Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. maijs, 2012
Drukāt

Draud ar autobusu streiku (1)

autobuss_leta2

Šodien Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim iesniegs četras prasības, kuru neizpildes gadījumā jūnijā sola rīkot vienas dienas streiku – dienu bez sabiedriskā transporta. Satiksmes ministrs Aivis Ronis cer, ka streiks nenotiks. 


LPPA prezidents Pēteris Salkazanovs teic, ka autobusu pasažieru pārvadātāji prasīs valdībai samaksāt Ls 1,9 milj. lielo parādu par pērn pārvadātajiem pasažieriem, palielināt valsts dotāciju šā gada pirmajam ceturksnim par 20%, kā arī neveikt iecerētos labojumus vairākos likumos un noteikumos. Proti, pārvadātāji nepiekrīt, ka pilsētas autobusu maršrutu ārpus pilsētas administratīvās teritorijas dotēšana līdz 30% tiek nodota pašvaldībām (patlaban pašvaldības dotē 20% maršruta garuma) un pārvadātājiem sedz daļu, nevis visus zaudējumus.

“Mēs gaidīsim atbildi līdz 31. maijam. Biedru kopsapulcē vienprātīgi nobalsojām, ka prasību neizpildes gadījumā jūnijā rīkosim streiku,” uzsver P. Salkazanovs. Streiks izpaudīšoties tā, ka vienu dienu nekursēšot reģionālie starppilsētu un reģionālie autobusi. Deviņu republikas nozīmes pilsētu sabiedriskais transports darbošoties kā ik dienu. Tas gan neattiecas uz maršrutiem, kas iziet ārpus šo pilsētu administratīvās teritorijas.

 

Piemēram, SIA “Rīgas satiksme” autobusi maršrutā uz Mārupi braukšot tikai līdz Rīgas robežai. “Ja vajadzēs rīkot streiku, tad noteikti to nerīkosim centralizētā eksāmena dienā,” piebilst P. Salkazanovs.

 

Jāpiekrīt, ka straujais degvielas cenas kāpums, valsts dotācijas samazinājums un Autotransporta direkcijas spiediens uz pašizmaksas samazinājumu pasažieru pārvadātāju darbošanos padara aizvien sarežģītāku. Kā teic P. Salkazanovs, Latvijā tiek braukts ar tādiem pašiem autobusiem un ar tādu pašu degvielu, ko izmanto Skandināvijas valstīs, tomēr mums zemo darbu algu dēļ viena kilometra pašizmaksa ir trīs reizes zemāka nekā skandināviem. Proti, viens eiro par kilometru. “Vienīgā iespēja samazināt pasažieru pārvadājumu izmaksas ir maksāt algas aploksnēs vai pirkt nelegālo degvielu,” skaidro P. Salkazanovs.

Tāpat Satiksmes ministrija ir izpildījusi tikai vienu no pieciem pasākumiem, kas bija iekļauti Latvijas Pašvaldību savienības un ministrijas vienošanās protokolā. Proti, no 1. aprīļa ir paaugstinātas biļešu cenas vilcienos un autobusos, tomēr nav noteikts līdzmaksājums personām, kurām braukšanas maksu kompensē valsts, nav veikta skolēnu autobusu maršrutu iekļaušana kopējā maršrutu tīklā, nav sagatavoti noteikumi par vienotām valsts prasībām autoostām, kas ļautu samazināt tām piešķiramo dotāciju un nav slēgti paralēlie maršruti.

 

Tomēr bez grēka nav arī paši pārvadātāji. Piemēram, šoferi lauku maršrutos ļoti bieži pārdod “nulles” (bezmaksas valsts kompensētās) biļetes arī cilvēkiem, kam tās nepienākas, naudu ieliekot kabatā un saņemot pilnu kompensāciju no valsts. Tādējādi netiek maksāti nodokļi, pieaug valsts izdevumi.

 

Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns teic, ka valsts patlaban mēģina pirms pieciem gadiem veidoto sabiedriskā transporta sistēmu pielāgot šā brīža ekonomiskajai situācijai. “Mēs atzīstam, ka bija 20 procentus liels degvielas cenas kāpums un valsts ir parādā pārvadātājiem,” teic A. Lubāns. Viņš piebilst, ka aptuveni Ls 1,2 milj. no Ls 1,9 milj. lielā parāda veido pārvadātāju peļņa. Lai varētu prasīt Finanšu ministrijai kompensēt zaudējumus, Autotransporta direkcijai vispirms esot jāpārbauda pārvadātāju aizvadītā gada pārskati, kuru iesniegšanas beigu termiņš mazajiem uzņēmumiem ir maija beigas, bet lielajiem pakalpojumu sniedzējiem – augusta beigas. Satiksmes ministrija gan sola, balstoties uz provizoriskiem aprēķiniem, prasīt naudu jau pavisam drīz.

Satiksmes ministrs Aivis Ronis pauž cerību, ka Latvijā diena bez sabiedriskā transporta nepienāks: “Mēs izpildīsim pasažieru pārvadātājiem doto solījumu. Ar pārvadātājiem notiek un arī turpmāk notiks sarunas, tās ir ļoti konstruktīvas. Valdības uzstādījums bija, ka pārvadātāji saņems dotāciju pēc Ministru kabineta noteikumu labojumu apstiprināšanas valdībā, kas iecerēta 15. maijā. Šie noteikumi ļaus padarīt sabiedriskās naudas izlietojumu daudz vairāk pārskatāmu un saprotamu.” Tā kā pārvadātāji nepiekrīt vairākiem noteikumu labojumu punktiem, tad, visticamāk, diskusija turpināsies.

A. Ronis arī piebilst, ka valdībai, trīs reizes iesniedzot labojumus pasažieru pārvadājumu Saeimas Tautsaimniecības komisijai, neizdevās pārliecināt komisiju par nepieciešamību ierobežot valsts neregulētos tā saucamos nelegālos pārvadājumus, kas valstij arī rada lielus zaudējumus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+