Latvijā
Sabiedrība

DP: Arī šogad pastāv konfrontācijas riski leģionāru atceres dienā 16


Karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, kur tiek nolikti ziedi, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, kur tiek nolikti ziedi, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, kur tiek nolikti ziedi, godinot latviešu leģionāru piemiņu.

Šogad konfrontācijas riski saistībā ar 16.martā gaidāmajiem leģionāru atceres dienas publiskajiem pasākumiem ir līdzīgi kā iepriekšējos gados, aģentūrai LETA atzina Drošības policijā (DP).

Ņemot vērā to, ka vienlaikus ir plānoti pasākumi, kuros tiek pausti dažādi uzskati, pastāv atšķirīgo uzskatu paudēju konfrontācijas risks.

Vienlaikus DP atzīmē, ka pēdējo gadu laikā ir samazinājusies protesta pasākumu intensitāte, līdz ar to galvenās pret 16.marta publiskajiem pasākumiem vērstās aktivitātes notiek informatīvajā telpā, kur leģionāru atceres dienas pasākumi tiek tendenciozi interpretēti kā apliecinājums “fašisma atdzimšanai” un “vēstures pārrakstīšanai”. Šis Krievijas propagandas radītais mīts, visticamāk, tikšot izmantots Krievijas informācijas resursos arī šogad.

Vienlaikus DP rīcībā esošā informācija liecina, ka uz 16.marta publisko pasākumu plāno ierasties ārvalstnieki, lai pievienotos gan gājiena dalībniekiem, gan protesta pasākumu rīkotājiem. Ja tiks iegūta apstiprinoša informācija par iespējamām provokatīvām aktivitātēm, DP izmantos atbilstošus tiesiskos instrumentus, lai savlaicīgi novērstu personu iesaistīšanos šādās darbībās.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) šodien žurnālistiem arī apliecināja, ka šogad atkal pieteikti savstarpēji konfrontējušie pasākumi, līdz ar to tiesībsargājošās iestādes darīšot visu, lai nepieļautu konfrontāciju. Provokācijas izslēgt šogad nevarot, taču ministrs pauda cerību, ka pasākumi aizritēs mierīgi.

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

LA.lv