Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. oktobris, 2015
Drukāt

Drauds grāmatniecības prestižam (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga pārmetumus līdzekļu izšķērdēšanā noraida un VKKF un KM prasītos dokumentus iesniedzis, taču, kā liecina VID dati, LLC uzkrājies arī 8577,77 eiro liels nodokļu parāds.

Ap Latvijas Literatūras centru (LLC) saviļņojušās kaislības nenogulsies vēl vismaz desmit dienas, jo tikai 12. oktobrī beigsies finanšu pārbaude – dokumenti, kuri LLC direktoram Jānim Ogam bija jāiesniedz līdz piektdienas vakaram, Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) saņemti pirmdien no rīta.

Jāatzīst, jau šobrīd neskaidrības ap to, vai un cik īsti izšķērdēts, cik izmantots ne īsti atbilstoši piešķīrumam, ir nodarījušas nopietnu kaitējumu ne vien paša LLC, bet visas grāmatniecības nozares prestižam. Te ko pārmest būtu gan LLC dibinātājiem, gan Grāmatniecības padomei, kas ir Kultūras ministriju (KM) konsultējoša institūcija un no kuras atsevišķiem pārstāvjiem neformālās sarunās jau pirms gadiem dzirdētas ne sevišķi glaimojošas atziņas par atsevišķiem LLC darbības aspektiem.

Viena no LLC dibinātājām – dzejniece Liāna Langa – teic, ka biedru kopsapulce nolikta uz 14. oktobri – tad finanšu pārbaudes rezultāti un vērtējums būs skaidri zināmi. “Ja pret organizāciju tiks vērsta piedziņa, tad situācija ir ļoti nopietna.” Saskaņā ar LLC statūtiem atsevišķi organizācijas biedri neatbild par LLC saistībām, tādējādi, ja nauda tiešām iztērēta neatbilstoši mērķiem, vienīgais, pret ko var tikt vērsta piedziņa, ir centra direktors Jānis Oga. Tieši par viņa atbildību tiek runāts visskaļāk.

Dzejniece uzskata, ka pēdējos gadus gan LLC biedri, gan sabiedrība apzināti maldināti – pirmkārt, neizņemot no mājas lapas padomes vārdus (kā “Latvijas Avīzei” norādīja Artis Ērglis, tās pilnvaras beigušās jau 2008. gadā) un, otrkārt, vairākus gadus pēc kārtas nesasaucot biedru kopsapulci, kas pēc organizācijas statūtiem bija jāizdara katru gadu līdz 31. martam. Tiesa gan, pašiem biedriem ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdi, un šajos apstākļos gribas teikt: droši vien to arī būtu vajadzējis darīt.

No otras puses, KM komentārs liek secināt, ka nesakritības atskaitēs pamanītas tikai šogad – grūti pateikt, vai tas nozīmē, ka iepriekš viss tiešām bijis kārtībā vai arī uz nepilnībām pievērtas acis. KM Sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Kauliņa komentē: “… Tika konstatēts, ka iesniegtās saturiskās un finanšu atskaites ir nepilnīgas, tāpēc KM pieprasīja sniegt papildu skaidrojumus, papildinātu saturisko atskaiti, darījumus apliecinošus dokumentus un Valsts kases konta izdrukas, kā to paredz finansēšanas līguma nosacījumi.” Arī precizētā informācija nav šķitusi apmierinoša, tādēļ pieņemts lēmums veikt pārbaudi uz vietas un padziļinātu 2014. un 2015. gada finanšu apguves līdzekļu pārbaudi.

Liela atbildība 
mazai organizācijai

Tomēr, pat pirms pārbaude pabeigta, vērts uzdot jautājumu, vai ir adekvāti, ka nelielai nevalstiskai organizācijai, kāda ir LLC (tai ir tieši 12 biedri dibinātāji, no kuriem viens – Latvijas Kultūras fonds – vairs nepastāv, un divi darbinieki), pamazām uzkrājušies tik finanšu ietilpīgi un stratēģiski svarīgi uzdevumi. Kā redzams no skaitļiem uzziņā, LLC apsaimnieko ļoti daudzveidīgus projektus, kas saistās ar latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu pasaulē, kā arī ar žurnāla “Latvju Teksti” izdošanu un Prozas lasījumu rīkošanu pašu mājās.

