Dombrovska trešās 100 dienas 0
“Iepriekšējo divu valdību galvenais uzdevums bija krīzes pārvarēšana un finanšu stabilizēšana, bet tagad galvenais uzsvars jāliek uz stabilu ekonomisko attīstību,” par savas valdības pirmajām 100 dienām, kas aprit 1. februārī, atskaitījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Šī ir jau trešā Dombrovska valdība pēc kārtas, un viņš premjera amatā ir kopš 2009. gada marta.
Kā pirmo un galveno pašreizējās koalīcijas sasniegumu V. Dombrovskis minēja starptautiskās aizdevuma programmas pabeigšanu. Turklāt šis mērķis esot sasniegts, izmantojot tikai daļu no Latvijai pieejamā finansējuma (4,5 miljardus eiro no 7,5 miljardiem).
“Pēdējo trīs gadu laikā jūtami mainījies gan vietējo, gan starptautisko ekspertu tonis, vērtējot situāciju Latvijā. Piemēram, ekonomists Pols Krugmans 2009. gadā Latviju sauca par jauno Argentīnu, bet šogad atzina, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas atguvusi starptautisko finanšu tirgu uzticību,” gandarīti secināja V. Dombrovskis. Vienlaikus premjers vērsa uzmanību, ka aizdevuma atmaksa esot jāsāk jau šogad, bet vislielākās summas jāatmaksā 2014. un 2015. gadā. Tādēļ esot būtiski noturēt stabilu ekonomisko situāciju, lai šos parādus varētu pārfinansēt par salīdzinoši zemām likmēm.
Kā vēl vienu valdības sasniegumu premjers minēja gadiem ilgi tapušo Fiskālās disciplīnas likumu, kas beidzot nokļuvis līdz Saeimai un jau apstiprināts pirmajā lasījumā.
Premjers atzina, ka vairāki jautājumi būtu varējuši virzīties ātrāk, piemēram, ēnu ekonomikas apkarošana, kur vēl esot daudz neatrisinātu jautājumu attiecībā uz aplokšņu algām un pievienotās vērtības nodokļa nomaksu. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka arī šajā jomā ir bijuši sasniegumi – beidzot ieviesta “nulles deklarācija” un reversie PVN maksājumi būvniekiem.
Pašreizējo koalīciju viņš novērtēja kā stabilu. “Pirmā pieredze ir pozitīva. Pietiekami sekmīgi un konstruktīvi risinājām jautājumus saistībā ar budžeta pieņemšanu. Ministri aktīvi nāk ar jaunām reformām un jauniem piedāvājumiem,” teica V. Dombrovskis un pauda pārliecību, ka šai koalīcijai izdosies nostrādāt līdz 11. Saeimas pilnvaru beigām. Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (ZRP), labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”) un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) pašreizējās koalīcijas savstarpējās attiecības vērtēja kā lietišķas un profesionālas.
“Latvijas faktu” jaunākā aptauja rāda, ka sabiedrības acīs pozitīvs reitings ir tikai aizsardzības ministram Artim Pabrikam, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un tieslietu ministram Gaidim Bērziņam. Pārējo ministru, tostarp arī premjera Dombrovska, vērtējums ir ar mīnusa zīmi. Ministru prezidents gan par to īpaši neuztraucoties: “Skaidrs, ka valdībai nākas strādāt un pieņemt arī nepopulārus lēmumus.”
Uzziņa Pirmo 100 dienu veikums Aizsardzības jomā: izstrādāts Valsts aizsardzības un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns; atjaunota zemessardzes un Valsts policijas sadarbība.
Reklāma
Ārlietu jomā: sagatavots ziņojums Saeimas ārpolitikas debatēm; notiek gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES padomē (1. februārī darbu sāks sagatavošanās sekretariāts). Ekonomikas jomā: izstrādātas industriālās politikas vadlīnijas; sabiedriskajai apspriešanai nodota “Latvijas enerģētikas stratēģija 2030”. Finanšu jomā: sagatavots un apstiprināts 2012. gada budžets; slēgta starptautiskā aizdevuma programma; ieviesta sākumdeklarēšanās. Iekšlietu jomā: iekšlietu dienestu pārvaldes centralizācijas pilotprojekts Kurzemē; izstrādāta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu izsekošanas un atgūšanas dienesta koncepcija. Izglītības jomā: sāktas plašas diskusijas par nepieciešamajām pārmaiņām izglītības sistēmā; izstrādāti profesionālās izglītības iestāžu priekšatlases kritēriji; plānota ministrijas reorganizācija. Kultūras jomā: sākta XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku un Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu finansēšana; parakstīts jauns līgums ar LNO direktoru Andreju Žagaru; atbalstīti NVO projekti sabiedrības integrācijas veicināšanai. Labklājības jomā: sākta nodarbinātības politikas pilnveidošana; sociālās aizsardzības sistēmas stabilizēšanai tiek plānots paaugstināt pensionēšanās vecumu. Satiksmes jomā: “Air Baltic” stabilizēšana un pārņemšana valsts īpašumā; plānots apjomīgs lidostas “Rīga” atjaunošanas projekts par 67 miljoniem latu; plānots ierīkot optisko internetu lauku rajonos. Tieslietu jomā: sākta kriminālsodu sistēmas reforma; sagatavoti likumu grozījumi, kas ļaus ātrāk izslēgt no komerctiesiskās vides ekonomiski neaktīvos komersantus; plānots ieviest dubultpilsonību. Veselības jomā: palielināts finansējums hroniski slimo pacientu medicīniskajai aprūpei mājās; sākta sabiedrības informēšanas kampaņa, lai samazinātu nepamatotu neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitu; mainīta medikamentu kompensēšanas un apmaksas kārtība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomā: izstrādātas reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020. gadam; sagatavots Vietējo pašvaldību referendumu likums. Zemkopības jomā: panākta iespēja ātrāk izmaksāt lauksaimniekiem ES vienotā platībmaksājuma avansa maksājumu; Baltijas valstu lauksaimniecības ministri parakstījuši deklarāciju par vienotu nostāju prasībā par godīgiem tiešajiem maksājumiem. |
