Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. jūnijs, 2014
Drukāt

Plānoju būt ciešā sasaistē ar Latviju. Saruna ar Valdi Dombrovski (29)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) saņēma visvairāk plusiņu (148 056), bet šobrīd valdība jau izvirzījusi viņu Eiropas komisāra amatam. Viņš ir ceļa jūtīs, bet kas notiks ar viņa pārstāvēto partiju? Ar Valdi Dombrovski sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

V. Krustiņš: – Jūs dodaties uz Eiropu, partija paliek un sola, ka turpinās “Dombrovska kursu”. Ko tas nozīmē?


V. Dombrovskis: – Manuprāt, valdības vadītāja Laimdota Straujuma ļoti sekmīgi sākusi darbu, turpinot daudzus iepriekš iesāktos darbus. Uzsvars ir un būs uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Tie ir būtiskākie jautājumi, kas šobrīd Latvijā jārisina. Protams, svarīgi ir noturēt arī finansiālo stabilitāti, jo spiediens uz budžetu ir ļoti liels, īpaši pirmsvēlēšanu gaisotnē. Mēs jau vienreiz pārliecinājāmies, kas notiek, ja mēģina dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Es ceru, ka partijām pietiks atbildības šāda veida “eksperimentus” neatkārtot.

– Jūs teicāt, ka Straujumas kundze veiksmīgi uzsākusi darbu. Vai jūs domājat, ka viņa to varētu turpināt arī pēc 12. Saeimas vēlēšanām?


– Tas šobrīd ļoti nopietni tiek apsvērts. “Vienotība” ir sākusi gatavošanos Saeimas vēlēšanām, un jautājums par nākamo Ministru prezidenta kandidātu ir darbakārtībā. Laimdota Straujuma ir ļoti nopietna, lai neteiktu galvenā, kandidāte šim amatam.

– Kārlis Šadurskis nesen intervijā “LA” izteicās, ka viņš arī piekristu, ja partija viņam piedāvātu. Un “Vienotībai” pēc atgriešanās no Briseles gatavojas pievienoties An­dris Piebalgs. Kā ar viņu?


– Esmu pārliecināts, ka “Vienotība” varētu piedāvāt vairākus kandidātus atbildīgiem amatiem, taču šobrīd tieši Straujumas kundze tiek vērtēta visnopietnāk.

– Vai, veidojot nākamo valdību, nebūtu svarīgi uzklausīt sabiedrības viedokli? Varbūt tas var atšķirties no partijas. Mēs ik pa laikam dzirdam vārdiņu “stabilitāte”, bet stabilitāte ar laiku var kļūt par stagnāciju. Vai Straujuma to spēs pārvarēt?


– Tāpēc būtiski atzīmēt, ka runa ir nevis vienkārši par stabilitāti, bet par stabilu attīstību. Taču skaidrs, ka Latvijas tālākās ekonomiskās attīstības perspektīvas būs saistītas ar to, kā attīstīsies visa Eiropas Savienība. Akūtā finanšu krīzes fāze ES ir pārvarēta, eirozona atgriežas pie ekonomiskās izaugsmes – pat tādas valstis kā Grieķija. Lai izvairītos no stagnācijas, būs nepieciešams stiprināt konkurētspēju. ES kopumā tā būtu iekšējā tirgus potenciāla pilnīgāka izmantošana, īpaši tādās jomās kā pakalpojumi, enerģētika, vienotais digitālais tirgus. Gan ES, gan Latvijā ļoti nozīmīgs būs atbalsts zinātnei un inovācijām. Mums Latvijā jāveic izglītības reforma, sasaistot izglītības piedāvājumu ar darba tirgus pieprasījumu. Salīdzinājumā ar ES Latvijā kopumā ir relatīvi zems nodokļu slogs, taču joprojām ir pārāk augsti darbaspēka nodokļi mazatalgotajiem darbiniekiem. Pamatā tas attiecas uz neapliekamā minimuma celšanu un atvieglojumiem par apgādībā esošu personu.

