Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. marts, 2013
Drukāt

Dombrovska koalīcijā pieaug nesaskaņas

Foto-LETAFoto-LETA

Premjeram Valdim Dombrovskim (attēlā) nākamnedēļ paiet četri gadi Ministru prezidenta postenī, kas ir Latvijas atjaunotās neatkarības laika rekords, taču koalīcijā arvien pieaug nesaskaņas, 10.martā ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Raidījums norāda, ka Dombrovskis stingri turējies pie solītā – savest kārtībā valsts finanses – un tagad šajā jomā cer sasniegt augstāko pilotāžu – Latvijas uzņemšanu eiro zonā. Bet izskatās, kamēr Dombrovskis tēmē uz augstiem mērķiem, viņa partijas biedri un koalīcijas partneri cīkstās par ietekmes pārdali tepat varas koridoros.

Nesenais Saeimas balsojums par jauno satiksmes ministru bija viens no kārtējiem simptomiem, cik sliktas un arvien sliktākas kļūst attiecības starp partneriem Dombrovska valdībā. Tas noved pie secinājuma, ka valdošā koalīcija turas kopā tikai tāpēc, ka nav iespējams izveidot labāku.

“Skaidrs, ka ir jāstrādā pie tā, lai situāciju stabilizētu, jo tās attiecības ir pietiekami saspringtas jau samērā ilgu laiku, tajā pašā laikā visas koalīcijas partijas ir apņēmušās, arī paudušas gatavību turpināt darbu, strādāt līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, bet tas, protams, nozīmē, ka ir nedaudz jāpārskata saskarsmes kultūra, ja tā varētu izteikties,” atzinis Dombrovskis.

Raidījums norāda, ka var piekrist, ka partneru sadzīve nav rožu lauks ne tikai Dombrovska, arī citās valdošajās koalīcijās un arī ne tikai Latvijas valdībās vien. Amatu un ietekmes dalīšana bieži atgādina nīgru kopgalda dalībnieku ķildas.

“Vienotības” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sacīja: “Tāds ļoti līdzīgs tas stāsts – kuram pusdienās tiek gardākais kumosiņš no tā vistas cepeša – vai kājiņa vai spārniņš, vai krūtiņa. Bet es tomēr gribētu teikt, ka ir katram jāatceras, ka pirms tu sāc kaut ko prasīt no cita vai kritizēt citu, vajag paskatīties uz sevi – tas ir viens. Un otrs – tomēr atcerēties, kāpēc mūs ir ievēlējuši un kāpēc mēs esam izveidojuši šo valdību – lai mēs kopā strādātu.”

Taču izskatās pēc kā cita – ja koalīcijas strīdnieki sākumā tikai drusku pagrūstījās, vēlāk jau plēsa traukus, bet to, kas notika, satiksmes ministru Anriju Matīsu apstiprinot, jau var nosaukt par īstu kautiņu. Tajā kārtīgu zilumu dabūja nacionāļi. Viņu iebildumi par koalīcijas līguma pārkāpšanu tika vienkārši ignorēti, likvidējot tos ar masīvu opozīcijas balsu piesaisti no “Saskaņas centra” un zaļajiem zemniekiem. Radies iespaids, ka Dombrovskis situāciju pat nekontrolējis.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka pašreizējā satiksmes ministra izraudzīšanā un arī tajā formā, kā tika ministrs ievēlēts, “Vienotības” reālie pārstāvji un darītāji bija pavisam citi, nevis Dombrovskis.

“Nekā personīga” norāda, ka par to, ka premjera partijai īsti nav pārliecinošas vadības un līdz ar to nav arī skaidri saprotamas politikas, liecina dažādie varas centri “Vienotības” iekšpusē, kam ir pretēji uzskati valsts attīstībai principiāli svarīgās lietās, piemēram, vai atbalstīt vai bremzēt izglītības reformu, saglabāt vai ne Krievijas “Gazprom” monopolu.

