People walk past a poster in Sevastopol on March 11, 2014 reading “On March 16 we will choose either… or…”, depicting Crimea in red with a swastika and covered in barbed wire (L) and Crimea with the colors of the Russian flag. Pro-Moscow lawmakers in Crimea voted for independence from Ukraine on March 11 in a precursor to a referendum this weekend for the region to become part of Russia. AFP PHOTO/ VIKTOR DRACHEV
People walk past a poster in Sevastopol on March 11, 2014 reading “On March 16 we will choose either… or…”, depicting Crimea in red with a swastika and covered in barbed wire (L) and Crimea with the colors of the Russian flag. Pro-Moscow lawmakers in Crimea voted for independence from Ukraine on March 11 in a precursor to a referendum this weekend for the region to become part of Russia. AFP PHOTO/ VIKTOR DRACHEV
Foto-LETA/AFP

DP: Ukrainas notikumu atspoguļojums Krievijas medijos šķeļ Latvijas sabiedrību 5

Krievijas plašsaziņas līdzekļu atspoguļojums par notikumiem Ukrainā ir vērtējams kā tendenciozs un atbilstošs Krievijas politiskās elites redzējumam par šiem notikumiem, aģentūrai LETA atzina Drošības policijā (DP).

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Kā atzīmē DP, vienpusējais Ukrainas situācijas izklāsts šajos medijos veido priekšstatu, ka Ukrainā varu prettiesiski ir sagrābuši fašistiski spēki un tie, kuri ir pret to, cīnās pret fašismu. Šāds notikumu atreferējums ir pretrunā ar Latvijas drošības interesēm, jo tas šķeļ Latvijas sabiedrību gan attieksmē pret situāciju Ukrainā, gan jautājumos, kas saistīti ar Latvijas ārpolitisko un iekšpolitisko situāciju, uzskata DP.

DP atzīmē, ka, atspoguļojot Ukrainas notikumus, Krievijas plašsaziņas līdzekļi producē līdzīgus stereotipus un mītus kā raksturojot situāciju Baltijas valstīs, proti, tiek nepatiesi apgalvots, ka “atdzimstot fašisms” un “tiekot diskriminētas krievu tiesības”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas savukārt Krievijas plašsaziņas līdzekļu auditorijas vidū var raisīt zināmas asociācijas par līdzību starp notikumiem Ukrainā un situāciju Baltijas valstīs. Tādējādi Krievijas plašsaziņas līdzekļu veidoto materiālu plašā pārpublicēšana Latvijas medijos veicina gan Krievijas plašsaziņas līdzekļu veidoto mītu un stereotipu, gan minēto asociāciju tālāku izplatību Latvijas sabiedrībā.

Tas savukārt nelabvēlīgi ietekmē Latvijas drošības intereses, jo veicina sabiedrības šķelšanos valsts drošībai un attīstībai būtiskos jautājumos, uzsvēra DP.

DP uzskata, ka drošības risku efektīvu novēršanu var veicināt pasākumi dažādās jomās. Pirmkārt, jāpaplašina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnvaras ar dažādiem tiesiskajiem instrumentiem vērsties pret raidorganizācijām, kuru sniegtā informācija sistemātiski šķel sabiedrību, grauj Latvijas leģitimitāti un suverenitāti, kā arī apdraud Latvijas drošību un neatkarību.

Tāpat jāveicina Latvijas plašsaziņas līdzekļu attīstība un spēja piedāvāt konkurētspējīgus informatīvos produktus, kas varētu uzrunāt Krievijas televīzijas kanālu auditoriju Latvijā, uzsver DP.