Draudēs pat kriminālatbildība 0
Šogad visiem Latvijas iedzīvotājiem būs jāapzina savs finansiālais stāvoklis un atsevišķos gadījumos par to jāatskaitās Valsts ieņēmumu dienestam. Tā kā tautā tā sauktā nulles deklarācija jāiesniedz jau no 1. marta, “Latvijas Avīze” joprojām saņem jautājumus, kā tas īsti būs jādara.
Uz lasītāju jautājumiem par sākumdeklarēšanu atbild Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā un Nodokļu pārvaldes fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Inese Kemzāne.
Vai nulles deklarācija un nauda bankas kontā būs jāiesniedz arī valsts amatpersonām?
Likumos noteiktās prasības pret valsts amatpersonām ir stingrākas. Proti, valsts amatpersonām būs pienākums bankas kontā ieskaitīt skaidrās naudas uzkrājumu daļu, kas pārsniedz četrus tūkstošus latu. Turklāt valsts amatpersonām ir noteikts pienākums valsts amatpersonu deklarācijās, ko tās aizpilda ik gadu, uzrādīt uzkrājumus, parādus vai īpašumus, kuru vērtība ir virs četriem tūkstošiem latu. Tā kā šāda informācija tiek uzrādīta amatpersonu deklarācijā, tad tās var nulles deklarāciju neiesniegt.
Ja skaidras naudas uzkrājumi ir virs desmit tūkstošiem latu, kā VID zinās, vai tā summa, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, ir ieskaitīta bankas kontā? Vai man būs jānes izziņa no kredītiestādes?
Izziņa speciāli uz VID nebūs jānes, tomēr, ja VID pieprasīs, būs jāuzrāda naudas iemaksas faktu apliecinošs dokuments.
Vai arī otrajā pensiju līmenī uzkrātā summa, ja tā ir virs desmit tūkstošiem latu, jāņem vērā un jānorāda nulles deklarācijā?
Nē. Otrajā pensiju līmenī uzkrātā summa nulles deklarācijā nebūs jāuzrāda.
Kāds būs sods, ja persona, kam mājās uzkrāti vairāk nekā desmit tūkstoši latu, tos nenorāda nulles deklarācijā un neieskaita bankas kontā?
Tiks veikti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurā tiks noteikts soda apmērs. Pagaidām likumā ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība par deklarācijas neiesniegšanu. Taču jānorāda, ka pašreiz esošais tiesiskais regulējums tiks precizēts līdz 2012. gada 1. martam, jo šī deklarācija neatbilst nevienai no jau Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Krimināllikumā minētajām deklarācijām. Tādēļ arī likumā ir ietverta vispārīga norma, kas nosaka tikai atbildības pamatu.
