Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. novembris, 2016
Drukāt

Franks Gordons: Donalds Tramps spiests savaldīties (17)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Demokrātiskās valstīs jau labi sen pieņemts klasiskais pilnvaru iedalījums: pirmā vara – likumdevēja (“legislative”), otrā – izpildvara (“executive”), trešā – tiesas (“judiciary”). Nu jau kādus simts gadus ir pamats pieminēt arī “ceturto varu” – presi, mūsdienās – plašsaziņas līdzekļus jeb medijus.

Donaldam Trampam, kas 20. janvārī nomainīs Baraku Obamu ASV prezidenta amatā, bet pagaidām rezidē savā Ņujorkas Piektās avēnijas rezidencē “Trump Tower”, arvien lielākā mērā nākas ņemt vērā šo “ceturto varu”, kuras spēku un ietekmi iemieso laikraksts “New York Times” – “NYT”.

Nesen, 21. novembrī, Trampam viņa augstceltnes 25. stāvā bija, var teikt, saskriešanās ar CNN, NBC un citu elektronisko un drukāto mediju pārstāvjiem, kurus viņš strostēja, pārmetot tiem “negodīgu”, pat “skandalozu” attieksmi pret sevi. Elitārā žurnāla “The New Yorker” galvenais redaktors Dēvids Remniks bija tik sašutis, ka pēc šīs “slēgtās” tikšanās savas dusmas pret Trampu izpauda atklātībai.

Donaldam Trampam lielu savaldīšanos prasīja tai pašā dienā pieņemtais lēmums – tikties ar “New York Times” vadību. Viņš taču šo laikrak­stu vēlēšanu kampaņas gaitā vienā laidā lamāja, un “NYT” nepalika parādā, iestājoties par Hilariju Klintoni un noniecinot viņas sāncensi. Galu galā Tramps nāca pie atziņas, ka ar “New York Times” ir jārēķinās, jo šai “lapai” ir globāla ietekme uz sabiedrisko domu. Tā nu viņš, “pārvarot sevi”, devās uz laikraksta lepno mītni un sniedza plašu interviju “NYT” izdevējam un īpašniekam Arturam Sulc­bergeram junioram, kura ģimenei jeb dzimtai šis laikraksts pieder kopš 1896. gada, un avīzes vadošajiem redaktoriem un žurnālistiem.

Un skaties vien – šoreiz Donalds Tramps, var teikt, demonstrēja valstsvīra stāju, bija mērens un savaldīgs savos izteikumos, liekot saprast, ka vairākos jautājumos viņš negrasās ieņemt “ekstrēmu” pozīciju. Gandrīz vai tēvišķīgi pārmetis šim laikrakstam, ka tas bijis “pārāk skarbs” pret viņu, Tramps – tavu brīnumu – nosauca “New York Times” par “lielu, lielu dārgumu, pasaules dārgumu”. Patiešām, jēdziens “ceturtā vara” nav no gaisa grābts.

Vācijā šo “ceturto varu” spīdoši iemieso nedēļas žurnāls “Der Spiegel”, kura izcilākie raksti lasāmi arī angļu valodā šā izdevuma starptautiskajā portālā. Iespaidīgs un uz pārdomām vedinošs ir “Der Spiegel” galvenā redaktora vietnieka Dirka Kurbjuveita raksts “Amerika atteikusies no savas vadošās lomas Rietumos”. Gandrīz simts gadus, raksta Kurbjuveits, Savienotās Valstis “bija brīvās pasaules līderes. Bet līdz ar Donalda Trampa ievēlēšanu Amerika tagad atteikusies no šīs lomas. Pienācis laiks Eiropai un Angelai Merkelei aizpildīt šo tukšumu”. Raksta autors liek saprast, ka Donalds Tramps novērsies no Eiropas un atstāj to vienatnē: “Tagad Eiropai acīmredzot vajadzēs pašai gādāt par savu drošību – turklāt laikā, kad mums ir darīšana ar Vladimiru Putinu, Redžepu Tajipu Erdoganu un “Islāma valsti”.”

Un par to pašu: “Vai Ķīna var nomainīt ASV, lai vadītu pasauli?”, vaicā laikraksts “Global Times”, kas iznāk angļu valodā un atrodas Ķīnas valdības uzraudzībā.

Ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps bija apsolījis atteikties no tā sauktās Klusā okeāna partnerības, un vairāki Rietumu mediji paužot cerības, ka Ķīna, būdama “augoša superlielvalsts”, aizvietos Ameriku, “lai vadītu pasauli”. Bet vai Ķīna tam ir gatava? “Global Times” atzīst, ka Ķīna šo misiju nevar uzņemties – Amerika tomēr paliek visspēcīgākā. ASV vadošā loma ir nenoliedzama, bet, spriež “Global Times”, Ķīnas turpmākā izaugsme ir neizbēgama. Saprotiet, kā gribat…

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Vēl labāk būtu, ja savaldītos arī tādi šekeļu spaidītāji gordoni franki!

  2. Būtu jau jāsaprot, ak 4. vara ne vienmēr godīgi atainos notikumus.
    Tramps kā prezidents varētu ar savu resursu panākt, ka medijiem tomēr tiek noteikti kaut kādi principi un ka tie nevar apellēt pie vēlētāaju zemākajām jūtam.

  3. Ko Tramps var atbildēt uz Kremļa provokācijām, proti, mēs izglābām jūdus no Ādolfa, bet šie nepateicīgie negrib atmaksāt ar to pašu, izglābt tatārus no latviešiem un pievienoties Ļaunuma Impērijai?