Liāna Langa gan aizrāda – centram piešķirtie līdzekļi liek domāt, ka būtu bijis iespējams pieņemt vēl vismaz vienu darbinieku, lai sadalītu slodzes, kā arī apsvērt, vai tāda lokāla sarīkojuma kā Prozas lasījumi organizēšanai nevajadzētu piesaistīt neatkarīgu producentu grupu.

Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs Arno Jundze uzskata – vispirms jāsagaida pārbaudes rezultāti un tikai tad jāizdara secinājumi, jo “nav Staļina laiki, kad vispirms nošāva un tikai tad izmeklēja”, bet arī norāda – šis skandāls ir iemesls aizdomāties par tulkojumu stratēģiju plašākā nozīmē un arī par to, kā tiek organizēta latviešu literatūras popularizēšana: “Nevar prasīt, lai cilvēki, kas pirms 20 gadiem nodibinājuši LLC, tagad atbildētu par notiekošo. Es domāju, ka centra darbā vajadzētu iesaistīties gan Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājai, gan Rakstnieku savienībai. Patlaban mums uz Latvijas Rakstnieku savienību zvana satraukti ārvalstu izdevēji un jautā, vai viņi varēs pieteikties tulkošanas programmai, kaut arī mums ar LLC nav nekādas saistības,” pauž Jundze.

Otto Ozols, kurš šogad pārstāvēja Latviju starptautiskajā Gēteborgas grāmatu tirgū, teic, ka no organizācijas viedokļa viesošanās bijusi organizēta labi, un arī izdevēju uzrunājis un pārliecinājis LLC. Tiesa, pati uzturēšanās Gēteborgā likusi rakstniekam saprast, ka ar grāmatas iznākšanu vēl ir daudz par maz. “Zviedrijas tirgus ir milzīgs, vismaz desmit reizes lielāks nekā Latvijas, un jāsaprot, ka mūs tur neviens negaida,” saka O. Ozols. “Lai tajā ielauztos, ir pamatīgi jāstrādā ar elkoņiem, nepieciešama milzīga kapacitāte, kas LLC vēl būtu jāattīsta.”

Tomēr O. Ozols nesteidzas kritizēt LLC, norādot – viņa pieredze starptautiskajā mārketingā sniedz plašāku skatu un šobrīd viņam grūti saskatīt citus cilvēkus, kas LLC darbu varētu izdarīt veiksmīgāk. Arī A. Jundze atgādina, ka vajadzētu pamanīt labo, ko šajos gados izdarījis LLC ar Jāni Ogu priekšgalā – neapšaubāmi, šo 13 gadu laikā LLC ieguvis noteiktu statusu un starptautisko prestižu, un ir grūti iedomāties sekas, ja tā darbība pēkšņi tiktu apturēta, skaidri nedefinējot jaunu spēlētāju starptautiskajā tirgū.

Ilgtermiņa stratēģija

Faktiski neapmierinātība ar LLC uzplaiksnījusi arī agrāk, galvenokārt saistībā ar lēmumiem par to, kurus tieši autorus tulkot vai sūtīt uz grāmatu tirgiem un lasījumiem ārzemēs. Tas, ka LLC ir neliela sabiedriska organizācija, kam deleģēti valstiskas nozīmes uzdevumi, ļāvis jautāt, vai atlase vienmēr ir bijusi profesionāla. No otras puses, atliek tikai pavērot komentārus pēc Nacionālā kino centra konkursiem, lai saprastu, ka arī valsts aģentūras statuss nepasargā no apvainojumiem partijiskumā.

Protams, vienmēr liekas, ka kaimiņos ir labāk, bet ir arī objektīvi piemēri, kas par to liecina. Piemēram, Igaunijas Literatūras centrā strādā trīs, bet Lietuvas Literatūras centrā pat četri cilvēki – tur viena speciāliste atbild tikai par rezidenču programmu, bet viena – par Viļņas Grāmatu tirgu.

Starp citu, atšķirībā no LLC Igaunijas Literatūras centru (ILC) vienoti nodibināja Igaunijas Rakstnieku savienība un Izdevēju asociācija, tādējādi novēršot vai vismaz mazinot aizdomas par to, ka centrs strādā tikai noteikta elitāra rakstnieku loka interesēs.

ILC vadītāja Ilvi Līve, piemēram, nenoraida atbalstu arī t. s. vieglās literatūras tulkojumiem, gan piebilstot – parasti vietējais tirgus ir piesātināts ar vieglo literatūru, un vienīgie no šī plaukta, kam cerības izsist plašāku logu arī citiem darbiem, ir detektīvromāni. Ilvi Līve tāpat norāda, ka tulkojumu atbalsta programma “Traducta” šobrīd sāk kļūt par šauru un nespēj apmierināt pieaugošo interesi par Igaunijas literatūru pasaulē.

