Dombrava: Repatriācijas fonds būtu jāfinansē no banku peļņas 0
Daļa no banku peļņas nodokļu veidā būtu jānovirza repatriācijas fondam, uzskata nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK valdes loceklis deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).
Jaunizveidotā Īrijas latviešu nacionālā padome ierosinājusi grozījumus Repatriācijas likumā, lai veicinātu neatkarības gados aizbraukušo valsts iedzīvotāju atgriešanos, piemērojot likuma normas, tajā skaitā sniedzot arī materiālus pabalstus.
Dombrava paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda, ka aizbraucēju atgriešanai būs nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, bet “nebūtu taisnīgi izmaksas uzvelt uz Latvijā vēl palikušo nodokļu maksātāju pleciem”, tāpēc kā risinājumu viņš piedāvā “pieprasīt samaksu no tiem, kas krīzi izraisīja un no tās izgāja kā lielākie ieguvēji – bankām”.
Valstij, veidojot repatriācijas fondu, jānosaka, ka daļa no banku peļņas nodokļu veidā novirzāma kredītņēmēju saistību atmaksai un darba meklējumos ārvalstīs aizbraukušo latviešu atgriešanai dzimtenē. Ja kāda banka iebildīs pret šādu solidāru soli, tad būs skaidrs, ka šīs bankas darbība ir bezatbildīga un tai ilgtermiņā neinteresē tās klientu labklājība.
Pēc deputāta domām, krīzes sākumposmā valdībai esot bijusi iespēja panākt, lai bankas “norakstītu” daļu no mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem, pretī solot valsts atbalstu krīzes pārvarēšanā, bet tas nenotika.
Dombrava piebilst, ka, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisija prognozes, banku peļņa šogad pārsniegs 100 miljonus latu, savukārt Latvijas Banka aprēķinājusi, ka ārzemēs dzīvojošie un strādājošie latvieši pērn uz mājām caur bankām pārskaitījuši 350 miljonus latu. Un liela daļa no šīs naudas ir parādu un procentu apmaksa bankām. Pirms gada publiskotā aptauja rāda, ka 60% no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kam ir kredīts, to atmaksā Latvijā esošajām bankām, piebilst politiķis.
Deputāts uzsver, ka “tieši kredītu devēji bija tie, kas jebkuram iedzīvotājam piedāvāja ņemt kredītu, neizvērtējot iespējas tos atmaksāt”, tāpat nepieredzējušiem kredītņēmējiem neesot izskaidrots, ka banka var pārvērtēt īpašumu, mainīt kredīta maksājumu noteikumus, atsavinot ieķīlāto īpašumu, un pat tad ar ķīlu vien var nepietikt.
Lai latvieši atgrieztos Latvijā, jāstimulē arī darbavietu veidošanās, lai Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem, kuri atgriežas no ārzemēm, būtu, kur strādāt, akcentē Dombrava. Tomēr ir bažas, ka ekonomikas ministra vēlmei atgriezt no emigrācijas vismaz 100 000 latviešu, kāju priekšā var pielikt Finanšu ministrija, vienā brīdī paziņojot, ka tam nav līdzekļu, sacīja nacionālās apvienības pārstāvis, piebilstot, ka risinājums būtu, ja daļa no banku peļņas nodokļu veidā būtu jānovirza repatriācijas fondam.
