Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. septembris, 2014
Drukāt

DP vadītāja vietnieks: jāpalielina finansējums drošības iestādēm (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Juris Leitietis uzskata, ka DP jāpalielina kapacitāte, tostarp darbinieku atalgojums un tehniskais nodrošinājums.

To Leitietis žurnālistiem sacīja pēc Nacionālās drošības komisijas sēdes. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa pausto neapmierinātību ar drošības dienestu darbību nekomentēs.

“Paši mēs nevaram vērtēt savu darbu, jo tas ir jādara valdībai. Domāju, ka valdība ir sadzirdējusi mūsu vēlmi – palielināt kapacitāti -, lai varētu strādāt kvalitatīvāk un apjomīgāk,” teica Leitietis.

Savukārt uz jautājumu, kādas tieši struktūras vajadzētu stiprināt, Leitietis atbildēja, ka vispirms tās, kas atbild par prevenciju un pretizlūkošanu. “Pretizlūkošanas veikšana, lai laicīgi varētu atklāt provokācijas un citas nedraudzīgas aktivitātes pret mūsu valsti. Stiprināt vajadzētu gan tehnisko aprīkojumu, gan cilvēkresursus, gan darbinieku motivāciju, jo DP, gluži tāpat kā visā iekšlietu sistēmā, algas nav augstas,” atzina Leitietis.

Konkrētu nepieciešamā finansējuma apmēru Leitietis neminēja, sakot, ka drošības iestāžu finansējums ir valsts noslēpums.

Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP) pēc sēdes pauda viedokli, ka specdienestiem nepieciešams papildu finansējums, lai celtu kapacitāti un spētu reaģēt uz aktuālākajiem izaicinājumiem. Savukārt reformas Latvijas specdienestos – Drošības policijā, Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un Militārās izlūkošanas un drošības dienestā – nav nepieciešamas.

“Pēdējo reizi likumi par drošības iestāžu darbību pieņemti 2007.gadā. Šīs trīs iestādes ir rūpīgi izvērtētas, un tām funkcijas ir sadalītas. Runa par kaut kādām reformām nav īsti vietā. Es domāju, ka šeit, drīzāk, ir domātas tās iestādes, kas nodarbojas ar operatīvās izziņas darbu. To tiešām ir par daudz, un tās pakļautas dažādām ministrijām, un par viņu darbu optimizāciju jau runā sen, tikai neviens nav saņēmies paust viedokli par optimizācijas realizāciju. Es domāju, ka prezidents runāja par kaut ko citu, ne par drošības iestādēm. Ja prezidents būtu domājis šīs iestādes, tad šis jautājums būtu iekļauts Nacionālās drošības padomes darbakārtībā un par to būtu sākuši diskutēt kompetenti cilvēki,” norādīja Zatlers.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents nav apmierināts ar drošības dienestu darbību. Viņš norādījis, ka drošības dienestiem nepieciešama ciešāka sadarbība gan savā starpā, gan arī Eiropas Savienības līmenī.

Tāpat dienestiem trūkstot kompetences dažādās spējās. Prezidents savu sacīto ilustrēja ar Lielbritānijas piemēru, kuras speciālie dienesti spēja identificēt britu ķīlnieka nogalinātājus Irākā, izmantojot pašu nogalinātāju uzņemtos videomateriālus. Savukārt Latvijas dienesti nespētu atrast cilvēku pēc fotogrāfijas pat valsts ietvaros, atzina prezidents.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. … Krizes situacijas bridi ‘ nomenaklaturas balelinu’ klasiska neintrala un patiesibas noliegsanai vajadziga nenozimiga noverte: ‘ … reformas varbut vajadzigas tam nodalam, kas nodarbojas ar operativas izzinas darbiem …’ , nu velns paravis, tada kleriska darba tame nu gan bus svariga DP pasivitates un nezinamas lojalitates pieradijumu izlabosanai!

    … Lai gan pat snaudosais VP beidzot apzinajis draudus – vismaz ta liekas – isteno stavokli, gan pasa ‘nejausi’ radito valsts drosibas lieta, sads pazinojums no Zatlera ir tikai pasa izdomats nesakarigs un prata zombesanai politiskas miglas izmesanai domats pufelis … no bijusa kirurga un tankista !

    … Un beidzot, kas te isti notiek … kurs isti te , tad nu te ta, sastada Nacionalas drosibas komisijas dienaskartibu ja ne tas tur vaditajs ar, par valsts drosibu atbildiga, VP ieteikumu .. !!!!??

    … bet tad nu te neizprotami ta te ne vienam neienak prata vajadzigais …. ?!

  2. Represīvās struktūras vienmēr čīkst par līdzekļu trūkumu un mēģina vai vienā vai otrā veidā izdiedelēt finansējuma palielināšanu. Bet vispirms tomēr gribētos dzirdēt, cik lietderīgi tiek izlietots jau esošais finansējums. Pagaidā DP lielākie un skaļākie “varoņdarbi” ir Lindermana izpestīšana no Krievijas cietuma un attiecīgi nevajadzīgu problēmu radīšana Latvijai un, šķiet, joprojām nepabeigtā LNO plakāta puisēna plikā dibena lieta, ar kuru DP izdevās sevi pataisīt par izsmieklu visai valstij.

  3. Varbūt sākt ar to, ka palielināt darba mīlestību?

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+