Foto – LETA
Foto – LETA
Jānis Dombrava

Dombrava: Skumji, ka prezidents pakļāvies miljonāru interesēm 3

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK negatīvi vērtē “ofšorus” ierobežojošo grozījumu virzības bremzēšanu un frakcijas sēdē spriedīs, kā rīkoties tālāk, aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Vērtējot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā VL-TB/LNNK rosinātos grozījumus par liegumu “ofšoriem” piedalīties iepirkumos, Dombrava norādīja, ka ir ļoti skumji, ka prezidents pakļāvies to daudzo miljonāru interesēm, kuri darbojas, izmantojot ofšorus.

Saistībā ar Vējoņa atbalstu grozījumu mērķim, VL-TB/LNNK politiķis retoriski vaicāja, ka, ja jau Valsts prezidents ir tik ļoti pret “ofšoriem”, tad kāpēc viņš vairāku gadu laikā neesot nācis klajā ar iniciatīvu to ierobežošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dombrava atsaucās uz sava partijas biedra, Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles (VL-TB/LNNK) pausto, ka, ja arī šo izmaiņu dēļ Eiropas Savienība (ES) nolemtu sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju par to, ka vēlamies uzlabot savu iepirkumu sistēmu, tas būtu labs precedents visas Eiropas mērogā.

Pacīnoties par savu taisnību ES tiesā, Latvija var uzvarēt un nesaņemt sodu, akcentēja VL-TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks. Dombrava atgādināja, ka iepriekš, veicot grozījumus regulējumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, arī izskanēja iespēja par pārkāpuma procedūru, bet, neskatoties uz to, izmaiņas tikai pieņemtas.

Tāpēc politiķis neizprot Vējoņa vai viņa juristu rīcību un akcentē, ka Valsts prezidents savu noraidošo attieksmi pret “ofšoriem” var apliecināt, izsludinot Saeimā pieņemtos grozījumus.

Kā ziņots, Vējonis nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties “ofšoriem”, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Valsts prezidents norāda, ka atbalsta grozījumu mērķi, taču apstiprināto izmaiņu redakcija radot risku, ka valsts budžets var ciest zaudējumus pretrunu ar ES regulējumu dēļ.

Vējonis uzsver, ka jau septīto reizi Saeimā atgriež likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs, norādīja Valsts prezidents.

Reklāma
Reklāma

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem.

Vējonis arī vērš uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Valsts prezidents atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicina pievērst uzmanību spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam. Publiskie līdzekļi un publiskais finansējums var tikt piešķirts tikai tādām personām, kas nomaksājušas nodokļus un izpildījušas savas saistības pret valsti. Tā ir pašsaprotama un loģiska prasība, kas ir noteikta likumā un ir spēkā jau daudzus gadus.

Jau ziņots, ka Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem tiek aizliegts publiskajos iepirkumos piedalīties zemu nodokļu valstī reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas frakcija.