– Jūsu ilggadējais tuvākais darbabiedrs valdībā finanšu ministrs Andris Vilks, būdams godīgs cilvēks, “LA” nesen bija publicējis rakstu. Teiksim tā – viņš rosināja runāt atklātu valodu jau pirms vēlēšanām un lika saprast, ka apmierināt visas vajadzības neizdosies, ja nepaaugstinās nodokļus. Par to viņš dabūjis rājienu no partijas vadības…


– Vilka rakstam bija daudz atreferējumu ar skaļiem virsrakstiem, taču ir svarīgi lasīt pirmavotu. Ko rakstīja Vilks? Pirmkārt, tur bija teikts, ka pašreizējais Ministru kabinets nekādas izmaiņas nodokļu politikā nerosinās. Otrkārt, ja nākamā valdība turpinās iesākto kursu, tad būs jāstrādā pie darbaspēka nodokļu samazināšanas – tas, ko es nupat minēju. Treškārt, tas ir brīdinājums par pirmsvēlēšanu populismu – ja parādās ļoti daudz budžeta pieprasījumu, kas nav segti ar reālajām iespējām, tad tas ir ļoti slidens ceļš. Vienmēr jāatceras, ka budžetam ir divas puses – ienākumi un izdevumi, un tās vajadzēs sabalansēt. Protams, papildu ienākumus var dot ekonomikas izaugsme un cīņa ar ēnu ekonomiku, un valdībai būs jāstrādā pie jauna ēnu ekonomikas apkarošanas plāna.

– Vai nevajadzētu uzsvērt arī taupību? Tas valdībai kaut kā piemirsies. Viens piemērs ir Latvijas prezidentūra ES Padomē. Valsts kontroliere “LA” intervijā teica: “Par atklātajiem pārkāpumiem un tendencēm prezidentūras līdzekļu izlietošanā atbildīgajām amatpersonām norādījām jau finanšu revīziju laikā, cerot uz operatīvu rīcību. Tomēr panācām pretēju efektu. Valdībā apstiprinātie prezidentūras budžeta plānošanas un izlietojuma pamatprincipi šā gada maijā tika padarīti mīkstāki un vairāk interpretējami. Piemēram, svītrota prasība, ka izdevumiem jābūt tieši saistītiem ar prezidentūru.” Ko jūs teiksiet? Vai tad te nav iespēja ietaupīt?


– Skaidrs, ka prezidentūras budžets jāuzrauga tikpat cieši kā citi budžeta izdevumi, un es ceru, ka tas tiks darīts. Es jau agrāk ievēroju šo tendenci, ka ministrijas zem prezidentūras budžeta cenšas palikt arī ar šo mērķi tieši nesaistītus izdevumus, un manas valdības laikā nācās šos pieprasījumus diezgan pamatīgi revidēt. Tagad, kad prezidentūra ir tuvāk un kļūst arvien skaidrāks, kā viss notiks, arī paredzamie izdevumi kļūst skaidrāki, tāpēc ir iespējams reaģēt un atrast iespēju ietaupīt. Izmaksas atkarīgas no pasākumiem. Piemēram, ja Rīgā tiks rīkots ES Austrumu partnerības samits, un viss liecina, ka tas te notiks, tad tas būs liela mēroga pasākums, kur būs jāstrādā daudziem dienestiem, un tas nozīmē lielākas izmaksas.

Runājot par taupību, es tomēr gribu atgādināt, ka krīzes laikā mēs štatus sabiedriskajā sektorā samazinājām par apmēram divdesmit procentiem. Tostarp ministriju centrālos aparātus samazinājām apmēram par trešdaļu. Tas ir ļoti nopietni. Ja paskatāmies Centrālās statistikas pārvaldes datus, redzam, ka kopš 2010. gada pavasara, kas bija bezdarba augstākais punkts, ir radīti apmēram 88 tūkstoši jaunu darba vietu, un no tām tikai daži simti ir sabiedriskajā sektorā. Jaunas darba vietas tiek radītas privātajā sektorā, bet sabiedriskā sektora štatu pieaugums tiek nopietni bremzēts.