Savukārt, piemēram, Lietuvā izveidojusies Literāro tulkojumu asociācija, kura piešķir ikgadējo Sv. Jeronīma balvu ne tikai labākajiem cittautu autoru darbu tulkojumiem lietuviešu valodā, bet arī kopš 2006. gada labākajiem lietuviešu rakstnieku darbu tulkotājiem svešvalodās.

Latvijā jautājums par tulkotājiem ir sāpīgs – atšķirībā no kaimiņiem LLC mājas lapā nav atrodama pat elementāra informācija par tulkotājiem, tāpat trūkst valsts politikas jaunu potenciālo tulkotāju piesaistīšanai un valodas apmācībai, kaut gan interese ir, uzsver Arno Jundze.

Pašreizējos apstākļos pieminēt faktu, ka Latvijā tulkošanai vienmēr atvēlēts mazāk līdzekļu nekā kaimiņvalstīs – principā tas nozīmē mazāk nekā jebkurā no Eiropas valstīm, kas vispār maksā par savas literatūras tulkošanu, – nozīmētu tracināt sabiedrību. Un tomēr, domājot par labāko sistēmu godprātīgai esošo līdzekļu pārvaldīšanai, vienlaikus ir vērts apsvērt, cik tieši daudz naudas un kādiem mērķiem nepieciešams atvēlēt.

Pasaulē ir dažādi piemēri, norāda “Lauku Avīzes” izdevniecības direktore Evija Veide. Mēs nepiederam lielajām valodām – vācu, angļu, franču, krievu –, kas var atļauties mazāku atbalstu saviem tulkojumiem: “Viņi apzinās – valodas pieejamība ir tik laba, ka atbalsts tulkošanai neko daudz neietekmēs.”

Pretstats ir ziemeļvalstis, kas apzinās, ka to valodu lietotāju loks ir ierobežots, un tāpēc apzināti veidojušas tulkojumu politiku. Piemēram, Somijas FILI (“Finnish Literature Exchange”) katru gadu grantos tulkojumiem un izdevējiem sadala līdz 600 000 eiro. FILI ir vieni no nedaudzajiem, kas piešķir atbalstu ne tikai grāmatas tulkošanai, bet atsevišķos gadījumos arī izdošanai, piebilst E. Veide.

Atbalstot autortiesību iegādi, nauda uzreiz tiek pārskaitīta autortiesību turētājam, tādējādi neuzkrītoši atbalstot pašmāju grāmatniecības nozari. Tā rīkojas, piemēram, Francijas institūts, ar kura starpniecību var saņemt atbalstu autortiesību iegādei franču valodas tulkojumiem.

Risinot pašreizējo skandālu, vērts paralēli domāt arī par tālākās stratēģijas un taktikas jautājumiem, un šķiet, ka tas jādara plašākā lokā, nekā līdz šim ierasts.

LLC_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Daudz kas jau ir satulkots – tik izdevēju snobisms ( uz e-pastiem ar piedāvājumiem pat netabildēt) vai arī nespēja tos tulkojumus pacelt sākotnējo ieguldījumu un PVN dēļ arī ir atbilstoši liela….
    (Ārzemēs pat tādā bagātā vecajā EU dalībvalstī kā Anglijā, tāds PVN (VAT) tām = 0!!!)
    Un tad arī – jātulko jau parasti esot vien tas, ko paši pa saviem kanāliem ir sameklējuši…
    un, vēlams, tik bestselleru vien padod. Ir jau tendences tagad ārzemēs, ka pie normālām grāmatām atgriežas un papīrs, kā zināms, arī ir uzticamāks informācijas nesējs, nekā visi tie izslavētie e-glabātāji.
    Te jau vis sar novēlošanos atnāk, kā jau parasti, – tā kā vēl vēl tā e-books slimība nav īsti izslimota….
    🙂
    Manuprāt, tieši pēc tās detektīvliteratūras papildus gan nav nekādas vajadzības.
    Grišams ir iztulkots, Heilijs arī, bet TV nekā cita – žanros, šķiet, ārzemju kanālos vispār gandrīz nav…
    :)))

  2. Tagad dibinātāji un LLC biedri mazgāsies balti, kaut zināja par bardaku, tika brīdināti. Langas tiesājošā olekts un interešu konflikts, atrodoties KKF amatā, ir klajš cinisms. Oga bija Langas un Ikstenas Svētais Gars, taču Trīsvienība mēģināja ierāpties literatūru kontrolējošās ložās. Nesanāca. Sen visiem viss bija skaidrs. Labi, ka tagad var cerēt uz kādām pārmaiņām.

