×
Mobilā versija
+16.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
5. oktobris, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Daugavpils domes vieplītis (1)

foto - Ivars Soikāns/LETAfoto - Ivars Soikāns/LETA

Daugavpils

Drusciņ brīnums, ka Latvijas televīzijas kanāli tērējas dārgām ārvalstīs radītu realitātes šovu licencēm, kad par baltu velti pieejams tikpat aizraujošs vietējo notikumu kaleidoskops. Atliek vien paņemt rokās filmēšanas kameru un sekot ikdienas dzīvei, piemēram, Daugavpils pilsētas domē – kopš pašvaldību vēlēšanām te viss kā standarta seriālā: darbojošos personu domstarpības nodrošina situāciju mainību un skatītāju piesaistīšanai izmantoti pārsteidzoši darbības līkloči. Lai gan šajā gadījumā strādā savstarpēji nedraudzīgi “uzveduma” scenāristi, viņi četros aizvadītajos mēnešos apbrīnojamā veidā izpaužas saskanīgā rokrakstā. Precīzāk sakot, metodēs un principos, pēc kuriem top vietvalžu komandas. Tur iesauc pašvaldības spicei patiesi uzticamos, cīņas karstumā aizmirstot rekrūšiem atgādināt elementāro – ka viņi tagad būs domes sejas vaibsti un mazliet jāpieskata arī savs personīgais ģīmis, lai kopējais portrets nekļūtu smieklīgs vai pat atbaidošs.

Vietējā mēroga “troņu spēļu” rezultātā Daugavpils mēra sēdekli nesen ieguvušais Rihards Eigims (ZZS), aicinādams par komunikāciju padomnieci Olgu Petkeviču, acīmredzot pazina viņu kā radošu būtni, kura sadarbojas ar televīzijas kanālu “Dautkom” un pilsētas avīzi “Seičas”. Nav pat diži svarīgi, mērs bija vai nebija pirms tam informēts, ka O. Petkeviča pirms 14 gadiem fotografējusies kādam erotiskam izdevumam un ka šie attēli joprojām glabājas tīmeklī. Galu galā nebūs taču pirmā reize, kad vēl augstākā postenī nonāk sieviete ar līdzīgu CV akcentu. Turklāt agrā jaunībā, vēlēdamies kaut ko ekstrēmi pierādīt pasaulei vai paši sev, daudzi sper neviennozīmīgus soļus, ar kuriem vairs nelepojas nobriestot, un tikai iesūnojis svētulis dažās jaunās sievietes kailbildītēs redzētu šķērsli uz viņas nozīmīgo vietu pilsētas domes vadītāja komandā.

Lai gan pēc ziņas par O. Petkevičas jauno statusu sociālajos tīklos kāds pasteidzās viņai atgādināt intīmo fotosesiju un pat izlika to apskatei, viss būtu beidzies ar dažas dienas ilgušu viedokļu apmaiņu, ja mēra padomniece komunikāciju jautājumos neatrotījusi piedurknes vienā paņēmienā publiski aizbāzt mutes visiem kritiķiem un nelabvēļiem. “Ну что, котятки, все выкакались?”* ar šādu uzrunu sākas O. Petkevičas apjomīgā publikācija sociālajos tīklos, kur oponentu vēdera izejai viņa pievēršas vairākkārt. Bez šaubām, ikvienam rakstošajam ir savs iecienīts izteiksmes stils, tēli un līdzības, ko neviens nedrīkst liegt autoram izmantot arī tad, ja daudzus lasītājus tās mulsina. Tiesa, šajā gadījumā teksts pieder Daugavpils pašvaldības “runassievai”, kura pati acīmredzot nesaprot atšķirību starp ālēšanos tirgus placī un darbu nopietnā institūcijā, bet darba devējs aizmirsis pateikt, ka nebūtu vēlams tik prasti klaigāt.

Kā jau tādās reizēs pieņemts, publikāciju papildina komentāru virkne, kur netrūkst arī laba vēlējumu autorei un apgalvojumu, ka “viss Tev, Oļa, izdosies”. Nākotnes formu izvēlējušies acīmredzot nav pamanījuši to galveno, kas R. Eigima komunikāciju padomniecei jau izdevies. Proti, vēl īsti strādāt nesākusi, viņa jau paguvusi iezīmēt pašvaldības portretā vaibstu, kas domes sejai piešķir augstprātīga vieplīša izteiksmi.

 

*Nu ko, kaķēntiņi, visi izkakājāties? (kr. val.)

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. par košečku Oļeņku Atbildēt

    I slov ņet ,i govoriķ ņečevo. Tāpēc nav arī komentāru- viss skaidrs.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+