  4. Tramps grib glābt ASV no bankrota.ASV ārējais parāds ir astronomisks un visi iepriekšējie prezidenti,katastrofai tuvojoties to attālina ,tikai paceļot parāda griestus un drukājot papildus dolārus.Tas tā nevar turpināties mūžīgi.Tramps ir apņēmības pilns situāciju mainīt.Tomēr lai ko viņš darītu Krievijas un Ķīnas izplešanos neapturēt ,ES sabrukumu nenovērst.

    • Kam tad tā ASV ir parādā? Pati sev?

      • Ну например Китаю и России, и многим другим странам. Если одновременно выбросить на рынок все эти долговые обязательства, то рынок пухнет, а доллар станет просто бумашкой.

        • Jocīgi, ka neviens neriskē šādas darbības veikt!

          • Ну так, если рынок рухнет, то плохо будет всем. Дураков нет, себе самим вредить. Многие предпочитают избавляться от долговых казаначейских обязательств втихоря, незаметно. Снова становится модным по старинке хранить активы в золоте.

      • Tramps apstiprina,ka ASV parāds Ķīnai ir 13 triljonu $ un piemetina kā tā nav ASV draudzīgākā valsts.Tramps turpina,ka karā pret Huseinu Irakā ASV izlietoja miljardiem $ un karavīru dzīvības ,bet no kara neieguva neko, ieguvēja bija Krievija un Ķīna.

      • 17 pasaules valstis, kam ASV ir parādā vislielākās naudas summas.
        (22. maijs, 2016.)

        Tikai pirms dažām dienām atklātībā nāca Amerikas Savienoto Valstu (ASV) parādsaistību apmērs pret Saūda Arābiju, kas pārsniedz 117 miljardus ASV dolāru, taču tā nebūt nav vienīgā valsts, kam ASV palikusi parādā krietnu naudas summu, informē “Business Insider”.

        Jau vēstīts, ka pirmdien, 16. maijā, atklāts viens no globālās finanšu pasaules lielākajiem noslēpumiem – ASV parādsaistību apmērs pret Saūda Arābiju. Tas, kā noskaidrojis “Bloomberg”, ir 117 miljardi ASV dolāru. Kopš 1974. gada ASV finanšu ministrija atteicās nosaukt parādsaistību apmēru pret dažām naftas eksportētājvalstīm un Karību nodokļu paradīzēm, aizbildinoties ar īpašām divpusējām valstu attiecībām. Finanšu ministrija ASV parādu Saūda Arābijai atklāja pēc ziņu aģentūras “Bloomberg” informācijas pieprasījuma un vēlāk paskaidroja, ka tas darīts, lai uzlabotu caurskatāmības un demokrātijas principus valsts pārvaldē.

        Atklātais parāda apmērs ir salīdzinoši neliels attiecībā pret saistībām, kas ASV ir pret Ķīnu un Japānu. Katrai no nosauktajām valstīm Vašingtona ir parādā vairāk nekā triljonu ASV dolāru. “Bloomberg” informācijas pieprasījums arī atklājis, ka Kaimanu salas, kur dzīvo aptuveni 60 000 iedzīvotāju, ASV aizdevušas 265 miljardus ASV dolāru. Kaimanu salas tiek uzskatītas par ārzonas finanšu centru, un tajās nepastāv uzņēmuma nodoklis, tāpēc šajās salās reģistrēti tūkstošiem ārvalstu kompāniju, kas tādējādi apiet nodokļu sistēmas to mītnes zemēs.

        Kā ziņo “Business Insider”, saraksts ar valstīm, kam ASV ir parādā visvairāk, publiskots pirmo reizi kopš 1970. gada. Piedāvājam iepazīties arī ar pārējām 17 valstīm:

        ****************************

        17. Dienvidkoreja – 84,1 miljards ASV dolāru (74,6 miljardi eiro)

        16. Krievija – 86 miljardi ASV dolāru (76, 29 miljardi eiro)

        15. Vācija – 90,1 miljards ASV dolāru (79,93 miljardi eiro)

        14. Singapūra – 112,7 miljardi ASV dolāru (99,7 miljardi eiro)

        13. Saūda Arābija – 116,8 miljardi ASV dolāru (103,61 miljards eiro)

        12. Indija – 118,9 miljardi ASV dolāru (105,47 miljardi eiro)

        11. Beļģija – 153,8 miljardi ASV dolāru (136,43 miljardi eiro)

        10. Taivāna – 182,3 miljardi ASV dolāru (161,71 miljards eiro)

        9. Honkonga – 200,3 miljardi ASV dolāru (177,68 miljardi eiro)

        8. Luksemburga – 221,3 miljardi ASV dolāru (196,31 miljards eiro)

        7. Apvienotā Karaliste – 227,6 miljardi ASV dolāru (201,9 miljardi eiro)

        6. Šveice – 230 miljardi ASV dolāru (204,03 miljardi eiro)

        5. Brazīlija – 246,4 miljardi ASV dolāru (218,58 miljardi eiro)

        4. Īrija – 264,3 miljardi ASV dolāru (234,45 miljardi eiro)

        3. Kaimanu salas – 265 miljardi ASV dolāru (235,07 miljardi eiro)

        2. Japāna 1,137 triljoni ASV dolāru (1,01 triljons eiro)

        1. Ķīna – 1,244 triljoni ASV dolāru (1,1 triljons eiro)

    • “Verotaj”, pa setas skirbu skaties, bet ieksa nelaiz.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+