Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. novembris, 2012
Drukāt

Dombrovskis: Latvijai gulēt uz veiksmes stāsta lauriem ir bīstami

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijai gulēt uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanas un veiksmes stāsta lauriem ir ne tikai par agru, bet tas var būt pat bīstami, ceturtdien “Ekonomistu apvienības 2010” ikgadējās Spīdolas balvas ekonomikā pasniegšanā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Premjers atzina, ka par Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā gan Latvijā, gan arī pasaulē ir pretrunīgi viedokļi. “Daudzi to uzskata par veiksmes stāstu, citi noliedz. Uz pašreiz Eiropā notiekošā fona pat tiem, kas dažādu iemeslu dēļ noliedz Latvijas veiksmes stāstu, tomēr grūti noliegt to, ka esam paveikuši galveno – salīdzinoši īsā laikā atjaunojuši ekonomikas izaugsmi. Turklāt esam nosargājuši valūtas stabilitāti, tādējādi izvairoties no lielas daļas uzņēmumu un mājsaimniecību iedzīšanas maksātnespējā, kas būtu devalvācijas tūlītējas sekas,” pastāstīja Dombrovskis.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvija ir panākusi strauju budžeta deficīta samazinājumu no gandrīz 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2009.gadā līdz 1,4% no IKP nākamgad. “Esam pārveidojuši valsts ekonomiku un atjaunojuši tās konkurētspēju, kas atspoguļojas faktā, ka ražošanas un eksporta apmēri pārsniedz pirmskrīzes līmeni, un ir būtiski samazināts maksājumu konta deficīts. Divu lielāko kredītreitingu aģentūru nesenie lēmumi par Latvijas reitinga paaugstināšanu un pozitīvās korekcijas attiecībā uz izaugsmes prognozi ir vēl viens apliecinājums tam, ka esam atguvuši to, ko visātrāk pazaudējām krīzes sākumā, – starptautisko finanšu tirgu uzticību,” pavēstīja premjers.

“Tomēr dusēt uz lauriem ir ne tikai par agru, bet tas var būt pat bīstami,” uzsvēra Dombrovskis.

Pēc viņa teiktā, pašlaik Latvijas pievienošanās eiro zonai ir tikpat svarīgs jautājums kā savulaik iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Premjers runā izklāstīja gan ekonomiskos, gan ģeopolitiskos argumentus eiro ieviešanai. “Sākumā par ekonomiskajiem argumentiem. Ir dzirdēti apgalvojumi, ka, iestājoties eiro zonā, mēs kāpjam uz grimstoša kuģa. Šeit es vēlos minēt vairākus pretargumentus. Pirmkārt, eiro zonas ekonomisko ietekmi mēs izjūtam, pat neesot eiro zonā, turklāt izjūtam to tikpat lielā mērā kā tad, ja tur atrastos. Jau pašlaik esam cieši saistīti gan ar eiro zonas ekonomiku, gan tās valūtu – eiro. Patlaban Latvijas eksports uz eiro zonas valstīm pārsniedz 30% no kopējā eksporta, bet eksporta daļa uz visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sasniedz pat 70%. Norēķini ar šīm valstīm pamatā notiek eiro. Jau pašlaik caur lata piesaisti eiro mēs importējam eiro zonas monetāro politiku. Arī iedzīvotāju vidū eiro lietojums ir visaptverošs – gandrīz pusi no visiem uzkrājumiem mēs veidojam eiro, 80% no kredītiem ņemam eiro, daudzus darījumus cenojam eiro. 80% preču mēs importējam no ES valstīm un maksājam par tām eiro,” pastāstīja valdības vadītājs.

Pēc viņa minētā, eiro ietekme jau pašlaik “de facto” ir milzīga. “Vienīgi mēs nepiedalāmies lēmumu pieņemšanā un nebaudām tās privilēģijas, kas pienākas eiro zonas valstīm. Piemēram, tiešu banku finansēšanu no Eiropas Centrālās bankas (ECB) likviditātes nodrošināšanai,” piebilda Dombrovskis.

