Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar kundzi Āriju Dombrovsku.
Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar kundzi Āriju Dombrovsku.
Foto-LETA

Dombrovska sieva ik mēnesi maksā nepilnus 40 000 eiro kredītu 26

Ekspremjera Valda Dombrovska (V) sievai Ārijai Dombrovskai un viņa bijušās padomnieces vīram Indulim Bukanam piederošajai firmai “Land Development” par rindu māju celtniecībai ņemto kredītu ik mēnesi bankai jāmaksā nepilni 40 000 eiro, liecina aprēķini, pamatojoties uz telekompānijas TV3 raidījuma “Nekā personīga” iegūto informāciju.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Dombrovskis raidījumam pastāstījis, ka firma kredītu savulaik ņēmusi ar procentu likmi, kas atbilst sešu mēnešu “Euribor” likmei plus 2,5%. Tātad kopējā kredīta procentu likme ir ap 6,5%, kas nozīmē, ka uzņēmuma ņemtā kredīta procenti neatšķiras no tiem, uz kuriem pirmskrīzes laikā varēja pretendēt arī citi, secinājis raidījums.

Vadoties no tā, ka “Land Development” līdz 2017.gada martam vēl jāatmaksā bankai aptuveni 1,3 miljoni eiro, aprēķināms, ka uzņēmuma ņemtā kredīta mēneša maksājums ir gandrīz 40 000 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis pārbaudi par Dombrovska iespējamu interešu konfliktu, savulaik valdībā lemjot par “Hipotēku bankas” kredītportfeļa pārdošanu, rakstīja “Diena”.

Pārbaude sākta pēc portāla “pietiek.com” publikācijām, kurās izteiktas aizdomas par negodīgu shēmu, kā Dombrovska sievas uzņēmuma saistības no “Hipotēku bankas” nonākušas “Rietumu bankā”. Ekspremjera sievai un viņa bijušās padomnieces vīram pieder firma “Land Development”, kas cēla rindu mājas Stopiņu pagastā. Krīzes laikā projekts izrādījies neveiksmīgs, un uzņēmums iestidzis parādos pret valstij piederošo “Hipotēku banku”.

Kad valdība lēmusi par “Hipotēku bankas” reorganizāciju, atšķirībā no citiem kredītiem “Land Development” saistības nonākušas “Rietumu bankā”. Lai arī kredītsaistības nav atlaistas, portāls apgalvojis, ka ekspremjera bijušo padomnieci Sandru Bukani ar “Rietumu banku” saistot senas partnerattiecības, un banka esot “guvusi iespēju paklusām piedot ģimenei būtisku tās parādu daļu”.

Lēmumu par “Hipotēku bankas” kredītportfeļa paketes – nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegtajiem kredītiem – nodalīšanu un pārdošanu “Rietumu bankai” pieņēma Ministru kabinets (MK). Valsts kancelejas preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota skaidrojusi, ka tas darīts, balstoties uz nozares ministra un piesaistīto konsultantu SIA “Superia” ieteikumu. “Tajā skaitā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par to, ka, balstoties uz Finanšu ministrijas un konsultanta ieteikumu, valsts interesēs “Hipotēku un zemes bankas” komercdaļa būtu sadalāma tieši šādās paketēs ar šādu saturu. Informatīvajā ziņojumā bija iekļauta aprakstošā, skaidrojošā un pamatojošā informācija par ministrijas un konsultanta ieteikto tālākās rīcības variantu, kas savukārt lēmuma formātā tika iekļauts Ministru kabineta protokollēmumā,” teikusi Znotiņa-Znota. Lēmums tika pieņemts bez balsojuma, jo neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem neiebilda.

Reklāma
Reklāma

Aicināts komentēt iespējamo atkarību no “Rietumu bankas”, Dombrovskis uzsvēris, ka šādam apgalvojumam nav pamata. “Kredītu ņemšana uzņēmējdarbībai ir vispārpieņemta prakse, turklāt nav pamata apšaubīt minētā uzņēmuma maksātspēju. Varat arī pavērtēt, cik daudzām amatpersonām, to ģimenes locekļiem vai arī tiem piederošiem uzņēmumiem ir kredīti – vai tāpēc ir pamats apgalvot, ka visas šīs amatpersonas ir ietekmējamā stāvoklī, tiešā atkarībā vai tamlīdzīgi?” sacījis politiķis.

Dombrovskis neuzskata, ka jebkurš kredītņēmējs ir automātiski saistīts ar attiecīgo banku. Arī lēmumus par termiņuzturēšanās atļaujām tas neietekmējot: “Norma par termiņuzturēšanās atļaujām 2010.gadā tika ierosināta nevis valdībā, bet Saeimā. Saeimas vairākums šo Aināra Šlesera ierosinājumu atbalstīja, kaut gan “Jaunais laiks” balsoja pret. Kopš tā laika šis jautājums ir politiski daudz diskutēts un pēdējās izmaiņas Imigrācijas likumā tika pieņemtas šomēnes, paredzot palielināt minimālo darījuma summu, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, kā arī nosakot obligātas iemaksas ekonomiskās attīstības fondā. Par šīm izmaiņām vienojās visas valdību veidojošās partijas, ieskaitot Nacionālo apvienību, kas visaktīvāk diskutējusi par termiņuzturēšanās atļaujām. Šīs izmaiņas arī kā Saeimas deputāts esmu atbalstījis.”