Un tas, ko grib premjers Dombrovskis, bieži nav tas, ko grib frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Tas, ko grib oficiālā partijas līdere Solvita Āboltiņa, nesakrīt ar to, ko grib Ina Druviete un profesoru grupa. Vienā gadījumā tas izraisa politisku jucekli, citā – stagnāciju, klāstīja “Nekā personīga”, piebilstot, ka gandrīz bez vadības ir arī otrs lielākais valdības partneris – Reformu partija, kas tās līdera Valda Zatlera slimības dēļ vienkārši dreifē, paļaujoties uz katra biedra individuālajām spējām pārciest reitinga zudumu. Savukārt nacionāļi pa to laiku kaļ plānus, kā tikt pie papildu ietekmes valdībā.

“Valdība, ja tā godīgi, nav pieņēmusi nevienu fundamentāli izšķirošu lēmumu, un tādā ziņā es kaut kādā mērā raugos uz šo valdību kā uz izniekotu iespēju valdību,” raidījumam teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (Reformu partija).

Reformu partijas birojā raidījumam nosauca vismaz 10 būtisku projektu dažādās jomās, kas nekust no vietas – Ekonomikas ministrija atzīst, ka valsts kapitāldaļu pārvaldības reformēšanā visvairāk iebilžu ir tieši “Vienotības” pārvaldītajai Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai.

Arī Nacionālā apvienība raidījumam pastāstīja, ka ir saraksts ar 14 noraidītiem, viņuprāt, būtiskākajiem priekšlikumiem. Turpretim visapmierinātākie ar savu ieceru īstenošanu Saeimā un valdībā ir Klāva Olšteina deputātu grupa un pati “Vienotība”. Ja neskaita valsts kontroliera vēlēšanas, kur “Vienotības” kandidāte zaudēja, gandrīz visu pārējo izdevies īstenot. Bet partneru iecerēs tik daudz atbiruma esot tādēļ, ka viņi vai nu piedāvājot tik marginālas idejas kā nacionāļi par leģionāru oficiālu pieminēšanu 16.martā, vai arī tik kontroversālas, ka saniknojot sabiedrību.

Āboltiņa sacīja: “Jebkuram politiķim ir jāatceras tas, ka, ja tu nāc ar iniciatīvu, tev jābūt pārliecinātam, ka tu to esi saskaņojis ar tiem, uz ko tas attiecas, un ka tev tai būs atbalsts, un nevar nākt ar iniciatīvu, kura rada protestus, kura var izvest pat cilvēkus ielās.” Uz raidījuma jautājumu par konkrētiem piemēriem Āboltiņa atbildēja, ka tā esot izglītības reforma.

Tikmēr vispārējā nepatika ar lietu stāvokli koalīcijas iekšpusē aug un ir radījusi vismaz trīs varbūtējos scenārijus turpmākajiem pārkārtojumiem valdībā, uzskata “Nekā personīga”. Pirmais no tiem ir pārdalīt ministru vietas atbilstoši pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. To atbalsta nacionāļi un arī olšteinieši. Tas nozīmētu, ja, piemēram, reformisti, kā to prognozē aptaujas, vēlēšanās Rīgā izgāžas vai saņem minimālu atbalstu, tad viņiem tiek samazināts ministru vietu skaits valdībā.

“Tātad, ja kāds nebauda sabiedrības uzticību, vai viņam ir morālas tiesības uz tik lielām ambīcijām? Jo, nenoliedzami, tā gan ir, protams, mūsu politiskā interpretācija, bet mūsu skatījumā tas, ko pašlaik dara Reformu partija, nesakrīt ar to, uz ko cerēja Reformu partijas vēlētāji,” pauda Dzintars.

Raidījums prognozē, ka šis scenārijs dotu nacionāļiem vairākus labumus – iespēju tikt vaļā no savas nepopulārās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes, tā vietā iegūstot daudz lielāku ietekmi, pārņemot varu, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā. Reformistiem tas nozīmētu vēl vienu fiasko. Viņu izpratnē – partneri būtu nolaupījuši iesāktā darba augļus, vēl pirms tie gatavi.

