Uncategorized

Doties Austrumu virzienā. Tikšanās ar prezidentu “LA” diskusijā Bauskā 8


10 aprīlī Valsts prezidents Andris Bērziņš viesojās Bauskas novadā – Grāmatu svētku ietvaros tikās ar vietējiem iedzīvotājiem.
10 aprīlī Valsts prezidents Andris Bērziņš viesojās Bauskas novadā – Grāmatu svētku ietvaros tikās ar vietējiem iedzīvotājiem.
Foto – Timurs Subhankulovs

Pagājušajā piektdienā Valsts prezidents viesojās Bauskas novadā – Grāmatu svētku ietvaros tikās ar vietējiem iedzīvotājiem. Piedāvājam interesantākos fragmentus no prezidenta sarunas ar baušķeniekiem.

A. Bērziņš: – Divdesmit piecos gados esam nogājuši lielu un labu attīstības posmu. Ceļš priekšā vēl tāls, bet, strādājot kopā, tuvākajos desmit gados spēsim sasniegt Eiropas vidējo līmeni. Tas ir nepieciešams galvenokārt tāpēc, lai mūsu jaunieši, kas dodas pasaulē, pēc tam atgrieztos Latvijā. Lai nebūtu vienvirziena kustības. Un mēs to izdarīsim. Tas virziens, ko mēs kā Eiropas Savienības (ES) valsts esam izvēlējušies – doties Austrumu virzienā –, ir loģisks, jo jāstrādā tur, kur var sasniegt vislabākos rezultātus.

– Paskaidrojiet, ko nozīmē – doties uz Austrumiem?

– No mūsu tuvākajiem kaimiņiem līdz pat Ķīnai un Japānai. Mēs pagaidām savā ceļā esam nokļuvuši līdz Mongolijai. Ļoti strauji attīstās Ķīna. Pamata virziens, protams, ir tuvākie kaimiņi – Krievija, īpaši Baltkrievija, Kaukāzs, īpaši Gruzija un pārējās Centrāl­āzijas valstis. Mēs pa šiem 25 gadiem esam ieguvuši to, kā viņiem nav, mēs eksportējam ne tik daudz materiālus, cik garīgas vērtības, un tā ir mūsu priekšrocība. Bet pretim varam saņemt materiālas vērtības.

Galerijas nosaukums


– Galvenais ir iet uz priekšu – tā savās runās bieži mēdzat teikt. Kas būs jūsu nākotnes “uz priekšu”?

– Man dzīvē laimējies, ka jau no pašas mazotnes bija daudz jāstrādā. Jau no piecu gadu vecuma gāju strādāt mežā, un esmu pārliecināts – lai ko es darīšu, darba būs vairāk, nekā spēšu padarīt. Darbs mani dzen uz priekšu, brīžiem gan ar sāpošu muguru.

– Bauskā ir vajadzīga jauna bibliotēka, tikai trūkst naudas tās celtniecībai. Kāds būtu jūsu padoms – kur ņemt nepieciešamos piecus miljonus eiro?

– Latvija smagi grēko, domādama, ka, ieguldot projektā tikai ES naudu, uzcels kaut ko būtisku. Portugālei arī bija iespējas par ES līdzekļiem daudz ko uzcelt, bet tagad viņi to nespēj uzturēt. Visur ir jāmeklē praktiskā jēga. Arī mums ir sacelts daudz lielu ēku, kuras pēc tam nespējam uzturēt. Gaismas pils celtniecībai iztērēja vairāk nekā 200 miljonus, un tagad nevar saprast, kur ņemt līdzekļus, lai nodrošinātu tās darbību. Tā ir visas Eiropas nelaime, ka būtībā ir iztērēta jau nākamās paaudzes nauda.

– Saeimā diskutē par ebreju īpašumu restitūciju, bet LTV vēlas izveidot trešo kanālu krievu valodā. Kāda ir jūsu attieksme pret to, ka šādi divas tautības – ebreji un krievi – tiek īpaši izceltas?

– Par ebreju īpašumiem – nav runas, ka to būtu pelnījusi īpaša tauta vai cilvēku grupa. Runa ir par pieciem īpašumiem, kas netiek izmantoti un kādreiz bijuši ebreju kopienas īpašumā. Nedomāju, ka tur ir kas slikts vai slēpts, ja šos īpašumus atdos cilvēkiem, kas tos spēs sakopt un uzturēt.

Par televīzijas kanālu krievu valodā – visi runā, ka Krievijas propaganda ir stiprāka par visām pārējām. Es personiski tā neuzskatu, uz mani tā neiedarbojas. Bet ir liela cilvēku grupa, kas iebraukusi Latvijā pēdējos gados un iebrauc arvien, kuriem pamatvaloda ir krievu valoda. Un viņiem jābūt informētiem par to, kas notiek Latvijā. Ideja nav pārmērīga, tikai šobrīd ļoti politizēta. Atmetot politisko momentu, tur nav nekā slikta. Vai vajag tieši jaunu kanālu – to lai lemj un vērtē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.


– Kādam jābūt nākamajam Valsts prezidentam, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju?

