Pasaulē
Citur

Draudi žurnālistiem ir draudi demokrātijai 1

Starptautiskā organizācija “Reportieri bez robežām” (RSF) gadskārtējā ziņojumā par preses brīvību pasaulē brīdina, ka arī Eiropā pieaug “verbālā vardarbība pret medijiem no politiķu puses”. “Naida uzkurināšana pret žurnālistiem ir viens no smagākajiem apdraudējumiem demokrātijai. Politiķi, kas kurina naidu pret žurnālistiem, uzņemas smagu atbildību, jo viņi grauj vietni publiskām debatēm, kas balstās uz faktiem, nevis propagandu. Apstrīdēt žurnālistikas leģitimitāti nozīmē spēlēties ar ārkārtīgi bīstamu politisko uguni,” uzskata RSF ģenerālsekretārs Kristofs Deluārs.

 

Izzūd šķirtne starp vārdisku un fizisku vardarbību

Ar naidīgiem izteikumiem par žurnālistiem pēdējā laikā īpaši izcēlies Čehijas prezidents Milošs Zemans, Maltas premjerministrs Džozefs Muskats un Slovākijas bijušais premjerministrs Roberts Fico. Analītiķi atzīmē, ka Maltā pērn oktobrī, bet Slovākijā šā gada februārī tika nogalināti divi žurnālisti, kas atmaskoja koruptīvus darījumus, kuros bija iejauktas augstas amatpersonas. Naidīgas gaisotnes uzkurināšana pret žurnālistiem no politiķu puses ir vērojama ne tikai autoritārās valstīs kā Turcija un Ēģipte, bet arī valstīs, kur demokrātiski ievēlēti līderi neuzskata medijus par demokrātijas būtiskiem balstiem, bet par nevēlamiem pretiniekiem. ASV, kur konstitūcijas pirmais labojums jau vairāk nekā 200 gadus sargā preses brīvību, RSF tabulā, kur iekļautas 180 valstis, ir noslīdējušas uz 45. vietu. ASV prezidents Donalds Tramps nodēvējis žurnālistus par “tautas ienaidniekiem”, lietojot apzīmējumu, ko savulaik izmantoja Padomijas diktators Josifs Staļins. RSF ziņojumā secināts, ka šķirtne starp vārdisku vardarbību un fizisku vardarbību izzūd. Filipīnu (133. vieta) prezidents Rodrigo Duterte ne tikai pastāvīgi apvaino žurnālistus, bet arī brīdinājis, ka viņi “nav izslēgti no noslepkavošanas”. Indijā (138. vieta) naida runas pret žurnālistiem tiek izvietotas un pavairotas sociālajos tīklos, ko bieži dara troļļu pulks, kam maksā premjerministra Narendras Modi valdība. Katrā no šīm valstīm pērn tika nogalināti vismaz četri žurnālisti.

 

Zemans draud žurnālistiem ar kalašņikovu

Vārdiskas vardarbības pieaugums pret medijiem no politiķu puses ir vērojams arī Eiropā. Čehijā, kas RSF tabulā noslīdējusi uz 34. vietu, prezidents Milošs Zemans atļāvās ierasties kādā preses konferencē ar Kalašņikova triecienšautenes atveidojumu ar uzrakstu “Žurnālistiem”. Slovākijas, kas no 10. vietas noslīdējusi uz 27., bijušais premjerministrs Roberts Fico žurnālistus nodēvējis par “pretīgām antislovāku prostitūtām” un “idiotiskām hiēnām”. Šā gada februārī savā mājā tika nošauts slovāku žurnālists Jans Kucjaks, bet pērn oktobrī Maltas žurnāliste Dafne Galicija. Viņi pētīja amatpersonu saistību ar korupciju un organizētās noziedzības aprindām. Kā pērn, tā šogad RSF ziņojumā saraksta galvgalī kā valsts ar brīvāko presi ir Norvēģija, bet to noslēdz Ziemeļkoreja. Pirmajā desmitniekā tradicionāli ir vairākums ziemeļvalstu. No Baltijas valstīm visaugstāk ir Igaunija – 12. vieta, Latvija ir 24., bet Lietuva 36. vietā. Par Latviju ziņojuma autori raksta, ka situācija ar preses brīvību nav tik labvēlīga kā kaimiņvalstī Igaunijā un to pasliktina Krievijas izcelsmes viltus ziņu izplatība. Pastāv arī bažas par daudzām vēlētām pašvaldību amatpersonām, kas, aizbildinoties ar sabiedrības informēšanu, izdod “vietējos laikrakstus”, kuros raksta viņu darbinieki un kas kalpo viņu interesēm. Līdz ar to tiek grauta sabiedrības uzticība medijiem. Citas problēmas medijiem ir ekonomiskās grūtības, neatbilstoši un vāji izdalītā valsts palīdzība, pret vairākiem žurnālistiem ierosinātās tiesas prāvas un likumi, kas nav labvēlīgi medijiem un to avotiem.

Putina Krievija ir 148. vietā, paplašinot Kremļa propagandas ruporus “RT” un “Sputņik”. Līdzīgi darbojas Ķīna (176. vieta) Sji Dziņpina vadībā, apspiežot kritiku un slāpējot atšķirīgus viedokļus. Šā gada RSF ziņojumā atzīts, ka vēl nekad agrāk nav bijis tik daudz valstu, kas pasaules preses brīvības kartē krāsotas melnā, kas nozīmē “ļoti nopietnu situāciju” preses brīvības jomā.

 

 

Valstis ar brīvāko presi

1. Norvēģija

2. Zviedrija

3. Nīderlande

4. Somija

5. Šveice

6. Jamaika

7. Beļģija

8. Jaunzēlande

9. Dānija

10. Kostarika

LA.lv