Otrs scenārijs, pēc raidījuma veidotāju uzskata, – Reformu partijas ministri vairs neiztur un paši atkāpjas, jūtot, ka nespēj virzīt uz priekšu iesākto. Tāda iespēja tiek saistīta ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, kurš jau pametis Reformu partijas valdi un esot tik vīlies politikā, ka varot atstāt arī ministra vietu.

Sprūdžs to noliedz: “Negrasos pakļauties politiskajām spēlēm – šis nav brīdis, kad būtu jāapstājas. Gluži pretēji – milzīgais spiediens, kas tiek vērsts pret mani personīgi, manu komandu un Reformu partiju kopumā, liecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa, risinot gadiem nerisinātus un sasāpējušus jautājumus, kuriem līdz šim trūcis politiskās gribas, godaprāta un sirdsapziņas.”

Otrs, par kura aiziešanu no amata spriež, ir izglītības un zinātnes ministrs Ķīlis, kurš pats atzīst, ka skaidrība par to būšot tuvāko pāris mēnešu laikā. Ja ministrs redzēšot, ka partneri neļauj profesionāli veikt augstskolu akreditāciju, jautājumus par izmaiņām zinātnes finansēs, pedagogu atalgojuma sistēmā un augstskolu pārvaldē, tad viņš neredzot jēgu turpināt palikt amatā tikai krēsla dēļ vien.

“Nu jūs gribētu kaut kā tā? Kopā ar tādiem cilvēkiem valdībā? Kaut kāda tāda muļķošanās! Kas tas tāds ir? Nu, taču ir labākas nodarbes pasaulē – fondus dibināt, es nezinu, grāmatas rakstīt, mācīt kaut vai studentus,” teica Ķīlis.

Viņš gan raidījumam pieļāva, ka pirms tam varētu izmantot vēl kādu citu iespēju, lai piespiestu partnerus pieņemt reformistu projektus, piemēram, ka Ķīlis un pārējie četri Reformu partijas ministri protestētu, bloķējot valdības darbu ar kvoruma noraušanu sēdēs.

“Nekā personīga” atzīst, ka ir vēl arī trešais scenārijs – valdība krīt. Pagaidām gan neviens, arī pārmaiņām it kā visnobriedušākie nacionāļi, negrib pieteikties nepateicīgajai gāzēja lomai. Scenārijs varētu būt iespējams drīzāk tikai pēc pašvaldību vēlēšanām. Tad Saeimā varētu notikt izmaiņas frakciju ietekmīgumā, ja, rezultātu sarūgtināta, daļa pamet reformistus un olšteinieši izlemj, ar kuru partiju saistīt savu nākotni.

Pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Klāvs Olšteins raidījumam sacīja: “Mēs arī objektīvi skatāmies, ka mums ir jāizvēlas tas ceļš, uz kuru pusi mēs ejam. Un, protams, tās sarunas būs jāsāk. Bet mēs negribētu tās sarunas tā nopietni sākt pirms pašvaldību vēlēšanām. Kāpēc? Tāpēc, ka tā situācija ir ļoti politiski nokaitēta. Katra no pusēm ļoti, kā lai saka, skatās uz saviem konkurentiem, uz politisko procesu saasināti, un es domāju, ka tas var nenest labāko rezultātu.”

Nobeigumā “Nekā personīga” vēstīja, ka jebkurā gadījumā, ja īstenosies jaunas valdības veidošanas scenārijs, un neatkarīgi no tā, vai “Vienotība” atkal piedāvās savu līdzšinējo premjeru Dombrovski vai varbūt kādu jaunu, piemēram, Ilzi Viņķeli, jau tagad no aizkulišu sarunām esot pilnīgi skaidrs, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš noteikti uzstās uz prasību, lai, veidojot jaunu koalīciju, tajā obligāti tiktu iesaistīta arī Zaļo un zemnieku savienība, kas sava oligarha Aivara Lemberga dēļ līdz šim bija sodīta ar atstāšanu opozīcijā. Un tas koalīcijas racionālākajiem prātiem liekot domāt, ka saprātīgāk atstāt visu, kā ir, samierinoties labāk ar jau zināmām problēmām šīs pašas valdības sastāvā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+