  3. Ticu, ka ir bijušas pārgalvīgas grāmatvediskas darbības. Neticu, ka ir bijusi ļaunprātīga līdzekļu piesavināšanās savam labumam. Ja vispār kas, tad projektu pārvaldība, nepiemirstot savu dalību braucienos, savas dienasnaudas vai kas tamlīdzīgs, LV parastās lietas. Taču augsti cienīto LLC dibinātāju līdzatbildība ir milzīga. Sanāk tā – nodibinājām un uzlikām mīksto. Lai kuļas kā māk. Pilnsapulcēs nesanācām, padomi, valdi nevēlējām, procesam līdzi nesekojām, un tagad esam līdz nāvei satraukušies, kāds ārprāts te noticies. Cienītie dibinātāji, Vaira Vīķe-Freiberga, Andris Grīnbergs (Akmentiņš), Liāna Langa (Bokša), Nora Ikstena, Maima Grīnberga-Preisa, Pauls Bankovskis, Pēteris Bankovskis, Pēteris Draguns, Karstens Lomholts, Ieva Lešinska-Geibere, Kārlis Vērdiņš, Kultūras fonds, tā ir līdz ar J. Ogu Jūsu atbildība, un visvairāk, cien. Liāna Langa (Bokša), Jūsu, jo tieši Jūs esat KKF Literatūras nozares vadītāja, kuras vadībā notika nekontrolēta naudas gāšana LLC kontā, un tieši Jūs esat algota darbiniece LLC izdotajā žurnālā “Latvju Teksti”. J. Oga ir atkāpies no amata. Tagad arī Jums būtu īstais brīdis aiziet no KKF, LLC un “Latvju Tekstiem” un tad varbūt šis korpucijas un interešu konfliktu piesmacētais gaiss kļūtu mazliet tīrāks.

  4. Bunkšai 3 jaunība.

  5. Izskatās, ka tas ir ārprāts, kas tur pieļauts. Uz visām pusēm tērējies tikai Oga…Valsts nauda aizgājusi viena klana balstīšanai. Naudu dabūjušie tagad gaudos, ka viss kārtībā, mīļie lasītāji, tik sīks misēklis. Vajadzētu vispār pārtraukt budžeta naudas šķiešanu dažu literatūrai pietuvinātu blēžu balstīšanai. Tad zustu klanu lietas, diedelēšana, blēdīšanās. Ja grib rakstīt, lai paši nopelna. Citādi …dzejnieku mums daudz, tik literatūras gaužām maz.

  6. Tie nedaudzie, kas ir agrākajos gados atļāvušies LLC kritizēt un norādīt uz finansu jucekli, “savējo” sili un apšaubāmo rezultātu no viesturnejos braukājošajiem ( ja neskaita pašu prieku), tikuši izolēti no literārajiem procesiem to apspriešanas gaitā, kā arī no aktīvās literārās dzīves. Skandāls ir kauns visai latviešu literārajai sabiedrībai, kura gadiem nav varējusi tikt galā ar visiem zināmo situāciju. Pēdējie divi gadi ar literatūru saistītajos procesos notiek tvanā, ne svaigā gaisā. Prātīgāk ir aicināt rakstniekus mainīt domāšanu, nodarboties ar savu daiļradi un padomāt par skaļi bazūnētajām morāles vērtībām.

  7. Bet kāpēc arī šajā “analītiskajā” rakstā nav pat pieminēta galvenā neizprotamība – J.Ogas acīmredzamais interešu konflikts, būtībā vadot gan valsts finansēto LLC, gan privāto biznesu – Mansardu. Pasekojiet, kura izdevēja izdoto autoru darbi (it īpaši dzejā) plašāk pārstāvēti starpt.grāmatu izstādēs, plašāk tiek tulkoti un atdzejoti un kuru autoru dati iekļauti literature.lv lapā utt. Tendences ir acīmredzamas un nepieņemamas. Tā kā nevajadzētu izlikties neredzam to, ko jau sen “neredz” KM, VKKF utt. Finansu lietas ir tikai viena daļa no problēmas.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+