Mobilā versija
+13.6°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Otrdiena, 27. jūnijs, 2017
26. oktobris, 2015
Drukāt

Ko no solītajām pārmaiņām sagaida sociālie darbinieki? (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Iveta Kubliņa, Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja: “Ļoti ceram un gaidām izmaiņas – gan par noslodzi, gan par darba apjomu, kas pašreiz ir netverami plašs. Atalgojuma sistēma ir ārkārtīgi netaisnīga, jo mēs joprojām tiekam pielīdzināti mūsu klientiem. Jūtamies tā: ja strādājat ar atstumtāko sabiedrības daļu, tad arī paši esat pakāpi zemāki. Ar darbinieku piesaisti dienestam ir ļoti grūti. Manuprāt, esam vienīgā joma, kur gandrīz visos novados ir brīvas amatu vietas. Varētu jau darbiniekus atrast, bet ne jau par tādu algu! Turklāt kurš katrs jau nevar pie mums strādāt – jāmācās vismaz četri gadi. Vidējais darbinieku vecums ir 47 gadi, par kādu izaugsmi lai te runā? Kādreiz skolotāji ir sašutuši, un tajos mirkļos gribas teikt – dodiet mums skolotāju algas! Turklāt mums ir nenormēts darba laiks – ja ģimenē ir problēmas, jāiet arī vakaros un citās diennakts stundās. Mēs joprojām jūtamies kā tāds buferis starp sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem un valdības lēmumiem. Bieži liekas, ka mums uzkrauj atbildību par visu – vainīgi parasti esam mēs un bāriņtiesas.”

 

Gunārs Arbidāns, Rēzeknes novada sociālā dienesta vadītājs: “Mūsu sociālie darbinieki gaida, lai būtu adekvāts atalgojums. Tagad ir arī nenormēts darba laiks, jo ir īpašie un ārkārtas gadījumi, darbs ar senioriem, ģimenēm. Latgalē neesam ar darba vietām izlaisti, tāpēc cilvēki dienestā turas. Gribētos jauno paaudzi, bet par tādām algām… Aprūpētājiem maksā tikai nedaudz virs minimālās algas. Saņem tik vien, lai gan vienā personā esi gan aprūpētājs un psihologs, gan medicīnas darbinieks. Visur skandina, ka nepieciešams pielikt algas izglītībā, iekšlietās, bet visur jau vajag adekvātu atalgojumu. Es agrāk uzskatīju, ka mediķi ir pēdējie, kas rūpējas par cilvēku pirms nāves, tagad sanāk, ka tas ir sociālais dienests, jo, ja cilvēks ir trūcīgs, nevar samaksāt, tad slimnīcas sviež viņu ārā un jāiesaistās mums.”

 

Daiga Landsmane, Carnikavas novada sociālā dienesta vadītāja: “Kritēriji visā Latvijā nav vienādi. Par citām pašvaldībām nezinu, bet mums nav kadru mainības tieši pietiekami labā atalgojuma dēļ. Pierīgas novados situācija ir daudz labāka nekā Rīgā. Katra pašvaldība savam sociālajam dienestam nosaka algas ar domes lēmumu. Ir daudz ko darīt, slodze ir kārtīga, bet pieņemu, ka arī atalgojums ir atbilstošs. Darba apstākļi mums ir labi, katram ir savs kabinets, nodrošinām konfidencialitāti. Ikdienā pamatdarbs ir nabadzība un jautājums par attieksmi pret bērniem ģimenēs. Veco cilvēku vidū problēma ir nabadzība. Ja viņi samaksā par dzīvokli, ārsta vizīti, dzīvošanai naudas paliek pāri ļoti maz. Bet pašvaldība nevar nodrošināt tik, cik pensionārs būtu pelnījis par saviem nostrādātiem gadiem. Reizēm ir grūti teikt: nē, vairs nevaram iedot. Bet nākas.”

 

Ina Behmane, Saldus sociālā dienesta vadītāja: “Gaidām, lai reāli izvērtē un nosaka, kas ir darbinieka noslodze, ko nozīmē viena sociālā gadījuma vadīšana un tamlīdzīgi. Sociālo darbinieku atalgojums valstī ir ļoti atšķirīgs – sākas no 360 eiro un ir līdz pat tūkstotim. Nākamgad jāceļ minimālā alga, kas nozīmē, ka pašvaldības koncentrēsies uz cilvēkiem, kas saņem šo minimumu. Mums savukārt ir daudz speciālistu, kuri saņem nedaudz virs minimālās algas, un par viņiem aizmirsīs. Algas mūsu speciālistiem ir līdzīgas kā apkopējām, kurām gan nav nepieciešama augstākā izglītība. Tas nav adekvāti. Saldus novadā vismaz ir novērtējuma prēmijas, bet kopumā uz atalgojuma sistēmu tas neattiecas. Mums ir klienti, kuri prasa arvien lielāku uzmanību, jaunas darba metodes utt. Tie ir cilvēki, kuri neko vairs nemeklē, ir iestiguši savās problēmās un samierinājušies ar savu situāciju. Ja nāk klāt bērni, rodas milzīgs spiediens no sabiedrības. Darbinieki jau redz to situāciju, bet, ja cilvēks pats negrib sev palīdzēt, tad nav iespējams viņu mainīt. Darbs, ko mēs darām, nav izmērāms un ir ļoti grūts. Mēs tajā ieliekam visu sirdi un dvēseli.”

 

Uzziņa

2016. gadā Labklājības ministrija (LM) plāno sākt darbu pie kritēriju izstrādes pašvaldību sociālo dienestu darbinieku noslodzes un atalgojuma noteikšanai.

Iecerētas arī sociālo darbinieku apmācības, speciālistiem paredzētu supervīziju jeb konsultatīvā atbalsta pakalpojumu, kā arī metodisko materiālu izstrādāšana.

Līdz 2022. gadam darbinieku apmācībai plānots tērēt 8,5 miljonus eiro, no kuriem 7,2 ir Eiropas Sociālā fonda finansējums. LM pašvaldībām finansēs 50% no izmaksām. Projekta laikā apmācības un supervīziju saņems 1400 personas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Sociálie darbinieki izjauc ğimenes nekam
    Nederìgs darbs

  2. Lieki un nekam nevajadzīgi “darbinieki”. Lai iet strādāt jebkuru daudzmaz godīgu darbu un nesmilkst.

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Ko sagaidāt pēc noklausīto oligarhu sarunu publicēšanas?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (6)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+