Publicitātes foto

Doma dārza kinovakarā – trauksmainie 80. un 90. gadi 1

Ceturtdien, 2. augustā, Doma dārzā notiks šīs vasaras pēdējais brīvdabas kinoseanss no četru pasākumu cikla “Tā ir dzīve, tas ir kino”, kurā skatītājiem būs iespēja atgriezties pavisam nesenā pagātnē, skatoties pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu kinohronikas un klausoties laikmeta aktīvas dalībnieces Sarmītes Ēlertes ievadlekciju, informē Nacionālais kino centrs.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Kāda būs Ukraina 5-10 gadus pēc kara? Zelenskis aicina nefantazēt, bet divas lietas viņš apsola
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Pēdējie 20 gadi XX gadsimtā ir pilnīgi neticamu pārvērtību laiks Latvijas mūžā – tie sākas šķietami bezcerīgā padomju realitātes līdzenumā, bet 80. gadu vidū vēsture atkal met kūleni, pārmaiņas vairs nav apturamas un Latvija dodas ceļā uz neatkarīgas valsts atjaunošanu, entuziastiem izvirzot saukli, kas likts šī seansa nosaukumā – “Kaut pastalās, bet brīvi!”.

Padomjlaiku fonu iezīmē bēdīgi putekļainie, lai gan tolaik vēl pavisam jaunie Rīgas guļamrajoni, žiguļi un Ikarus autobusi centra ielās, vissavienības mēroga pretalkohola kampaņa, kas liek vīnu vietā ražot un tirgot limonādi; piedevām šī seansa sākums demonstrē, ka dzīve nenotiek tikai Rīgā – viens kinožurnāls veltīts Valmieras pilsētai, kas 80. gadu sākumā svin 700 gadu jubileju. Un daži apliecinājumi, ka dzīvi veido ne tikai oficiālas frāzes un ražošanas pirmrindnieki, – kinožurnālos parādās arī populārās kultūras sižeti, piemēram, par “estrādes ansambli” REMIX Ulda Marhilēviča vadībā un Raimonda Paula 50. jubileju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Trešā Atmoda Latvijas dzīvē ienāk pamazām un dažādi – ar piemiņas manifestāciju Brāļu kapos pie Mātes Latvijas 1988. gada 25. martā, ar mītiņiem pret metro un robotu rūpnīcu Ziepniekkalnā, arī ar cukura taloniem un konkursu Mis Rīga ’88, kur Gunārs Cilinskis bučo Sintiju Jenerti. Vēl citi pieturpunkti ceļā uz brīvību ir avīze “Atmoda” un barikādes, republikas karoga maiņa un atļaušanās svinēt 18. novembri, Triju Zvaigžņu ordenis un festivāls “Baltica”, un turpat blakus PSRS vadoņu vaska lelles Motormuzejā, avīze “Pilnīgi atklāti”, lambadas kursi un atļaušanās vismaz uz vienu vakaru nodēvēt kinoteātri “Rīga” vecajā vārdā par “Splendid Palace”… Šajā laikā kinožurnāli kļuvuši par operatīvu un elastīgu laikmeta liecinieku, kas daudz straujāk spēj izsekot katrai svaiga gaisa plūsmai, nekā tas izdodas ražošanas inerces apgrūtinātajai filmu veidošanai. 90. gadu vidū kinohronika kā žanrs nomirst dabīgā nāvē, taču paliek sabiedrības vēsturē arī kā iedvesmas avots turpmākai attīstībai, pagātnes un tagadnes pētniecībai.

Pirms seansa ar ievadlekciju uzstāsies Sarmīte Ēlerte, kura šo vēstures posmu pati intensīvi piedzīvojusi un spēj to apgaismot no dažādiem skatupunktiem. 1988. gadā Sarmīte Ēlerte absolvēja Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta Kinokritikas nodaļu, 1992. gadā kļuva par Augstākās Padomes izveidotā neatkarīgā laikraksta Diena galveno redaktori. 1999. gadā Sarmīte Ēlerte tika apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas neatkarības stiprināšanā.

Visos seansos ieeja bez maksas, seansu sākums 22.30.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.