikāta saimniecības bieži ir tradicionālas lauku sētas, kas būvētas un iekārtotas, izmantojot dabiskus, cilvēka veselībai nekaitīgus materiālus. Tas ir koks, akmens mūris, niedru jumti, linu palagi un dvieļi, un arī mūsdienīgi materiāli, kas mazina alerģijas iespējamību. Varbūt uzreiz to nepamanīsiet, taču pārsvarā šajās mājās telpu apdarei izmantotas videi draudzīgas krāsas un apdares līdzekļi, arī telpu kopšanai un gultas veļas mazgāšanai lieto līdzekļus ar ekomarķējumu. Šajās mājās nesmēķē telpās. Daudzviet viesiem piedāvā saimnieku pašu audzētu ekoloģiski tīru pārtiku, dažādas aktivitātes dabā: braucienus ar velosipēdiem, pārgājienus, dzīvnieku vērošanu. Saimnieki domājuši arī par bērniem – ir rotaļlaukumi, mājdzīvnieki apskatei, ērtības ģimenēm ar pavisam maziem bērniem. Daudzi saimnieki ir pirts lietu zinātāji, citi spēj aizraut ar interesantiem stāstiem par dabu, vietām un lietām apkārtnē. Arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām te būs ērti.

CITI ŠOBRĪD LASA

No paša sākuma mūs ir atbalstījis Latvijas Vides aizsardzības fonds un to dara līdz pat šim brīdim. Kad vides ministrs bija Raimonds Vējonis, mēs daudz ko paveicām, jo viņš personīgi iestājās par Zaļo sertifikātu un vienmēr piedalījās tā piešķiršanas sēdēs, personīgi brauca pasniegt saimniekiem viņu lauku viesu mājās.

Mums ir 70 saimniecības, kas saņēmušas Zaļo sertifikātu, kas, manuprāt, ir daudz, jo Eiropā lauku tūrismā tādi ir tikai divi trīs procenti naktsmītņu, bet Latvijā – gandrīz 10%. Zaļā saimniekošana iet roku rokā ar lauku tūrismu. 2004. gadā, noslēdzot ES “LIFE” projektu par Zaļo sertifikātu, aprēķinājām, ka ekosertificētā saimniecība, salīdzinot ar parasto, tūristu uzņemšanai gadā ietaupa 28,72 m3 ūdens un 1149 kWh elektrības, rada par 70% mazāk atkritumu. Ja atmetam ekonomisko pusi – resursu taupīšanu, atkritumu šķirošanu un citas praktiskas lietas –, zaļās saimniecības, pirmkārt, pārstāv zaļo filozofiju.

Ārzemju tūristi zaļo sertifikātu novērtē vairāk nekā vietējie. Latvijā cilvēki mūsu tīro vidi un dabu īsti neprot novērtēt, jo, kā saka paši vides cilvēki, “Latvijā mums daba ir kā dubļi – tā ir visur”. Kaut arī nav tāda visaptveroša Eiropas standarta, ir salīdzināmas lietas: ūdens, enerģija, atkritumi, daba, vide, uz kuriem balstās arī mūsu sertifikāts. Lai katram saprotamā veidā raksturotu Zaļā sertifikāta lietošanu praksē, mums ir mazas karikatūras ar jautriem pantiņiem, domātas, piemēram, tādām vietām, kur laiks pasēdēt un padomāt, tad iziet ārā un izslēgt gaismu. Ja zaļās mājas viesis dabū aizdomāties par kādu savu videi ne tik draudzīgu paradumu, tad mērķis ir sasniegts.

Ikviens mājas lapā “celotajs.lv” var atvērt lapu “zaļās brīvdienas” un izvēlēties, uz kādu viesu māju doties “http://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/green”.


Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu