Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
9. jūlijs, 2015
Drukāt

Dokumenti sagrauj Otrā pasaules kara mītu par “28 panfiloviešiem” (10)

panfilovieshi

Piemineklis 28 panfiloviešiem ar slaveno uzrakstu.

Krievijas Valsts arhīvs savā interneta vietnē publicējis dokumentus, kas pierāda jau labu brīdi kā vēsturnieku apzināto – PSRS laikos kā tīra patiesība tiražētais varoņstāsts par “28 panfiloviešiem”, kuri 1941. gada ziemas kaujās pie Maskavas varonīgā cīņā, samaksājot ar dzīvībām, apturējuši pretinieka virzīšanos uz galvaspilsētu, ir izdomājums, vēsta Krievijas radiostacija “Eho Moskvi”.

Mīts par “panfiloviešiem” un poļitruka Kločkova patētisko izsaucienu “Liela ir Krievija, bet atkāpties nav kur – aiz muguras Maskava!” padomju gados bija sastopams ne vien skolu, bet pat augstskolu mācību grāmatās. Arī mūsdienu Krievijā tam daudzi tic, tomēr arhīva glabātie 1948. gada dokumenti apliecina, ka tāda epizode nekad nav notikusi. Tas ir 1941. gada novembrī tapis avīzes “Krasnaja zvezda” korespondentu izdomājums, nolūkā celt sarkanās armijas iedragāto cīņassparu. Vēlāk uz leģendas pamata tika sarakstīti daiļliteratūras darbi, kas vēl vairāk iedvesa ticamības sajūtu. Tika nosaukti “28 varoņu” vārdi, un viņiem piešķīra Padomju Savienības varoņa goda nosaukumu, nemaz nerunājot par iepriekšminētā poļitruka Kločkova izsauciena biežo citēšanu. Tas pieminēts pat Maskavas pilsētas himnā.

Arhīvs publicējis PSRS galvenā kara prokurora ģenerāļa Nikolaja Afanasjeva sagatavoto un ar 1948. gada 10. maiju datēto “pilnīgi slepeno” izziņu, kurā konstatēts, ka stāsts par 28 ģenerālmajora Ivana Panfilova komandētās 316. strēlnieku divīzijas karavīriem, kas stundu ilgā kaujā pie Dubosekovas stacijas apturējuši vācu tanku bataljonu, iznīcinājuši 18 tankus un “gandrīz visi krituši”, neatbilst patiesībai. Kauja noritējusi pavisam citādi. Dokumentus arhīvs izlicis brīvai apskatei “sakarā ar daudzajiem pilsoņu, iestāžu un organizāciju lūgumiem”.

Minētais ģenerāļa Afanasjeva slepenais ziņojums tapa saistībā ar iekšējo skandālu, kāds 1947. gadā izcēlās padomju militārajā resorā, kad atklājās, ka viens no “kritušajiem” panfiloviešiem, kāds Ivans Dobrobabins, patiesībā arestēts par dzimtenes nodevību. Dobrobabins izmeklēšanā liecināja, ka sadursme notikusi, taču nekādas varonības tur nav bijis – viņš brīvprātīgi padevies vācu gūstā un vēlāk bijis policijas priekšnieks vācu okupētā Harkovas apgabala Perekopas ciemā.

Dzīvi izrādījās vēl četri “panfilovieši”, kas skaitījās atdevuši dzīvības par Maskavu, turklāt viens no viņiem – Daņiils Kužebergenovs – arī pabija vācu gūstā un vispār nepiedalījās kaujā pie Dubosekovas. Tāpat izrādījās, ka karavīrs Ivans Natarovs, kurš esot pavēstījis par varoņdarbu korespondentiem, divas dienas pirms “panfiloviešu varoņdarba” bija kritis…

Krievijas prese ziņo, ka mīta atmaskošana nostādījusi neērtā situācijā kinoļaudis, kuri šobrīd strādā pie patriotiskas filmas “28 panfilovieši”. Tās producents jau pažēlojies, ka arhīva rīcība ir vēršanās pret “svētumu”. “Nacionālo varoņdarbu kliedēšana var notikt tikai nolūkā vājināt tautas garīgos balstus. Nez vai tam var izdomāt attaisnojošu motīvu,” viņš paziņojis. Filmas uzņemšanu atbalsta Krievijas kultūras ministrs, vēsturnieks Vladimirs Medinskis un radošā grupa negrasās atteikties no nodoma.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Nu lai tak uzņem to filmu – tikai lai pataisa par krievu kaujas varoņkomēdiju. 😀 Kur viens krievs ar vienu patrnu uzsper gaisā Vācu tanku divīziju, bet pēdējais panfilovietis sēžot ķemertiņā ar avīzi nosit par mušu pārvērtušos Hitleru. 😀

  2. Prokļatij gololed!Iesaucās Aleksandrs Matrosovs pakrizdams pie pretinieka dzota

  3. Jā, viss sākās ar to, ka kādam žurnālistam lika uzrakstīt iedvesmojošu rakstu par kaujām pie Maskavas, jo situācija bija drūma, varēja gaidīt, ka vācieši pilsētu ieņems. Žurnālists arī pacentās. Taču vārdos varoņi netika nosaukti. Tāpēc, kad lielie priekšnieki uzzināja par šo varoņdarbu, radās jautājums par viņu apbalvošanu. Uz fronti sūtīja cilvēkus, lai viņus atrastu. Dabiski, ka neviens frontē par tādu varoņdarbu neko nezināja. Taču vārdi bija vajadzīgi, citādi sanāktu lielas ziepes. Tāpēc pēc atmiņas visi, kas kaut ko varēja pateikt, atcerējās to cilvēku vārdus, ar kuriem kopā bija bijuši tajā ellē. Tā tapa saraksts, atklāti – vēlāk kāds no viņiem pat atteicās saņemt apbalvojumu, jo sirdsapziņa neļāva tikt slavētam par to, ko neesi paveicis. Jā, citi bija jau krituši, daži saņemti gūstā. Tādi, lūk, pīrāgi.

  4. Profesors Afanasjevs reiz izteicās, ka Krievijas vēsture ir visvairāk viltotākā vēsture pasaulē.

    • Ir jau arī. Krievijas vēsture tapa sacerēta jau pēc Pētera I pasūtījuma. 😀 Gan kaut kāda nopietna varoņvēsture parādījās tikai 18. gs. beigās.

  5. Nabaga krievi. Viņi nekādi nespēj dzīvot bez “glābjošiem” meliem, kas it kā nepieciešami pašapziņas stutēšanai. Visa viņu tā sauktā Lielā Tēvijas kara vēsture lielāko tiesu ir vieni vienīgi meli.

  6. “Iskateli”, jau sen savā teleprojektā to parādīja.

  7. ..ar vēsturnieci Inesi Jermacāni, kas nesen aizstāvēja doktora disertāciju par latviešu strēlnieku korpusu.
    Starp citu, mīts nav leģenda – mītu pamatā ir vēsturiski notikumi.

  8. Eh, ja nebūtu mītu, tad tak nacistiskās Vācijas karaspēks būtu 1941.g. rudenī ieņēmis Maskavu? Vai tik atkal par vainīgajiem nepasludina latviešus – 201. Latviešu strēlnieku divīzijas cīnītājus, kuri arī piedalījās Maskavas liel-kaujā 1941.- 1942.gg. Vajag steidzīgi LA sazināties ar vēsturnieci

  9. Kārtējā krievu melu “basņa” atmaskota, paldies!

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģisĪsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+