Dombrovskis: Reformu veikšana Grieķijā ir izdevīgāka, nekā defolts un izstāšanās no eirozonas 8
Reformu veikšana Grieķijā ir izdevīgāka, nekā defolts un haotiska izstāšanās no eirozonas, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).
Viņaprāt, arī eirozonas valstīm ekonomiski izdevīgāk būtu, ja Grieķija paliktu eirozonā, īstenotu reformas un atjaunotu ekonomiku. Taču lai to izdarītu, ir jāredz skaidrs Grieķijas valdības plāns.
Dombrovskis atzina, ka daudzu eirozonas valstu sabiedrībās ir negatīvs noskaņojums par palīdzību Grieķijai. Taču esot jāsaprot, ka Eiropā pastāv stabilitātes mehānisms un tā palīdzību var lūgt jebkura valsts. Saņemot palīdzību, Grieķijai ir jāievēro starptautiskā aizdevuma nosacījumi, ir jāveic nopietni taupības pasākumi.
Politiķis atzīmēja, ka, vērtējot procentuāli pret iekšzemes kopproduktu, līdz šim Grieķija ir veikusi tādus taupības pasākumus, kuru apjoms ir lielāks nekā pasākumi, kurus īstenoja Latvija.
Kā ziņots, Eiropas Savienība (ES) piektdien oficiāli apstiprināja īstermiņa aizdevuma piešķiršanu Grieķijai 7,16 miljardu eiro apmērā, iepriekš paziņoja Dombrovskis.
“Mēs esam panākuši vienošanos par pagaidu finansējumu. Šo vienošanos atbalsta 28 [ES] dalībvalstis,” žurnālistiem norādīja Dombrovskis, piebilstot, ka šis pagaidu aizdevums nodrošinās Grieķijai iespēju pirmdien veikt parādsaistību maksājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB).
ES valstu ziņojumā teikts, ka šie līdzekļi tiks piešķirti divos maksājumos, ļaujot Grieķijai arī nokārtot savus nokavētos parādsaistību maksājumus Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
Dombrovskis arī sacīja, ka, visticamāk, būs nepieciešamas vairākas nedēļas, lai noformētu Grieķijas trešo glābšanas programmu, un to būtu ieteicams paveikt līdz 20.augustam, kad Grieķijai jāveic vēl viens parādsaistību maksājums ECB.
Kā ziņots, Grieķijas parlaments ceturtdienas rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu.
Eirozonas dalībvalstis piedāvājušas Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt līdz pat 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.
Parlamentam vienošanās nosacījumi bija jāapstiprina līdz trešdienai, lai pēc tam to varētu darīt arī citu eirozonas valstu parlamenti.
