Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. aprīlis, 2013
Drukāt

Dr. Anitas BLOGS: Kā paveikt darāmo nemokoties

skrejeja2

Šogad pavasaris kavējas. Sniega kupenas mežos vēl saules neskartas guļ.  Daba snauž. Tā tām lietām  lēna gliemeža gaitā uz  priekšu kustot, vizbules reizē ar maijpuķītēm un margrietiņām saplauks un noziedēs. Nu negribētos šo te pieredzēt – kaut kas no pavasara jaukuma būs zudis. Būsim  tā kā dabas pievilti.

Arī Tu, tikpat lēna gliemeža tikpat lēnā gaitā, briestot, lai uzsāktu vai atsāktu savas fiziskās aktivitātes, pavasarim tuvojoties, vari palikt zaudētājos. Bet kā gan nepalikt zaudētājos?

 

Jāsaka gan, ka dažam tā nekad nenotiks. It tāda tipa cilvēka konstitūcija, kas ļauj vienmēr un visur būt laikā un visu padarīt. Citam  gan būs mazāk paveicies – sāks un nekad nepabeigs nevienu darbiņu.
Un šī jau ir pavisam cits cilvēka konstitūcijas tips.

Vēl jau ir trešās konstitūcijas tips, kad cilvēks atliks darbiņu uz rītdienu, bet rīt padomās: varbūt  vispār varu nedarīt? Tie būs tie, kuri  “žēlo” sevi: kam gan man sevi tā mocīt?

 

 

Anita Vītoliņa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, strādāju rehabilitācijā, mēģinu: dejot flamenko, dažkārt uzrakstīt kādu dzeju rindu savam priekam, iemācīties spāņu valodu, saprast, kas tad ir daoisms. Mans darba un dzīves moto: „Pasmaidīt vienmēr un nekaitēt nevienam, arī sev.”

 

Lai gan katrā no mums varētu  būt visu trīs konstitūcijas tipu iezīmes.

Tā vai citādi, bet darbs ir jāpadara. Savs kūtrums jāpārvar.

Ar ko gan sākt, lai rezultāts būtu tuvu tam, kādu vēlamies sasniegt?

1. Izvēlēties sev tīkamas nodarbības.

Konsultēties ar ģimenes ārstu vai rehabilitologu par izvēlētām aktivitātēm, vai tās nekaitēs veselībai. Ja aktivitātes būs tādas, kur  galvenais “rīks ” ir kājas (piemēram, skriešana ), tad būtu vēlams veikt podometriju.

2. Fiziskās aktivitātes nevajadzētu kā kādu krāmu nolikt uz “plauktiņa” pārziemošanai, bet  gan visu gadu būt aktīvam, atbilstoši savām iespējām.

Vasarā var braukt ar riteni, peldēt, skriet, vingrot, dejot, nūjot u.t.t,.bet ziemā – var pievienot slēpošanu (ziemā ar riteni laikam gan labāk nebraukt).

3. Apdomāt, cik liels finansiāls ieguldījums būs nepieciešams (piemēram, slēpju iegāde, lai slēpotu).

4.Apsvērt  to, vai ir nepieciešams sabiedrotais ( piemēram, rīta skriešanā), lai saņemtu atbalstu brīdī, kad liksies par grūtu turpināt uzsākto.

Kontaktēties ar domubiedriem,  lai dalītos pieredzē un saņemtu atbalstu.

5. Ja situācija veidojas tāda, ka nodarbības jāpārtrauc uz kādu laika periodu, tad  jau šajā periodā saplānot:
– kad  atsākšu 
– pārdomāt, kāds bija ieguvums  no šīm nodarbēm (piemēram, svara samazināšanās)
– vai šajā periodā, kad nav aktivitāšu, manā veselības stāvoklī un  pašsajūtā viss ir tikpat labi, kā iepriekš
– kādā  veidā es varētu  veiksmīgāk atsākt  aktivitātes, piemēram, skriešanu, sākot ar īsākām distancēm.

6. Pats būtiskākais, kāpēc jāsāk fiziskas aktivitātes:
– tās  veido mūsu raksturu: es gribu un es varu!

Tieši tad trešais konstitūcijas tips (augstāk minētais) cilvēkā tik ļoti nedominēs, tas ļaus tev būt aktīvam vienmēr. Nebūs lieki sevi “jāžēlo” , tā kaitējot pašam.

– tās paceļ mūsu pašnovērtējumu (domāju, ka citi arī mums ieliek plusiņu mūsu vērtējumā)
– tās uzlabo mūsu veselību (ļoti būtisks arguments šajos sarežģītajos apstākļos; tā ir  veiksmīga investīcija savā veselībā!)

Fiziskas aktivitātes sekmē jaunu nervu šūnu veidošanos mūsu smadzenēs (kas gan var būt brīnišķīgāks par šo, kā  saglabāts intelekts arī lielā vecumā?!)

Tas ir mans skatījums uz fiziskām aktivitātēm, pieredzē balstīts.

Man jau pašai šķiet, kas tur liels, eju un daru!  Viss pats par sevi saprotams. Ceru, ka Tev mani argumenti liksies pietiekami nopietni. Pieliec klāt  savus, lai atbrīvotos  no mazkustības sloga.
Nu, tad sākam?!

 

Lasi arī citus dr. Anitas blogus:

Darbs dara darītāju jeb nebaidies gūt jaunu pieredzi

Kā neapēst 60 tonnas dzīves laikā un uzlabot pašsajūtu

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+