Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. decembris, 2013
Drukāt

Vai cilvēki, kas reti apmeklē ģimenes ārstu, būtu jāizslēdz no pacientu saraksta? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Pauls Princis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents: 
”No ģimenes ārstu viedokļa raugoties, plānotos grozījumus vērtējam ļoti kritiski. Kad primārajā veselības aprūpē tika ieviests kapitācijas modelis, valsts sāka maksāt ģimenes ārstiem par katru praksē reģistrēto pacientu 63 santīmus mēnesī. Šī summa bija ļoti neliela un arī šobrīd veido vidēji tikai 40% no visa ģimenes ārsta prakses finansējuma. Daži pacienti šos santīmus iztērē ļoti ātri, jo vēršas pie ārsta biežāk nekā pārējie, taču valsts par viņiem tādēļ nemaksā vairāk. Tāds ir kapitācijas modeļa princips, ko var nosaukt arī par solidāro finansējumu: maksa par pacientiem, kas ārstu apmeklē reti, sedz izdevumus par tiem, kas nāk bieži. Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs ģimenes ārstu apmeklē 3,2 reizes gadā. Tas ir statistisks skaitlis, ko iegūst, saskaitot apmeklējuma talonus. Grozījumi skars tos pacientus, kuru kontakti ar savu ģimenes ārstu nav statistiski reģistrēti, taču tas nenozīmē, ka viņi nav bijuši kontaktā ar ārsta praksi, piemēram, zvanījuši un saņēmuši padomu pa tālruni. Tagad šos 19% pacientu, kas ārstu bez īpašas vajadzības netraucē, valsts vēlas atreģistrēt vai pat bloķēt. Bloķēt, tas nozīmē, ka ģimenes ārstam par viņiem kapitācijas naudu vairs nemaksās, lai gan pats pacients ārsta reģistrā skaitīsies. Agrāk tā izturējās pret ieslodzītajiem, psihiski slimajiem un tiem, kas izbrauca no valsts. Turklāt nav teikts, ka pacients par to tiks informēts. Arī ārstam būs papildus jāpārbauda katra pacienta statuss. Ja pacients ir bloķēts, tātad formāli viņam primārās aprūpes pakalpojumi ir par maksu. Ja pacients ir atreģistrēts un nezina par šo situāciju, pat tiešās pieejamības speciālista, piemēram, acu ārsta, pakalpojumi viņam ir par maksu. Tādēļ uzskatu, ka šie grozījumi apdraud sabiedrības veselību.”

Gunta Tīcmane, 
ģimenes ārste no Jumpravas: 
”Šo ierosinājumu vērtēju negatīvi. Domāju, ka tas attiecībā pret pacientiem nav īsti pareizi. Pirmkārt, daļa jauniešu, kas no laukiem aizbraukuši uz Rīgu mācīties, šajā laikā neatbrauc pie sava ģimenes ārsta un tādēļ tiek “izmesti” no saraksta. Tie pacienti, kas divus trīs gadus nav bijuši pie ārsta, pārsvarā ir mūsu sabiedrības veselākā daļa. Arī lauku iedzīvotāji bieži vien bez īpašas vajadzības nevēlas ārstu traucēt. Otrkārt, ģimenes ārstam atkal tiks uzlikts jauns pienākums – būt atbildīgam par saviem pacientiem, aktīvi viņus meklēt. Vai tad pacients galu galā pats nav atbildīgs par savu veselību? Vai tad tiešām ģimenes ārstam jāmeklē savi pacienti?

Protams, arī es esmu par to, lai pacienti apzinātos, ka ģimenes ārsts jāapmeklē arī profilakses nolūkos, taču uzskatu, ka tas nebūtu jāpanāk ar šādām metodēm.”

Valdis Indāns, students: 
”Esmu jauns, sportisks, neslimoju, kādēļ man būtu jātraucē savs dakteris? Turklāt ģimenes ārsts, pie kura esmu pierakstīts, atrodas manā dzimtajā pilsētā, bet es pats mācos un strādāju Rīgā. Ja man pēkšņi radīsies kādas veselības problēmas, aiziešu pie ārsta par maksu. Kad pēc studiju beigšanas atgriezīšos mājās, negribētu uzzināt, ka kāds mani no ģimenes ārsta prakses ir svītrojis.”

Rita Paeglīte, 
Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “SUSTENTO” valdes locekle: 
”Piekrītu Veselības ministrijas viedoklim, ka ģimenes ārstam katrs savas prakses pacients profilakses nolūkos jāsatiek vismaz reizi trijos gados. Taču pacientus, kas to nav izdarījuši, nekādā gadījumā nedrīkst izslēgt no pacientu saraksta. Tas noteikti nebūtu pareizi! Varētu diskutēt par to, vai ģimenes ārsta darba kvalitātes kritērijos nebūtu jāparedz, cik bieži jātiekas ar pacientu.”

Liene Šulce-Rēvele, 
Pacientu ombuda vadītāja: 
”Veselības ministrijas vēlme veicināt ģimenes ārstu un pacientu savstarpējo sadarbību, regulāru komunikāciju ir atbalstāma. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju neizmanto, pat nav informēti par iespēju reizi gadā vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu valsts apmaksātu profilaktisko apskati. Taču praksē ir pietiekami daudz gadījumu, kad cilvēkam, kas it kā juties labi, tiek atklāta nopietna, jau ielaista saslimšana. Uzskatu, ka reizi gadā vai divos gados ģimenes ārsts būtu jāapmeklē, lai veiktu vismaz dažas analīzes un veselības pārbaudes. Cits jautājums ir par finansējuma apjomu primārai veselības aprūpei. Ja tas ir nepietiekams un veselie pacienti, kas neiet pie ārsta, ļauj ietaupīt līdzekļus, varbūt jāmaina finansēšanas modelis?

Taču pacientu izslēgšanai no ģimenes ārsta saraksta nevar piekrist. Tas nav loģisks solis un neveicina primārās veselības sistēmas attīstību.”

Fakti


* Veselības ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kuros paredzēts izslēgt no ģimenes ārsta pacientu saraksta personas, kas ģimenes ārstu nav apmeklējušas trīs gadus.

* Veselības ministrijas dati liecina, ka trīs un vairāk gadus savu ģimenes ārstu nav apmeklējuši vidēji 18,6%, bet dažās ģimenes ārstu praksēs pat 30% no tajās reģistrētajiem pacientiem.

* Grozījumi stāsies spēkā 2015. gada 1. janvārī.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vai kaads vispaar iedomaajas par to,ka ne visiem ir nauda,lai apmekleetu aarstu,ka ne visiem aarsts ir blakus maajaa un nav naudas transportam?Ka lielum lielaa dala iespeejamo pacientu grib arii eest un kaut ko muguraa vilkt?Ka labaak pabaros gimeni,nevis teerees naudu savai veseliibai?Pirms pienemt tik idiotiskus un necilveeciigus likumus-nodrosiniet taadau dziivi,lai buutu iespeeja apmekleet aarstu!!!

  2. NEKĀDĀ GADĪJUMĀ: 1) kāpēc vesels cilvēks nevar būt uzskaitē pie ģimenes ārsta, vai tad ar viņu tāpat nevar ar laiku notikt kas slikts un KO TAD?
    2) biju vesela un man prātā nenāca apmeklēt ģimenes ārstu kā vienigi kārtojot sanitāro gramatinu darba vietā un ar to tiku izmeklēta vispusīgi. NAV KO izsvītrot veselos!? Tas ir atkal viens neapdomāts solis uz haosu, lai jau veselibas nozarē tā netrūkst!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+