Latvijā
Sabiedrība

Skolu latviskošana: inteliģence mudina uz izlēmību, politiķi – nogaida 9

Foto: LETA

Sabiedrībā pazīstami literāti, valodnieki, pedagogi un citi inteliģences pārstāvji parakstījuši atklātu vēstuli, paužot atbalstu pārejai uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā. Publicējam vēstuli, kā arī personu sarakstu, kas to parakstījuši.

Jāpiebilst, ka valdošajā koalīcijā jautājumā par pāreju uz izglītību latviešu valodā pagaidām nav pārliecinoša atbalsta. Kā aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, šajā jautājumā prioritāra būšot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās vadītāja Kārļa Šadurska (V), nevis kādas partijas nostāja. Viņš skaidroja, ka ministram un IZM jāpiedāvā risinājums, kas ir izveidots, stāvot pāri “dažādām kolīzijām un ar vēsu prātu”. “Savukārt kādas partijas piedāvājumi var būt uzspēlēti priekšvēlēšanu laikā,” viņš pauda.

Kā ziņots, 6. oktobrī Šadurskis paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.Īsi pirms tam NA paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.

Saistītie raksti

Atklātā vēstule
“Pašlaik, pēc 27 nepiedodami nokavētiem neatkarīgās Latvijas gadiem lemjot par to, vai un kādā veidā pāriet uz vienotu izglītības valodu Latvijas skolās, vēlamies paust nepārprotamu atbalstu šim nozīmīgajam pavērsienam – dot iespēju visiem Latvijā dzīvojošajiem un Latvijai piederīgajiem jauniešiem iegūt vidējo izglītību valsts valodā. Neizlocīsimies, neklaigāsim līdzi muļķīgām manipulācijām un iedomātām problēmām. Domāsim un darīsim nešaubīgi: Latvijā – latviešu valodu! Izglītība latviešu valodā arī mazākumtautību skolās Latvijā – situācijai un iespējām atbilstošs, nepieciešams un pašsaprotams lēmums. Tas nozīmē vienā – latviešu – valodā saprasties spējīgu sabiedrību. Daudzveidīga etniskā un kultūras identitāte, daudzveidīga valodu ainava Latvijā ar latviešu valodu kā izglītības un sabiedrības saziņas un saprašanās pamatu – tas ir lēmums, kas visiem nozīmē tikai ieguvumus. Latviešu valoda ir saliedētas sabiedrības stūrakmens.
Līdztekus uzsveram nepieciešamību mērķtiecīgi un nevis formāli, bet faktiski sekmēt latviešu valodas kā izglītības valodas izmantošanu mazākumtautību pirmsskolas, sākumskolas un pamatizglītības iestādēs. Tas ir labvēlīgākais laiks, kad mazākumtautību bērni var ar vismazāko piepūli apgūt savas valsts valodu – latviešu valodu, nodrošinot visvieglāko iekļaušanos turpmākajā izglītības procesā un Latvijas sabiedrībā.”

[yesnopoll background=”#ff9c51″]

Vēstuli parakstījuši:
Gundega Repše, rakstniece
Ruta Štelmahere, dzejniece
Ivars Cinkuss, mūziķis
Māris Bērziņš, rakstnieks
Daina Sirmā, dzejniece
Inguna Cepīte, izdevniecības „Pētergailis” vadītāja
Elīna Apsīte, pedagoģe
Kristīne Ulberga, rakstniece
Līga Paegle, mūziķe
Dace Rukšāne, rakstniece
Normunds Dzintars, valodnieks, skolotājs
Vasilijs Ragačevičs, „Skrivanek Baltic” direktors
Ieva Vizule, pedagoģe
Mārtiņš Mintaurs, vēsturnieks
Iveta Šimkus, dzejniece, skolotāja
Liene Markus-Narvila, valodniece
Jana Egle, dzejniece, prozaiķe
Guntars Vičmanis, ekonomikas jautājumu speciālists, ASV vēstniecība Latvijā
Silga Sviķe, valodniece
Dace Judina-Nīmane, rakstniece, žurnāliste
Arturs Nīmanis, komponists, dizaineris
Ineta Stadgale, valodniece, literāte
Ināra Vičmane. mūzikas skolotāja
Rudīte Kalpiņa, publiciste, redaktore
Lorija Cinkusa, pedagoģe
Jānis Indāns, fotogrāfs, datorgrafiķis
Ieva Numure, tulkotāja
Eva Birzniece, Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja
Jānis Veckrācis, valodnieks

2017. gada 16. oktobrī

LA.lv