– Tam noteikti ir jābūt cilvēkam, kas saprot, kas notiek Latvijā un ap Latviju. Lai viņš spētu novērtēt notikumus un prastu ar visiem vienoties. Visiem ārvalstu žurnālistiem ir viens jautājums – kā jums ar tiem krieviem, cik lieli ienaidnieki viņi jums ir? Es esmu spiests stāstīt, ka 1918. gadā Latvija radās, vienojoties piecām Latvijas pamattautām, kas nonāca pie kopīga lēmuma izveidot savu valsti.

– Ik reizi prezidenta vēlēšanas sauc par politisko tirgu. Kādi bija jūsu apsvērumi, kad piekritāt kandidēt uz šo amatu?

– Dzīves pieredze, kādas nav daudziem. Man, piemēram, pārmet par leģionāriem, bet tie ir mani ģimenes locekļi. Es viņu dzīves un likteņus zinu, un arī tā ir mana stiprā puse.

– Vai jums nesāp, ka 16. martā šos sirmos cilvēkus dzen uz Lesteni, valdības locekļiem un politiķiem aizliedzot doties pie Brīvības pieminekļa?

– Tā ir tā demokrātija. Visiem ir dota brīvība, bet ne visi saprot, kas ir atbildība. Neviens neiebilstu un pat muti nevirinātu, ja pie pieminekļa būtu tikai šie cilvēki. Diemžēl mūsu unikālā situācija ir tā, ka latvieši karoja abās pusēs. Ar šo pasākumu ieiet vēsturē un gūt labumu vēlas abas radikālās puses.

– Kuri ir tie paveiktie darbi, par ko jūs kā prezidents jūtaties lepns?

– Iesāktā ir daudz vairāk nekā paveiktā. Es redzu lielos darbus, kas vēl jāizdara, un pirmkārt tā ir pašvaldību reforma. Mums pašvaldību ir daudz par daudz, un tas rada pārāk lielus izdevumus. Kamēr nav sakārtotas reģionālās struktūras, nevar sakārtot arī izglītības sistēmu, veselības aprūpi un visu pārējo.

– Kurš ir tas darbs, kuru jūs gribētu, lai nākamais prezidents noteikti turpinātu?

– Daļa Eiropas likumdošanas būvēta tā, ka rada haosu un papildu izdevumus. To būs jāspēj atrisināt. Aktulitāte būs elektrības cena – no Latvijas aiziet lielie ražošanas uzņēmumi, kuriem kļūst neizdevīgi šeit palikt. Mums ienākumi un dzīves līmenis neaug tik strauji, cik ātri notiek pārmaiņas. Katra pārmaiņa nes mums jaunus izdevumus. Par to es uztraucos.

– Kāpēc jūs nebrauksiet uz 9. maija svinībām Maskavā?

– Tāpēc, ka man šeit ir daudz vairāk, ko darīt.

– Mans jautājums ir par vispārējās izglītības noteikšanu Latvijā latviešu valodā. Bauska, Talsi, Pāvil­osta izpildīja uzdevumu un pārgāja uz bilingviālo apmācību krievu skolās, lai vēlāk kļūtu par skolām ar latviešu valodu. Bauskas 2. vidusskolā tas realizēts ļoti sekmīgi. Vai tiešām Saeima turpinās laipot ap šo jautājumu un nespēs pieņemt lēmumu par labu latviešu valodai? Kas ir tolerance? Tā ir prasme, kad gudrākais piekāpjas. Bet, tik ilgi atkāpjoties, mēs varam uzkāpt virsū savai svētajai valsts valodai.

– Nevajag vainot krievu skolas, ar šo nosaukumu domājot visas mazākumtautību skolas, – to skolēni latviešu valodu zina precīzi. Lielākā daļa no šiem bērniem skolā apgūst piecas valodas. Cēsīs bērniem tiek dota laba izglītība, bet viņu problēma ir tā, ka neiemāca krievu valodu. Mums jātiecas uz to, lai bērni beidz skolu, reizē latviešu valodu protot vēl vismaz trīs svešvalodas. Tad Latvija pastāvēs un kļūs daudz bagātāka. Mums tā ir milzīga priekšrocība – mazākumtautību skolas, bet, protams, tām ir jāpilda likumos parasītais. Tajās skolās, kas to pilda, bērni ir bagātāki, konkurētspējīgāki.

– Rīgā ir jaunieši, kas vairāk par labdien latviešu valodā neprot.

– Piekrītu, ka ir arī tādi. Tas, kā māca latviešu valodu, ir jākontrolē attiecīgajai ministrijai.

– Kāda ir jūsu mīļākā grāmata?

– Šobrīd tā ir vācu valodā 1933. gadā izdotā Osvalda Špenglera grāmata “Jahre der Entscheidung” (“Izšķirošie gadi” – vācu val.) Tā ir atbilstoša manai šābrīža situācijai.

Saistītie raksti

Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, “Jelgavas tipogrāfija”, Latvijas Bērnu fonds, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”, “Vienotība”, biedrība “Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, AS “Latvijas gāze”, Valdis Zatlers, Bauskas novada dome.

Sadarbības partneris: “Europe Direct Jelgava”.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Bauskas Dzīve”, “Bauskas Novada Vēstis”, www.bauska.lv, www.bauskasbiblioteka.lv

LA.lv