Mobilā versija
Brīdinājums +2.4°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Piektdiena, 20. janvāris, 2017
26. oktobris, 2015
Drukāt

Ko no solītajām pārmaiņām sagaida sociālie darbinieki? (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Iveta Kubliņa, Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja: “Ļoti ceram un gaidām izmaiņas – gan par noslodzi, gan par darba apjomu, kas pašreiz ir netverami plašs. Atalgojuma sistēma ir ārkārtīgi netaisnīga, jo mēs joprojām tiekam pielīdzināti mūsu klientiem. Jūtamies tā: ja strādājat ar atstumtāko sabiedrības daļu, tad arī paši esat pakāpi zemāki. Ar darbinieku piesaisti dienestam ir ļoti grūti. Manuprāt, esam vienīgā joma, kur gandrīz visos novados ir brīvas amatu vietas. Varētu jau darbiniekus atrast, bet ne jau par tādu algu! Turklāt kurš katrs jau nevar pie mums strādāt – jāmācās vismaz četri gadi. Vidējais darbinieku vecums ir 47 gadi, par kādu izaugsmi lai te runā? Kādreiz skolotāji ir sašutuši, un tajos mirkļos gribas teikt – dodiet mums skolotāju algas! Turklāt mums ir nenormēts darba laiks – ja ģimenē ir problēmas, jāiet arī vakaros un citās diennakts stundās. Mēs joprojām jūtamies kā tāds buferis starp sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem un valdības lēmumiem. Bieži liekas, ka mums uzkrauj atbildību par visu – vainīgi parasti esam mēs un bāriņtiesas.”

 

Gunārs Arbidāns, Rēzeknes novada sociālā dienesta vadītājs: “Mūsu sociālie darbinieki gaida, lai būtu adekvāts atalgojums. Tagad ir arī nenormēts darba laiks, jo ir īpašie un ārkārtas gadījumi, darbs ar senioriem, ģimenēm. Latgalē neesam ar darba vietām izlaisti, tāpēc cilvēki dienestā turas. Gribētos jauno paaudzi, bet par tādām algām… Aprūpētājiem maksā tikai nedaudz virs minimālās algas. Saņem tik vien, lai gan vienā personā esi gan aprūpētājs un psihologs, gan medicīnas darbinieks. Visur skandina, ka nepieciešams pielikt algas izglītībā, iekšlietās, bet visur jau vajag adekvātu atalgojumu. Es agrāk uzskatīju, ka mediķi ir pēdējie, kas rūpējas par cilvēku pirms nāves, tagad sanāk, ka tas ir sociālais dienests, jo, ja cilvēks ir trūcīgs, nevar samaksāt, tad slimnīcas sviež viņu ārā un jāiesaistās mums.”

 

Daiga Landsmane, Carnikavas novada sociālā dienesta vadītāja: “Kritēriji visā Latvijā nav vienādi. Par citām pašvaldībām nezinu, bet mums nav kadru mainības tieši pietiekami labā atalgojuma dēļ. Pierīgas novados situācija ir daudz labāka nekā Rīgā. Katra pašvaldība savam sociālajam dienestam nosaka algas ar domes lēmumu. Ir daudz ko darīt, slodze ir kārtīga, bet pieņemu, ka arī atalgojums ir atbilstošs. Darba apstākļi mums ir labi, katram ir savs kabinets, nodrošinām konfidencialitāti. Ikdienā pamatdarbs ir nabadzība un jautājums par attieksmi pret bērniem ģimenēs. Veco cilvēku vidū problēma ir nabadzība. Ja viņi samaksā par dzīvokli, ārsta vizīti, dzīvošanai naudas paliek pāri ļoti maz. Bet pašvaldība nevar nodrošināt tik, cik pensionārs būtu pelnījis par saviem nostrādātiem gadiem. Reizēm ir grūti teikt: nē, vairs nevaram iedot. Bet nākas.”

 

Ina Behmane, Saldus sociālā dienesta vadītāja: “Gaidām, lai reāli izvērtē un nosaka, kas ir darbinieka noslodze, ko nozīmē viena sociālā gadījuma vadīšana un tamlīdzīgi. Sociālo darbinieku atalgojums valstī ir ļoti atšķirīgs – sākas no 360 eiro un ir līdz pat tūkstotim. Nākamgad jāceļ minimālā alga, kas nozīmē, ka pašvaldības koncentrēsies uz cilvēkiem, kas saņem šo minimumu. Mums savukārt ir daudz speciālistu, kuri saņem nedaudz virs minimālās algas, un par viņiem aizmirsīs. Algas mūsu speciālistiem ir līdzīgas kā apkopējām, kurām gan nav nepieciešama augstākā izglītība. Tas nav adekvāti. Saldus novadā vismaz ir novērtējuma prēmijas, bet kopumā uz atalgojuma sistēmu tas neattiecas. Mums ir klienti, kuri prasa arvien lielāku uzmanību, jaunas darba metodes utt. Tie ir cilvēki, kuri neko vairs nemeklē, ir iestiguši savās problēmās un samierinājušies ar savu situāciju. Ja nāk klāt bērni, rodas milzīgs spiediens no sabiedrības. Darbinieki jau redz to situāciju, bet, ja cilvēks pats negrib sev palīdzēt, tad nav iespējams viņu mainīt. Darbs, ko mēs darām, nav izmērāms un ir ļoti grūts. Mēs tajā ieliekam visu sirdi un dvēseli.”

 

Uzziņa

2016. gadā Labklājības ministrija (LM) plāno sākt darbu pie kritēriju izstrādes pašvaldību sociālo dienestu darbinieku noslodzes un atalgojuma noteikšanai.

Iecerētas arī sociālo darbinieku apmācības, speciālistiem paredzētu supervīziju jeb konsultatīvā atbalsta pakalpojumu, kā arī metodisko materiālu izstrādāšana.

Līdz 2022. gadam darbinieku apmācībai plānots tērēt 8,5 miljonus eiro, no kuriem 7,2 ir Eiropas Sociālā fonda finansējums. LM pašvaldībām finansēs 50% no izmaksām. Projekta laikā apmācības un supervīziju saņems 1400 personas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Sociálie darbinieki izjauc ğimenes nekam
    Nederìgs darbs

  2. Lieki un nekam nevajadzīgi “darbinieki”. Lai iet strādāt jebkuru daudzmaz godīgu darbu un nesmilkst.

Tramps spiests taisnoties: Man nav nekā kopīga ar Krieviju (4)Draudzības ordeni nāksies sūtīt atpakaļ
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ticība pensiju sistēmai – jauna reliģija

“Swedbank” šonedēļ pasākumā žurnālistiem analizēja Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm vecumdienās. Bankas veiktā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas – kā vēlamo pensijas apmēru cilvēki min 885 eiro. Taču vienlaikus aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 ballu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm. Bankas sniegtā informācija un komentāri tika apspriesti arī sociālajos tīklos, un, lūk, Ojārs Stūre savā tviterkontā raksta: “Diskusija par pensijām no sociālekonomiskas lēnām pārtop reliģiskā – daži tic, ka pensijas būs, citi ne…” Kāds Igors viņa domu paturpina: “… jāiet skaitīt lūgšanu svētdienā pie Valsts sociālās apdrošināšanas biroja.”

Juris Lorencs: Diena, kas izmainīs pasauli?Līdz ar Trampa ievēlēšanu kārtis pasaules politikā izdalītas no jauna.
Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt militārās mācības ieviešanu vidusskolā?
Draugiem Facebook Twitter Google+