Dokumenti sagrauj Otrā pasaules kara mītu par “28 panfiloviešiem” 10
Krievijas Valsts arhīvs savā interneta vietnē publicējis dokumentus, kas pierāda jau labu brīdi kā vēsturnieku apzināto – PSRS laikos kā tīra patiesība tiražētais varoņstāsts par “28 panfiloviešiem”, kuri 1941. gada ziemas kaujās pie Maskavas varonīgā cīņā, samaksājot ar dzīvībām, apturējuši pretinieka virzīšanos uz galvaspilsētu, ir izdomājums, vēsta Krievijas radiostacija “Eho Moskvi”.
Mīts par “panfiloviešiem” un poļitruka Kločkova patētisko izsaucienu “Liela ir Krievija, bet atkāpties nav kur – aiz muguras Maskava!” padomju gados bija sastopams ne vien skolu, bet pat augstskolu mācību grāmatās. Arī mūsdienu Krievijā tam daudzi tic, tomēr arhīva glabātie 1948. gada dokumenti apliecina, ka tāda epizode nekad nav notikusi. Tas ir 1941. gada novembrī tapis avīzes “Krasnaja zvezda” korespondentu izdomājums, nolūkā celt sarkanās armijas iedragāto cīņassparu. Vēlāk uz leģendas pamata tika sarakstīti daiļliteratūras darbi, kas vēl vairāk iedvesa ticamības sajūtu. Tika nosaukti “28 varoņu” vārdi, un viņiem piešķīra Padomju Savienības varoņa goda nosaukumu, nemaz nerunājot par iepriekšminētā poļitruka Kločkova izsauciena biežo citēšanu. Tas pieminēts pat Maskavas pilsētas himnā.
Arhīvs publicējis PSRS galvenā kara prokurora ģenerāļa Nikolaja Afanasjeva sagatavoto un ar 1948. gada 10. maiju datēto “pilnīgi slepeno” izziņu, kurā konstatēts, ka stāsts par 28 ģenerālmajora Ivana Panfilova komandētās 316. strēlnieku divīzijas karavīriem, kas stundu ilgā kaujā pie Dubosekovas stacijas apturējuši vācu tanku bataljonu, iznīcinājuši 18 tankus un “gandrīz visi krituši”, neatbilst patiesībai. Kauja noritējusi pavisam citādi. Dokumentus arhīvs izlicis brīvai apskatei “sakarā ar daudzajiem pilsoņu, iestāžu un organizāciju lūgumiem”.
Minētais ģenerāļa Afanasjeva slepenais ziņojums tapa saistībā ar iekšējo skandālu, kāds 1947. gadā izcēlās padomju militārajā resorā, kad atklājās, ka viens no “kritušajiem” panfiloviešiem, kāds Ivans Dobrobabins, patiesībā arestēts par dzimtenes nodevību. Dobrobabins izmeklēšanā liecināja, ka sadursme notikusi, taču nekādas varonības tur nav bijis – viņš brīvprātīgi padevies vācu gūstā un vēlāk bijis policijas priekšnieks vācu okupētā Harkovas apgabala Perekopas ciemā.
Dzīvi izrādījās vēl četri “panfilovieši”, kas skaitījās atdevuši dzīvības par Maskavu, turklāt viens no viņiem – Daņiils Kužebergenovs – arī pabija vācu gūstā un vispār nepiedalījās kaujā pie Dubosekovas. Tāpat izrādījās, ka karavīrs Ivans Natarovs, kurš esot pavēstījis par varoņdarbu korespondentiem, divas dienas pirms “panfiloviešu varoņdarba” bija kritis…
Krievijas prese ziņo, ka mīta atmaskošana nostādījusi neērtā situācijā kinoļaudis, kuri šobrīd strādā pie patriotiskas filmas “28 panfilovieši”. Tās producents jau pažēlojies, ka arhīva rīcība ir vēršanās pret “svētumu”. “Nacionālo varoņdarbu kliedēšana var notikt tikai nolūkā vājināt tautas garīgos balstus. Nez vai tam var izdomāt attaisnojošu motīvu,” viņš paziņojis. Filmas uzņemšanu atbalsta Krievijas kultūras ministrs, vēsturnieks Vladimirs Medinskis un radošā grupa negrasās atteikties no nodoma.
