×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Rudīte, Everts
Trešdiena, 22. augusts, 2018
24. maijs, 2018
Drukāt

Domāts 240 000 aizbraucēju: Saeima konceptuāli atbalsta Diasporas likumprojektu (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Diasporas likumprojektu, kas sagatavots, lai nodrošinātu iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem stiprināt savu latvisko identitāti, valstspiederības sajūtu un veidot aktīvu un abpusēju sadarbību ar Latviju.

Debatēs deputāts Atis Lejiņš (V) uzsvēra, ka tas ir ļoti svarīgs likumprojekts, kas attieksies uz 240 000 cilvēku, kas savu izcelsmi saista Latviju. Parlamentārietis Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) norādīja, ka likumprojekts neparedz priekšrocības jeb privilēģijas diasporas pārstāvjiem. Normatīvajā aktā ir apvienoti visi tie pasākumi, kas jau līdz šim ir veikti – atbalsts dzīvesvietas, darba vietas, bērnu izglītības iegūšanai, kas arī ir galvenie faktori, lai cilvēki atgrieztos mājās, pauda politiķis.

Deputāts Igors Pimenovs (S) norādīja, ka ir izveidots labi strukturēts dokuments, kam varēs sekot praktiska rīcība. Reizē likumprojektā esot iestrādāts vienpusīga pieeja, jo diasporas politika attiecināta tikai uz latviešu kultūru, tradīcijām un valodu, nepieminot Latvijas mazākumtautībām piederīgos, kritiski šo situāciju novērtēja Pimenovs.

Parlamentārietis Artuss Kamiņš (KPV LV) akcentēja, ka šāds likums bija vajadzīgs jau pirms desmit gadiem, jo sen esot vajadzējis parūpēties par no valsts aizbraukušajiem cilvēkiem. Politiķis akcentēja, ka valstī ir izveidojies “milzīgs problēmu katls” un jābūt valstiskai gribai situācijas sakārtošanai, lai cilvēkiem būtu drošība, ka “būs darbs pēc mēneša, ka viņam būs alga, ka viņam būs, ko ēst, ka viņi varēs pabarot un apģērbt savus bērnus”.

Kā norāda par likuma projekta izstrādi atbildīgās Ārlietu komisijas darba grupas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK), ārzemēs dzīvojošie latvieši, kas veido Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū proporcionāli iedzīvotāju skaitam vienu no lielākajām diasporām Eiropā, ir neatņemama Latvijas valsts, kultūras un identitātes daļa.

“Ja līdz šim politiskajā retorikā bieži nācies dzirdēt mūsu diasporu raksturotu kā resursu, tad nu beidzot, līdz ar jaunā Diasporas likumprojekta izstrādi, no valsts puses definēsim diasporu kā patiesu un nemaināmu vērtību,” pauž Kols.

Politiķis norāda, ka Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupai ir izdevies panākt un jaunajā likumprojektānostiprināt, ka sadarbība un atbalsts diasporai ir valsts pienākums, to ieviešot kā jaunu valsts politikas nozari, vienlaikus nosakot kā valsts pienākumu atbalstīt uz diasporu vērstu iniciatīvu un sadarbību īstenošanu.

“Ar Diasporas likumu vēlamies nodrošināt iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem stiprināt savu latvisko identitāti, valstspiederības sajūtu, kā arī veidot efektīvu un abpusēju sadarbību ar Latviju. Jaunais likums nostiprina stratēģisku valsts izvēli sniegt atbalstu latviskās identitātes un valodas uzturēšanai, latviskās izglītības un kultūras pieejamībai,” pauž darba grupas vadītājs.

Pēc struktūras likumprojekts sadalīts četrās daļās. Pirmā daļa ietver vispārīgos noteikumos, kurā definēta likuma jēga un mērķi, kā arī ieviesti Latvijas likumdošanai jauni termini. Jaunie termini – diaspora, remigrācija, remigrants, diasporas politika un diasporas organizācija – ieviesti gan lai veicinātu labāku likuma normu izpratni un harmonizētu pielietoto terminoloģiju, gan arī lai ieviestu praksei un faktiskajai pielietojamībai atbilstošu terminoloģiju. Šajā sadaļā tiek definēta arī likumprojekta būtība – mērķis veidot sistēmisku un sistemātisku ietvaru diasporas atbalsta politikas īstenošanai, lai tādā veidā nodrošinātu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes cilvēkiem iespējas veidot, uzturēt unpaplašināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un remigrācijai.

Diasporas likumprojekta sadaļa sevī ietver diasporas politiku un pārvaldības noteikumus, ar kuriem tiek definēta valsts iestāžu un pašvaldību atbildības diasporas politikas īstenošanā, savukārt trešā daļa atveltīta diasporas atbalsta pasākumiem. Ieguldīts nopietns darbs, lai panāktu, ka likums ietver konkrētu aktivitāšu kopumu, ar kuriem būs iespējams palīdzēt risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas unreglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrācija vai bērnu reģistrēšana bērnudārzam vai skolai, neapliekamā minimuma saglabāšanā un citos jautājumos.

Tāpat noteikti konkrēti pasākumi remigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties. Ceturtā likumprojekta sadaļa apskata finansējuma piešķiršanas jautājumus diasporas atbalsta aktivitātēm.

Darba grupā pie likumprojekta sagatavošanas strādāja aptuveni 30 Saeimas, ministriju, institūciju, diasporasorganizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ceru, ka likumprojektā ir noteikts ne tikai tas, kas tiek sagaidīts no valsts, bet tas uzliek par pienākumu aizbraucējiem pašiem rūpēties par latvijaskās identitātes (t.sk. latviešu valodas mācīšanu saviem bērniem) saglabāšanu.

  2. kādas ārpuseiropas apgūtas reglamentētās profesijas atzīs?? un kas ta palicējiem?

Draugiem Facebook Twitter Google+