M. Antonevičs: – Krīzes laika taupības politika kļuva par jūsu “firmas zīmi”. Varbūt vajadzēja to vēlreiz nodemonstrēt ES prezidentūras laikā? Taču jau tagad skaidrs, ka Latvijai šis pasākums izmaksās dārgāk nekā dažām citām dalībvalstīm, piemēram, Grieķijai un Dānijai. Iznāk, ka taupīt var tikai uz savu iedzīvotāju, bet ne Eiropas ierēdņu rēķina?


– ES prezidentūras izmaksu ziņā mēs tomēr esam pie “lētā gala”. Bet taisnība, ka Latvijai nebūs pati lētākā prezidentūra. Iemesls ir esošā valsts pārvaldes kapacitāte. Mēs krīzes laikā būtiski samazinājām štatus, tāpēc tagad nākas pieņemt jaunus darbiniekus īpaši prezidentūras vajadzībām, kas rada papildu izmaksas. Citas valstis vairāk var izmantot jau esošos resursus.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. Neesi vajadzīgs!

  2. laikam domā, ka no attāluma izdosies.

  3. Jācer!

  4. Cerēsim,ka tā arī būs!

  5. Nezinu.Jus te tik gudri vinju lamajiet-bet kads taks to sabalsoja Eiroparlamenta.

  6. Tas,ka šā nežēlīgā eksperimenta rezultātā Latviju ir pametuši 200.000 un turpina joprojām pamest,ka tagad esam mazāk par 2 miljoniem,Dombrovskaprāt nav pat pieminēšanas vērts! “Reaģējot uz Rietumvalstu medijos Latvijas ekonomiskajaiizaugsmei veltītajiem slavas vārdiem,ar pamatīgu kritiku klajā nākuši pazīstamie ASV ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Somerss.Viņi uzsver,ka Latvijas piemērs neder citām Eiropas valstīm un ASV un drīzāk ir uzskatāms par nežēlīgu eksperimentu.” Sk.”Ārvalstu ekonomisti: Latvijas taupība-nežēlīgs eksperiments”,..,2013.gada 7.janvāris.
    Pieļautās kļūdas,prognozējot taupības ietekmi uz Eiropas ekonomikām ir atzinuši pat Starptautiskā valūtas fonda (SVF) galvenie ekonomisti Olivjē Blanšārs un Deniels Leiss,tikai ne Valdis Dombrovskis,kura “Veiksmes stāsts” balstās u šiem kļūdainajiem aprēķiniem.

  7. Labak plano ka atkal apzagt valsti ar otru pusmiljonu eiro . Nav japlāno par Briseli , bet par restoto lodziņu .

  8. Divreiz vairāk ministriju nekā bagātajā Šveicē,tas tiešām ir ļoti nopietni!

  9. “Mēs krīzes laikā būtiski samazinājām štatus,tāpēc tagad nākas pieņemt jaunus darbiniekus īpaši preidentūras vajadzībām,kas rada papildu izmaksas”
    Skat.”Birokrātija nemazinās”,Ilze Šteinfelde,..,29.04.2014.

  10. Dombrovska kurss jāturpina! Atbildēt

    “Valdība otrdien ārkārtas sēdē ar sociālo partneru un Valsts prezidenta Valda Zatlera piedalīšanos vienojās ieviest progresīvo nodokli,samazināt minimālo algu,samazināt neapliekamo minimumu un “apcirpt” sociālo budžetu,pēc sēdes paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).” Sk.”Ieviesīs progresīvo nodokli,samazinās minimālo algu”,Aleksis Zoldners,”Apollo”,redakcija@apollo.lv, Otrdiena,2009.gada 9.jūnijs,14:31

  11. Turpināt Dombrovska kursu,nozīmē viņa pieņemto lēmumu īstenošanu! Piemēram,vēl 2010.gadā solītā progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu!
    “Pieņemtais lēmums ir,ka konceptuāli mēs virzāmies uz progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. To mēs varam ieviest pilnā mērā no nākamā gada”,iepriekš pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis,pavēstot,ka šogad nolemts ieviest”tādu kā hibrīdmodeli”,neapliekamo minimumu samazināt līdz 45latiem un ieviest papildu likmi augstākiem ienākumiem”.
    Skat.”Finanšu ministrija piedāvā četrus variantus progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanai un jau ceturtdien valdība lems par priekšlikumiem,trešdien Latvijas televīzijas raidījumā Kas notiek Latvijā?”,teica finanšu ministrs Einars Repše”.,Kas jauns 10.jūnijs 2009,23:05 BNS.

