Doma dārzā varēs noskatīties Aspazijas un Raiņa dzejas iedvesmotas animācijas 0
Nacionālā Kino centra un sabiedriskās kustības “Mans Doms” rīkotie kinovakari Doma dārzā turpināsies 16. jūlijā plkst. 22:30 ar Rainim veltītu animācijas seansu, pavēstīja Nacionālā kinocentra vecākā referente Kristīne Matīsa.
Matīsa norāda, ka seanss nav domāts bērniem vien, jo otrajā daļā gan skanēs “Iļģu” mūzika animācijā “Spēlēju dancoju”, gan gaidāma asprātīga provokācija, iesaistot Raini samuraju zobencīņās lentē “Velna Fudzi”.
“Latvijas kino vēsturē ir tikai viens režisors, kas veidojis klasiskas Aspazijas un Raiņa dzejas ekranizācijas animācijā – Roze Stiebra, kura ar nu jau hrestomātisko filmu “Zelta sietiņš” (1975) aizsāka vēlāk tik populāro muzikālo filmu žanru, speciāli lūdzot talantīgiem komponistiem pārvērst dziesmās mākslinieciski augstvērtīgu bērnu dzeju un ilustrējot to ar pazīstamu mākslinieku palīdzību,” stāsta Matīsa.
Filmai “Zelta sietiņš” dziesmas komponējis Imants Kalniņš, Aspazijas dzeju filmā “Sēd uz sliekšņa pasaciņa” (1987) – Zigmars Liepiņš, kurš mūziku īpaši pielāgojis Mirdzas Zīveres balss plašajām iespējām. 90. gados Roze Stiebra izgudroja jaunu animācijas formātu – īsfilmiņas divu minūšu garumā, tieši viena dzejoļa izmērā. Tās tika apkopotas ciklā “Pasaciņas”, un arī šajā ciklā ietilpst pa diviem Raiņa un Aspazijas dzejoļiem.
Seansa otrās daļas filmas veidotas žanrā, ko pieņemts apzīmēt kā “animācija pieaugušajiem”. Vispirms postfolkloras grupas “Iļģi” uzvedumā “Spēlēju dancoju” balstīta pusstundu gara filma ar mākslinieces Helēnas Heinrihsones žilbinoši spilgtajiem tēliem, bet otra pusstunda – režisora Kārļa Vītola veidots izaicinoši provokatīvs un vizuāli izsmalcināts ceļojums uz Japānu, kur Rainis kalpo kā Latvijas kultūras simbols, bet samurajiem tas nepatīk…
Ievadvārdus animācijas filmu seansam teiks literatūrzinātnieks, LKA Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītājs, profesors Raimonds Briedis, viens no erudītākajiem Latvijas kultūras vēstures pārzinātājiem
Programmu “Divi dzejnieki Doma dārzā” veido septiņi brīvdabas kinoseansi līdz pat 13. augustam. Programmā iekļautas trīs pilnmetrāžas spēlfilmas, viena spēles īsfilma, septiņas dokumentālās filmas, astoņas animācijas filmas un 42 minūtes arhīva materiālu no 20. gadsimta 20. gadiem, režisoru spektrs – no Gunāra Pieša, Imanta Krenberga un krievu klasiķa Jūlija Raizmana līdz Rozei Stiebrai, Viesturam Kairišam un Kārlim Vītolam. Katra seansa sākumā īsus ievadvārdus runā kāds erudīts, Raiņa un Aspazijas dzīvē un darbībā iedziļinājies speciālists – turpmāk vēl kinozinātniece Inga Pērkone, režisors Viesturs Kairišs, aktieris un Raiņa lomas tēlotājs Juris Strenga. Ieeja bez maksas.
