Dokumentu viltošanā apsūdzētais Ķekavas novada domes deputāts Adats saglabā amatu 0
Tā kā lemt par deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa nav pašvaldības kompetencē, vairums Ķekavas novada domes deputātu šodien atturējušies balsot par deputāta Anda Adata atlaišanu un domnieks saglabājis savu krēslu, informēja Ķekavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Bērziņa.
Pēc sešu opozīcijas deputātu iesnieguma Ķekavas novada domē šodien sasaukta ārkārtas sēde, lai skatītu jautājumu par Adata deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa.
Izvērtējot juridisko pamatojumu un pieejamo informāciju, konstatēts, ka nevienā no spēkā esošajām likuma normām nav noteiktas domes tiesības pieņemt lēmumu saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma normu, kas paredz, ka deputāta pilnvaras izbeidzamas ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai deputāts likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu.
“Līdz ar to opozīcijas deputātu iesniegumā minētais jautājums nav domes kompetences jautājums un dome šajā gadījumā nevar pieņemt lēmumu,” skaidroja Bērziņa.
Papildus tam pašvaldības pārstāve norādīja – ja Adatam patiešām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums daļā 2013.gada 18.jūnijā, tad šis spriedums attiecas uz deputāta pilnvaru termiņu līdz 2013.gada 20.jūnijam – uz iepriekšējā sasaukuma pilnvaru termiņu, kuru vadīja domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis. Tāpēc tas neesot attiecināms uz jaunā sasaukuma deputātiem, kuru pilnvaras sākās ar jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu 2013.gada 20.jūnijā.
Ņemot vērā šo informāciju, tikai pieci Ķekavas novada domes deputāti nobalsojuši par sagatavoto lēmumprojektu, deviņi balsojumā atturējās, bet viens domnieks nepiedalījās.
Adats saglabājis ne tikai deputāta statusu, bet arī amatu – viņš joprojām ir Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks saimnieciskajos jautājumos.
LETA jau ziņoja, ka bijušā Baložu mēra, tagadējā Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieka Anda Adata krimināllieta vēl nav līdz galam iztiesāta, un spriedums tajā nav stājies spēkā pilnībā. Tādējādi jautājumā par to, vai Adatam vēl ir deputāta pilnvaras, tiesību normu interpretētāju viedokļi dalās.
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 3.panta 1.daļas 2.punkts paredz, ka “deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai deputāts likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu”.
Šā gada 18.jūnijā Augstākās tiesas (AT) Senāts kasācijas kārtībā izskatīja krimināllietu, kurā Adats apsūdzēts par Baložu pilsētas domes sēdes protokola viltošanu, kad viņš vēl bija Baložu mērs. Pirmās instances tiesa Adatu bija atzinusi par vainīgu celtajā apsūdzībā. Apelācijas instances tiesa pirmās instances tiesas spriedumu daļā par Adata notiesāšanu bija atstājusi negrozītu.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts šā gada 18.jūnijā apelācijas instances tiesas spriedumu atcēla vien daļā par Adatam noteikto sodu un šajā daļā nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Apelācijas instances tiesa par Adata sodu atkārtoti vēl nav lēmusi, bet plāno to darīt nākamā gada 15.janvārī plkst.13, liecina dati Tiesu informatīvajā sistēmā.
Tādējādi procesa dalībniekiem vairs nav iespējas apstrīdēt Adata vainu, taču neizlemts aizvien ir palicis jautājums par viņam piemērojamo sodu, līdz ar to spriedums Adata lietā vēl nav stājies spēkā pilnībā.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta juriskonsults Uldis Zemzars, ja spriedums nav stājies spēkā pilnībā, tad faktiski tas nav stājies spēkā kā tāds. “Līdz ar to spriedums nav saistošs pašam apsūdzētajam un trešajām personām. Tas, ka AT tiesa atstāja spēkā spriedumu daļā par Adata atzīšanu par vainīgu [..], ir saistoši tikai Rīgas apgabaltiesai, kas, pārskatot lietu, to ņems vērā, attiecīgi lemjot tikai par piemēroto sodu,” sacīja Zemzars.
Viņš norādīja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 632.panta 2.daļu apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un spriedums nav pārsūdzēts. Ja kasācijas sūdzība vai protests ir iesniegts, spriedums stājas spēkā dienā, kad kasācijas instances tiesa ir izskatījusi lietu, ja tā spriedumu nav atcēlusi.
Kriminālprocesa likuma tiesību normas nedrīkstot interpretēt par sliktu apsūdzētajam. “Kriminālprocesa likums nerunā par daļēju spriedumu spēkā stāšanos, līdz ar to spriedums vai nu ir stājies spēkā pilnībā, vai vispār nav stājies spēkā,” uzsvēra TM Krimināltiesību departamenta juriskonsults, piebilstot, ka vienīgais izņēmums ir minēts Kriminālprocesa likuma 632.panta 4.daļā, taču tas nekādā veidā nav saistāms ar tiesībām ieņemt deputāta amatu.
Ķekavas novada domes opozīcijas deputāti šonedēļ pieprasīja sasaukt ārkārtas domes sēdi, lai lemtu par deputāta pilnvaru izbeigšanu Adatam, jo esot stājies spēkā viņu notiesājošs spriedums krimināllietā par dokumentu viltošanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Linda Tilta gan aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 3.panta 1.daļas 2.punktam deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums. Šajā gadījumā deputāta pilnvaras izbeidzas uz likuma pamata un domei nav jāpieņem atsevišķs lēmums par deputātu pilnvaru izbeigšanos.
Opozīcijas deputāts Juris Jerums iepriekš skaidroja, ka AT Senāts 18.jūnija sēdē ir pieņēmis lēmumu atstāt negrozītu Rīgas rajona tiesas 2011.gada 28.novembra lēmumu, ar kuru Adats atzīts par vainīgu dokumentu viltošanā. Vienlaicīgi sadaļā par soda apmēru Senāts ir nosūtījis minēto lietu Rīgas apgabaltiesai. Neraugoties uz to, no AT saņemtā informācija liecina, ka spriedums ir stājies spēkā, apgalvoja Jerums.
Adats 2013.gada 20.jūnijā tika ievēlēts par Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Varika vietnieku. Adata kandidatūru izvirzīja jaunievēlētais domes priekšsēdētājs Variks, neraugoties uz opozīcijas deputātu sniegto informāciju par AT Senāta 18.jūnija lēmumu, kas bija publiskots AT mājaslapā, skaidroja Jerums.
Kā ziņots, bijušajam Baložu pilsētas domes vadītājam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 327.panta 1.daļas – par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona.
Kriminālprocess par domes amatpersonas un darbinieces pretlikumīgajām darbībām tika sākts 2008.gada februārī, bet pēc gadu ilgas izmeklēšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2009.gada februārī lietas materiālus nodeva prokuratūrai.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada janvārī Baložu pilsētas domes priekšsēdētājs ar domes darbinieces atbalstu ir viltojis ierakstu domes sēdes protokolā par balsošanas rezultātiem jautājumā par darba samaksas nolikumu.
Izvērtējot pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos pierādījumus, secināts, ka pašvaldības vadītāja parakstītais domes sēdes protokols ir viltots – tajā norādīts, ka lēmums nav pieņemts, “pret” balsojot diviem un “par” tikai trīs deputātiem, bet diviem nepiedaloties, tostarp pašvaldības vadītājam.