  12. vainīgais pensionārs>bankas nav vainīgas Atbildēt

    Krāt,pašam pārtiekot no saules enerģijas?

  13. “Jūsu ilggadējais tuvākais darbabiedrs valdībā finanšu ministrs Andris Vilks, būdams godīgs cilvēks..”
    Tiešām godīgs? Varbūt vēl pasludināt par svēto un bezgrēcīgo?
    Ko intervijas autors vispār saprot godīgumu?

  14. Ja valsts parāda skaitli izdala ar valsts iedzīvotāju skaitu,tad redzam,ka Latvijas iedzīvotāji veiksmes stāsta rezultātā ir kļuvuši par parādu vergiem bankām.Parāds visu laiku tieku tiek palielināts,tāpēc valsts pastāvēšana ir apdraudēta un nevienu tas neuztrauc.

  15. Parāds nav brālis.Būtu labi ja viņu kopā ar parādiem pārvietot uz ES.Lai tur ieved savu redzējumu,kā iedzit parādos visu savienību.Tikai žēl , žīdi to neatļaus.

  16. tu jau un ta esi apnicis paliec tur kur esi

  17. Divi premjeri, kurus iespējams salīdzināt: K.Ulmanis un V.Dombrovskis.
    Abiem kopīgais: vispārēja krīze, 5 gadi valsts vadībā.

    Ulmanis atrada iespējas izvirzīt Latviju Eiropas priekšgalā daudzās jomās. Saimnieciskā un kultūras dzīve strauji atīstījās. Latvijā sāka trūkt darba roku, bija jāieved strādnieki no Lietuvas un Polijas.

    Dombrovskis darbojās uz taupību, sašaurināšanu, konsoliāciju, attīstība nav jūtama, visās jomās Eiropā esam pakaļgalā, sliktās lietās – priekšgalā. Simti tūkstoši devušies emigrācijā uz īrijām un anglijām. Un nav rezams, kad tas viss mainīsies uz labu.

    Manuprāt, pats galvenais, ar ko atšķiras K.U. no V.D. – Ulmanis tautai deva ticību nākotnei, spēku pārvarēt grūtības, tikt tām pāri. Dombrovskis kā Brisles teicamnieks ir labi apguvis Briseles žargonu, 5 gados iemācījies virknēt vārdus un teikumus, bet tie ir nedzīvi,- tāpat kā viņa īstenotās noliberālisma idejas neatrod piemērotu augsni Latvijas zemē un cilvēku prātos.

  18. “Veiksmes stāts”…. 😀 , ticējums, ja pirmo rīta ziņās redzi Dombrovski, pazaudēsi maku 🙂

  19. Uz kā rēķina turpināsim taupīt? Atbildēt

    Bez ES prezidentūras,taupīt nāksies arī finansiāli palīdzot Āfrikas,Karību jūras un Klusā okeāna valstīm (ĀKK),kā to Latvija ir apņēmusies,saskaņā ar pērn Briselē parakstīto nolīgumu!

  20. Ciešā sasaistē ar Rietumu banku?

  21. 1) Lūdzu beidziet rādīt un intervēt Dombrovski, jo nav iespējams uz viņu lūkoties, klausīties, kaut ko lasīt. Viņš strādāšot ciešā sasaistē ar Latviju! Ha! Ļoti labi redzam, kā viņš un V Latviju ir sasaistījuši ar Eiropu, pasauli, to gremdējot,nevis augšup ceļot.
    2) Droši vien, ka tauta būs tik dumja un balsos par V. Un tas nozīmēs stagnāciju,nevis stabilitāti, kā V to labpatīkas dēvēt. Skumji gadi gaida mūsu Dievzemīti!

    • Sasaistīties, lai no Briseles gūtie labumi ripo personīgajā maciņā un štrunts par tautu. Vienotības noriets būs 12 saeimas vēlēšanās. Tauta jau nav dumja – to vajadzētu atcerēties, tās naudu šķērdējot Briselē.

Draugiem Facebook Twitter Google+