Doktora grādu skandāls turpinās; iespējams, sācies karš starp augstskolām 0
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) jau šonedēļ sāks pārbaudi, vai arī lielākā valsts augstskola – Latvijas Universitāte (LU) – nav nelikumīgi piešķīrusi doktora grādus mākslas zinātnē.
Valdības pieņemtajos noteikumos par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām LU dotas tiesības piešķirt doktora grādu 26 nozarēs, bet mākslas starp tām nav.
LU zinātņu prorektors Indulis Muižnieks gan uzskata, ka grādi mākslas zinātnē piešķirti likumīgi, jo noteikumi dod augstskolai promocijas tiesības uz doktora studiju programmas akreditācijas laiku, bet LU akreditētā doktora studiju programma filoloģijā ļauj piešķirt doktora grādu ne tikai filoloģijā, bet arī mākslas zinātnē. Kad jautāju I. Muižniekam, vai ir vēl kāda nozare, kurā doktora grāds tiek piešķirts, kaut gan noteikumos tā nav minēta, viņš konkrētu nozari nevarēja minēt un atzina, ka pret mākslas nozari esot “zināma nekonsekvence”.
Kāds izglītības nozarei tuvu stāvošs jurists, kurš nevēlējās, lai tiktu publiskots viņa vārds, situāciju vērtēja šādi: “Ja noteikumos vārda “māksla” nav, tad arī mākslas doktoru dot nav nekādu tiesību. Diplomi ir spēkā neesoši. To nosaka Administratīvā procesa likuma 74. panta pirmās daļas otrais punkts.”
To, ka doktora grādi varētu būt piešķirti nelikumīgi, acīmredzot pieļauj arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš uzdevis IKVD noskaidrot apstākļus. Pārbaužu rezultātiem vajadzētu tapt zināmiem līdz 16. septembrim.
Pēdējo nedēļu laikā šis ir jau otrais gadījums, kad tiek apšaubīti Latvijas augstskolās piešķirtie doktora grādi. Pagājušās nedēļas beigās IKVD ierosināja administratīvo lietu pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektori Daci Markusu, jo šajā augstskolā piešķirti septiņi doktora grādi laikā, kad akadēmijai šādas tiesības nav bijušas. RPIVA pārstāve Ligita Āzena sacīja, ka vēl notiek iekšējā izmeklēšana un līdz tās beigām akadēmija neatklās vainīgo personu vārdus.
RPIVA vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), lūdzot tagad tai tomēr piešķirt promocijas tiesības.
Ja IZM lēmums būs labvēlīgs, partijas “Vienotība” politiķe Baiba Brigmane un citi “doktori” varēšot saņemt jaunus, derīgus diplomus par doktora grāda iegūšanu. Aizstāvēt promocijas darbus vēlreiz nevajadzēs.
Arī LU doktora grādu, iespējams, nelikumīgi ieguvuši sabiedrībā zināmi cilvēki. Piemēram, kinokritiķe Dita Rietuma.
Viņa uzskata, ka runas par nelikumīgu doktora grādu piešķiršanu “ir absolūtas muļķības”, taču arī norādīja: izvēloties studijas valsts lielākajā augstskolā, neviens nepārbauda visus normatīvos aktus, kas ar šīm studijām saistīti. D. Rietuma uzskata – ņemot vērā saspringto situāciju augstākajā izglītībā un sarūkošo potenciālo studentu skaitu, sācies karš starp augstskolām.
To, ka atklātībā nonākušās ziņas par LU, iespējams, nelikumīgajiem grādiem, varētu būt atriebība, apliecina arī citi avoti. Tieši LU pārstāvji savukārt esot vainīgi pie tā, ka atklātībā nonāca informācija par nelikumībām akadēmijā. Kaut iepriekšējā doktoru skandālā bija iesaistīti “Vienotības” pārstāvji un arī LU apšaubīto doktora programmu vada “Vienotības” politiķe Janīna Kursīte, I. Muižnieks sacīja: “Negribas ticēt, ka politiskās spēlītes tiek jauktas ar nopietnu akadēmisko darbību.”
Tam, ka LU nav noteikumos dotas tiesības piešķirt doktora grādus mākslā, uzmanību pievērsa Nodokļu maksātāju biedrības valsts loceklis Jānis Riņķis, kurš vēl pirms gada sniedza RPIVA pakalpojumus sabiedrisko attiecību jomā. J. Riņķis atzina, ka, sadarbojoties ar akadēmiju, novērojis, ka RPIVA un LU starpā ir nesaskaņas un abas augstskolas “kaut ko nevar sadalīt”.
J. Riņķim informācija par LU tikusi “piespēlēta”, un viņš to būtu izplatījis arī tad, ja šādas ziņas viņa rokās būtu nonākušas par kādu citu augstskolu. J. Riņķis gribējis parādīt, cik nekompetenti strādā IZM, kas pieļāvusi nelikumīgo grādu piešķiršanu. Vienlaikus tieši pret LU rektoru Mārci Auziņu vērstie J. Riņķa teksti liek viņa teikto apšaubīt. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” J. Riņķis neslēpa, ka Nodokļu maksātāju biedrība savulaik nodibināta ar vienu mērķi – izplatīt informāciju, kuru “nopludinājuši” tie, kuri nevēlas sevi atklāt.