“Ja vērtējam eiro kā valūtu pēdējo gadu laikā, tad redzam, ka tā loma kā starptautisko rezervju valūtai ir saglabājusies – apmēram ceturtā daļa no globālajām rezervēm tiek glabātas eiro. Ja skatāmies uz eiro vērtību, tā eiro zonas krīzes laikā ir piedzīvojusi nelielu kritumu, tomēr svārstības ir salīdzinoši nelielas, un eiro vērtība joprojām saglabājas tuvāk vēsturiskajam maksimumam, nevis minimumam. Tādējādi nav pamata šaubām par eiro kā valūtas stabilitāti,” uzsvēra premjers.

Pēc Dombrovska teiktā, ir vairāki ģeopolitiskie argumenti. “Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas izvēlētais ārpolitiskais kurss – virzība uz ciešāku integrāciju rietumvalstu saimē, uz iestāšanos ES un NATO – ir veicinājis gan ekonomisko, gan citu saišu veidošanos ar rietumu valstīm. Tas ir iespaidojis mūsu valsts ekonomikas modeļa veidošanos, veicinājis valsts pārvaldes modernizāciju un galu galā ietekmējis arī mūsu vērtību sistēmu. Jautājums par nepieciešamību Latvijai iestāties eiro zonā pēc savas būtības ir ļoti līdzīgs jautājumiem par NATO un ES,” atzina Dombrovskis.

“Vēsture rāda, ka Latvijas pastāvēšana, tai esot vienai pašai, nepiederot pie kādas lielākas valstu grupas, var tikt apdraudēta. Mūsu ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Latvijas ārpolitiskās izvēles savā ziņā ir visai vienkāršas. Tā ir izvēle starp rietumiem un austrumiem. Iestājoties ES un NATO, esam nodrošinājuši savu piederību rietumu valstu saimei. Taču ar iestāšanos vien viss nebeidzas, mums ir aktīvi jāstrādā pie aizvien ciešākas integrācijas un pie tā, lai mūs uzklausa un mūsu intereses ņem vērā. Tādēļ uzskatu, ka, pievienojoties eiro zonai, mēs nostiprinātu savu lomu kā ES kodolam piederīga valsts. Mūsu viedoklim būtu daudz lielāka nozīme, atrodoties eiro zonā nekā perifērijā,” norādīja Dombrovskis.

Premjers atzina, ka Latvijas ārpolitiskā realitāte ir – ka Latvijai kā mazai valstij, tāpat kā citām mazām valstīm, vienmēr būs jāsaskaras ar grūtībām tikt uzklausītai un ņemtai vērā. “Faktu, ka esam maza valsts, mēs mainīt nevaram, tomēr radīt priekšstatu par sevi kā par nobriedušu, kompetentu un mērķtiecīgu valsti ir mūsu pašu spēkos,” sacīja premjers.

Jau vēstīts, ka “Ekonomistu apvienības 2010” ikgadējo Spīdolas balvu ekonomikā ceturtdien saņema izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Spīdolas balva ekonomikā tiek piešķirta par brīvās iniciatīvas, brīvā tirgus attiecību paplašināšanu Latvijas tautsaimniecībā, izveidojot jaunas tirgus saimniecības institūcijas un uzlabojot esošo institūciju darbību, konkurences nodrošināšanu un paplašināšanu noteiktā tirgus sektorā un tautsaimniecībā kopumā, ienākot ar jauniem produktiem un pakalpojumiem tirgū, kā arī palielinot indivīda brīvību ekonomikā, paaugstinot izglītības, zināšanu un prasmju līmeni.

Iepriekšējo gadu Spīdolas balvas ekonomikā laureāti ir Mihails Hazans, Rūta Dimanta, Juris Biķis, Andrejs Žagars,Vaira Vīķe-Freiberga, Ingrīda Blūma, Bertolts Fliks, Andris Šķēle un Einars Repše.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+