Draud nojaukt… 0
Kur iesniegt šķiršanās prasību un cik tas maksā? Esmu bezdarbniece, naudas nav, bet tā dzīvot arī negribu! Vīrs uz mana īpašuma ir uzcēlis saimniecības ēkas, kuras vēl nav reģistrētas zemesgrāmatā. Kad pateicu, ka gribu šķirties, viņš sāka draudēt, ka šīs ēkas nojaukšot. Vai viņš tā drīkst darīt? Vīram ir privatizēts dzīvoklis. Man pieder lauku māja ar zemi. Sandra Aizputes novadā
Latvijas Zvērinātu notāru padomes Juridiskās nodaļas vadītāja Dita Reliņa paskaidroja, ka laulību var šķirt pie notāra, ja abi laulātie grib to šķirt un ir vienojušies par vairākām lietām – par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību; saskarsmes tiesībām ar bērniem; par bērnu uzturlīdzekļiem un par laulāto kopmantas sadali. Vecākiem jāvienojas par to, pie kura no viņiem bērni dzīvos, cik bieži un kad otrs vecāks varēs ar viņiem tikties, un cik lielu uzturlīdzekļu summu mēnesī maksās. Visas šīs vienošanās, arī par laulāto kopmantas sadali, noformē kā līgumu. Šādu līgumu var sagatavot un apliecināt notārs, bet der arī privātā kārtā pie jebkura cita jurista sastādīts līgums, ja vien tajā ir panākta vienošanās visos šajos jautājumos.
Laulības šķiršana pie notāra maksā ap 70 latiem. Par līgumu noslēgšanu jāmaksā atsevišķi atkarībā no laulāto kopmantas vērtības un uzturlīdzekļu summas. Izdevumus par laulības šķiršanu laulātie sadala, savā starpā vienojoties. (Ja laulību šķir tiesā, izdevumus apmaksā tas no laulātajiem, kuru tiesa atzīst par vainīgu laulības izjukšanā).
Šajā gadījumā izskatās, ka laulātie vienošanos nav panākuši. Tad laulību šķir tiesa. Sievai, kura to grib, tiesā jāsniedz prasības pieteikums. Visdrīzāk būs nepieciešami advokāta pakalpojumi. Advokātu darbam atšķirībā no notāriem nav valsts apstiprinātu izcenojumu, maksu par darbu nosaka, abpusēji vienojoties.
Par ēkām. Lauku māja ar zemi, ko sieva saņēmusi dāvinājumā, ir viņas atsevišķa manta un laulāto kopmantā neietilpst. Ja vīrs dzīvokli privatizējis pirms kāzām, tā ir viņa atsevišķa manta.
Vīra uzceltās saimniecības ēkas nav atsevišķs īpašums, jo atrodas uz sievas zemes, nevis uz atsevišķi atdalīta, vīram piederoša zemes gabala. Atbilstoši Civillikuma 968. pantam uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Saimniecības ēkas nevar izdalīt kā atsevišķu īpašuma objektu arī tādēļ, ka tās ir dzīvojamās mājas palīgēkas. Tomēr vīrs tiesā var iesniegt pierādījumus, ka devis savu ieguldījumu sievas īpašumā – uzcēlis saimniecības ēkas. Tādēļ viņam ir tiesības saņemt atpakaļ veiktos ieguldījumus.
Dita Reliņa uzskata, ka šajā gadījumā nav pamata šo nekustamo īpašumu atzīt par laulāto kopmantu, jo sieva to ieguvusi kā dāvinājumu. Taču tiesas dažkārt nolemj brīnumu lietas. Ja tiesa atzīs, ka zeme ar ēkām ir laulāto kopmanta, to dalot, iespējami divi varianti – īpašums paliek sievai un viņa izmaksā vīram viņa daļu naudā, vai arī tiek noteiktas vīra un sievas domājamās daļas nekustamajā īpašumā un izveidots kopīpašums. Var vienoties, ka sieva vīram daļu naudā izmaksā pakāpeniski, vairāku gadu laikā. Kopīpašuma izveidošana nav labākais variants, jo daudzas mūsu lasītāju vēstules liecina, ka kopus cūka nebarojas, un kopīpašnieku sadzīvošana beidzas ar strīdiem un konfliktiem.
Ēku nojaukšana ir patvaļība. Tad sieva var saukt valsts policijas darbiniekus, lai apturētu mantas postīšanu. Atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā īpašums pieder viņai, bet vīram savs ieguldījums vēl jāpierāda.
Sievai kā zemes īpašniecei nekas netraucē nokārtot dokumentus un ierakstīt ēkas zemesgrāmatā. Jā tām nav projekta, tas jāpasūta arhitektam un jāapstiprina pašvaldības būvvaldē. Protams, tam vajadzīga nauda. Izņēmums ir būves bez pamatiem un pagaidu būves (piemēram, plēves siltumnīca), kurām projektu nevajag. Jebkurā gadījumā sievai kā zemes īpašniecei būs jādodas uz pašvaldības būvvaldi un šie jautājumi jānoskaidro.
Ja ēkas nav ierakstītas zemesgrāmatā, par to sadali var vienoties jau tagad, taču vēlāk tās tik un tā būs jālegalizē, ja vien laulātie nevienosies par to nojaukšanu.
