Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. jūnijs, 2015
Drukāt

DP norāda uz riskiem, Krievijas kravu tranzītam nostiprinoties Latvijā (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Neraugoties uz saspīlējumu Rietumu un Krievijas attiecībās, Krievijas uzņēmumi turpina investēt Latvijas tranzīta nozarē, kas apliecina viņu vēlmi arī nākotnē izmantot Latvijas koridoru kravu tranzītam. Savukārt atkarība no Krievijas kravām var radīt riskus valstij, teikts publiskajā pārskatā par Drošības policijas (DP) darbību pagājušajā gadā.

Pagājušajā gadā neizdevās sasniegt būtisku progresu citu reģionu kravu piesaistē un pārkrauto kravu veidu dažādošanā, kas ļautu mazināt Latvijas tranzīta nozares atkarību no Krievijas izcelsmes kravām. Tas kontekstā ar kopumā labajiem darbības radītājiem var mazināt Latvijas tranzīta nozares vēlmi turpināt intensīvi meklēt jaunus sadarbības partnerus citos reģionos. Līdz ar to pastāv risks, ka Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga sektora atkarība no vienas valsts piegādātājiem var saglabāties ilgtermiņā. Tas savukārt palielina risku, ka šis apstāklis var tikt izmantots kā instruments Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai.

Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzība ir viens no DP darbības virzieniem, kam tiek pievērsta pastiprināta dienesta uzmanība. Pērn ekonomiskos procesus gan globālā, gan nacionālā mērogā nelabvēlīgi ietekmēja Ukrainas konflikta eskalācija. Tās rezultātā saasinājās Rietumvalstu un Krievijas attiecības, kas noveda pie abpusēju sankciju ieviešanas. Saspringtā ģeopolitiskā situācija un Eiropas Savienības (ES)-Krievijas tirdzniecības aktivitāšu sarukums ietekmēja arī ekonomiskos procesus Latvijā. No vienas puses, vairāku nozaru Latvijas uzņēmumiem tika liegta iespēja realizēt savu produkciju un pakalpojumus Krievijas tirgū. No otras puses, Krievijas neprognozējamā rīcība aktualizēja nepieciešamību stiprināt Latvijas un ES kopējo enerģētisko drošību, mazināt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru atkarību no viena sadarbības partnera, kā arī pārvērtēt atsevišķu investīciju projektu un
programmu ietekmi uz valsts ekonomisko un nacionālo drošību.

Krievijas agresija Ukrainā vēl vairāk aktualizēja enerģētiskās drošības jautājumus gan nacionālajā, gan ES līmenī. Tā rezultāta tika pievērsta lielāka uzmanība pasākumiem, kas vērsti uz ES dalībvalstu enerģētiskās atkarības mazināšanu no viena piegādātāja. Vienlaikus tika izstrādāta arī deklarācija par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību, kas tika parakstīta 2015.gada janvārī.

Paralēli šiem pasākumiem, kas vērsti uz enerģētiskās drošības nostiprināšanu ilgtermiņā, Latvijas enerģētikas nozarē turpinājās procesi, kas saistīti ar nepieciešamo politikas plānošanas dokumentu izstrādi, lai nacionālā līmenī liberalizētu dabasgāzes tirgus. Pārskata laikā tika pieņemts lēmums līdz 2017.gadam atlikt dabasgāzes tirgus liberalizācijas priekšnosacījumu ieviešanu, ko aktīvi lobēja ne tikai monopola stāvokļa saglabāšanā ieinteresēto uzņēmumu pārstāvji Latvijā, bet arī atsevišķi Saeimas deputāti, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un nozares eksperti.

Pagājušajā gadā aktualizējās atsevišķas iniciatīvas par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu būvniecības iespējām Latvijā. Neraugoties uz to, ka LNG ir viens no iespējamiem dabasgāzes piegāžu diversifikācijas risinājumiem un tas varētu kalpot par alternatīvu gadījumā, ja tiktu pārtraukta gāzes piegāde no esošā piegādātāja, līdz šim vietēja mēroga LNG termināla būvniecības jautājumā nav izdevies sasniegt būtisku progresu.

Vienlaikus pārskata laikā turpinājās Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus stiprināšana. Latvijas tautsaimniecībai un ekonomiskajai drošībai nozīmīgi elektroenerģijas infrastruktūras projekti Latvijā un ārvalstīs attīstījās atbilstoši plānotajam grafikam, kas perspektīvā, palielinoties elektroenerģijas caurlaides jaudai, nodrošinās efektīvāku energoapgādes sistēmas funkcionēšanu Baltijas valstīs un starpsavienojumu izbūvi ar ES valstīm.

Rietumvalstu un Krievijas attiecību saasināšanās pārskata laikā radīja bažas arī par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās tranzīta nozares turpmāko attīstību. Tomēr pesimistiskās prognozes par šī konflikta tūlītēju ietekmi uz tranzīta nozari līdz šim nav piepildījušās. Tieši pretēji, Rīgas un Liepājas ostas 2014.gadā pārkrāva vairāk kravu nekā iepriekšējā gadā.

Tajā pat laikā pastāv risks, ka šī tendence var nebūt ilgtermiņa, jo saspīlējums attiecībās ar Rietumiem var veicināt Krievijas plānus pārorientēt kravas uz savām ostām. Šāda retorika no Krievijas puses izskan jau vairākus gadus, taču pēdējā laikā tā ir pastiprinājusies. Šīs ieceres īstenošanai gan ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras attīstībā, un tas var nonākt pretrunā ar Krievijas uzņēmumu saimnieciskajām interesēm, kā arī pēdējo gadu laikā vērojamajiem Krievijas centieniem stiprināt savu ekonomisko ietekmi kaimiņvalstīs. Pagājušajā gadā Krievijas uzņēmumi turpināja nostiprināt savu klātbūtni Latvijas tranzīta nozarē, kas norāda uz šīs valsts komersantu vēlmi izmantot Latvijas tranzīta koridoru arī nākotnē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vajag stingru Latvijas kontroli pār krievu preču tranzītu caur mūsu valsti. Jāizvairās arī no atkarības no šī tranzīta.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+