Mobilā versija
+20.3°C
Vineta, Oļegs
Trešdiena, 16. augusts, 2017
18. decembris, 2016
Drukāt

Domburs: Šķēle daudziem ir samelojis (8)

Foto: LETAFoto: LETA

“Kempmayer” īpašnieku lietā noilgums ir 15 gadi, un izmeklēšanai atlicis vēl tikai viens gads, šodien vēstīja raidījums “Nekā personīga”.

150 miljonu dolāru dārgā pāreja uz digitālo televīziju aizsākās pirms 16 gadiem, kad Andris Šķēle bija premjers. Digitalizācija bija ieplānota kā negodīgas peļņas projekts. Dziļā slepenībā par modernās TV ieviesēju izraudzījās Londonā reģistrēto kompāniju “Kempmayer Media Limited”. Projekta ieviesēji meloja, ka “Kempmayer” ir starptautisku pieredzi guvusi firma, taču patiesībā tā bija klasiska pastkastītes kompānija ar astoņiem ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Afēra atklājās 2003. gadā. Prokuratūra sāka kriminālizmeklēšanu par krāpšanu un noziedzīgi iegūtas naudas legalizāciju, un četrus gadus vēlāk lieta nonāca tiesā. 20 apsūdzēto vidū vairākas personas bija saistītas ar ekspremjeru Šķēli. Arī Šķēles ģimenes uzņēmuma grāmatvedis Harijs Krongorns, pie kura ar fiktīvu līgumu un ārzonu kompāniju starpniecību palīdzību nonāca vairāki miljoni par sadārdzinātās tehnikas iegādi.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzina un uzturēja versiju, ka tas bijis normāls biznesa darījums. Tāpēc pirmās instances tiesneša Jura Stukāna spriedums daudziem digitalizētājiem bija nepatīkams pārsteigums. Piecus attaisnoja, bet septiņiem piesprieda reālu cietumsodu. Arī Harijam Krongornam, Šķēles ilggadējam juristam, zvērinātam advokātam Jānim Lozem. Bet Šķēles bijušajam PR speciālistam Jurģim Liepniekam spriedumā noteica valstij atmaksāt lielu naudas summu – 256 106 eiro.

Uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas šīs lietas nu jau pensionētais prokurors Edvīns Piliksers žurnālistiem sacīja, ka Šķēle stāvējis tuvu projektam, bet viņa apsūdzēšanai pierādījumu nebija.

Uzņēmējs, digitālās televīzijas krimināllietas liecinieks Andris Šķēle raidījumam sacīja, ka nejūtas pelnījis atrasties uz apsūdzēto sola un nedomā, ka uz tā vispār kādam būtu jāsēž.

Vairāku “Kempmayer” ofšoru lietas kārtoja zvērināts advokāts Jānis Loze. Viņš līdz šim bija slēpies aiz advokāta konfidencialitātes un nebija atklājis, vai viņš darbojies savās vai klienta interesēs. Bargais cietumsods lika izlemt par citādu rīcību – apelācijas instancē Loze tiesā atklāja, ka digitālās televīzijas projektā iesaistījies kā Andra Šķēles advokāts un vadījies pēc viņa norādēm. Tas faktiski nozīmē, ka līgumos iekļautās iespaidīgās summas un shēmas, kas sadārdzina tehniku, noteicis Šķēle. Nekādus pierādījumus gan tam Loze nesniedz. Advokāts uzrādīja vienīgi maksājuma uzdevumus, kas sakrīt ar valstij neizdevīgā līguma slēgšanas laiku – no 2001. gada novembra līdz 2003. gada decembrim, kur Šķēle katru mēnesi Lozes birojam pārskaita 5000 dolāru. Taču nav atšifrēts, par ko šos pakalpojumus Šķēlem Loze sniedzis.

Savās liecībās Šķēle negaidot atminas, ka tiešām regulāri nācis tikties ar Lozi tolaik viņa Blaumaņa ielas birojā, taču runājuši viņi ir ne tikai par “Kempmayer” – Lozes birojs tolaik sniedzis plaša spektra pakalpojumus.

Šķēles biznesa stils ar to ir slavens, ka viņš šaubīgos darījumos nekur neliek savus parakstus, bet visu nokārto caur uzticamības personām, saka žurnāliste Anita Brauna, kura daudz pētījusi Šķēles darījumus. Lai uzrādītu Šķēlem apsūdzību, prokuratūrai jāpierāda, ka ekspremjers digitālās televīzijas afēru organizēja. Taču žurnāliste šaubās, vai Ērika Kalnmeiera vadītajai prokuratūrai ir ambīcijas to paveikt.

Žurnālists Jānis Domburs raidījumā atzina – viņam šķiet jocīgi, kāpēc vēl aizvien padsmit gadu laikā likumsargi nav atraduši visus “Kempmayer” ofšorus ar labuma guvējiem un viņu atbalstītājiem: “Tas vairs nav laiks pirms 11. septembra, kad 90. gadu otrajā pusē, piemēram, Latvenergo lietā bija diezgan grūti aizrakties līdz kaut kam. Šajā laikā pasaulē ar visa veida lielo mazo valstu atbalstu visu var atrast. Es domāju, ko darīt ar to. Ja kāds darītājs mums vēl ir palicis Latvijas likumsargāšanas iestādēs, tad rakt!”

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Valsts apzagšana ir tādu cilvēku hobijs.

  2. Ja precīzāk ,tad šķēles grāmatveris bija Harijs Krongorms Izaka dēls ,tātad viņa tēvs ir Izaks Krongorms un tās ir smadzenes ar kvalitātes zīmi ,tā pat kā Laventam,Karginam ,Lipmanam.šķēle prot izvēlēties kadrus.Tālāk kā vienmēr nekas – noilgums.

  3. Neviens neraks. Tautas asinssūcējs jau sen ir samaksājis.

  4. varbut vins bija alkahols reibuma

  5. ”Taču žurnāliste šaubās, vai Ērika Kalnmeiera vadītajai prokuratūrai ir ambīcijas to paveikt.” Un par cik to neveiks – kādi vecmā’miņu mantojumi sagaidāmi?
    Jā un ”LIKUMĪGAIS ZAGLIS” – TĀDIEM KLĀT NEĶERAS – jo aizmaksājis…

  6. Taas zummas ko liek atmaksaat kko nosedz no taa ko iesuuca naasiis???

  7. Zagšana kā sports.

  8. Valsts apzagšana ir tādu cilvēku hobijs. Laupīšana un shēmošana kā sports, kā azartspēle- kurš vairāk nozags. Tiem, kas nemāk veiksmīgi shēmot un laupīt milzu apmēros, nekas cits neatliek kā iet strādāt, lai tādiem kā Šķēle būtu ko apzagt. Sekas ir briesmīgas ja tādus neiebāž cietumā.Nesodot noziedzniekus, tiek demoralizēta visa sabiedrība.

Draugiem Facebook Twitter Google+